NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
6
6

Azartspēļu nozare pilnveidos iekšējās kontroles sistēmas

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

LV portāla infografika

Finanšu izlūkošanas dienests (FID), analizējot izložu un azartspēļu nozares noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, secinājis, ka vairāku azartspēļu uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmas (IKS) varētu nebūt atbilstošas tiem pakļautajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem. Latvijas Spēļu biznesa asociācija atzīst nepilnības IKS, solot tās pilnveidot un aktīvi iesaistīties FID sadarbības koordinācijas platformā, piedāvājot arī risinājumus no nozares puses.

īsumā
  • Ziņojumu analīze liecina, ka vairāku azartspēļu uzņēmumu iekšējās kontroles sistēmas varētu nebūt atbilstošas tiem pakļautajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem.
  • Daļa izložu un azartspēļu organizatori sniedz pakalpojumus 24 stundas diennaktī ar intensīvu darījumu skaitu, ātrumu un apjomu, no kuriem lielākā daļa ir skaidras naudas darījumi.
  • Noteikts aizliegums izmantot jebkādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontus (piemēram, PayPal sistēma), izņemot klienta privāto bankas kontu Latvijā.
  • Latvijas Spēļu biznesa asociācija seko līdzi nozares attīstībai, tostarp informējot tiesībsargājošās institūcijas, ja rodas aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanu kādā no nozares uzņēmumiem.
  • Inspekcija šogad turpinās informēt nozari par iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem un veiks apmācības, kā tos mazināt.

Visi azartspēļu un izložu veidi savas specifikas dēļ – skaidras naudas darījumi un anonīmas personas – ir iekļauti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas (NILLTFP) likumā kā likuma subjekti, norāda nozares uzraugošās institūcijas – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) – priekšniece Signe Birne.

FID pēta nozari

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir veicis izložu un azartspēļu nozares pētījumu, kura mērķis bija vērtēt no 2017. gada līdz 2019. gadam no azartspēļu organizētājiem saņemto ziņojumu apjomu, to kvalitāti un atbilstību nozares noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, kā arī pārvērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus izložu un azartspēļu nozarē Latvijā. Pētījumā plaši analizēti izložu un azartspēļu organizētāju iesniegtie ziņojumi par neparastiem darījumiem, apskatīta esošā situācija izložu un azartspēļu tirgū, kā arī vērtēts nozares normatīvais regulējums, informē FID.

Pētījumā secināts: lai arī Latvijā azartspēļu nozarē normatīvais regulējums paredz ievērojamu nodokļu slogu azartspēļu laimestiem, kas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) caur šo nozari padara dārgu, spēkā esošā laimestu uzskaites kārtība pieļauj izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro.

2019. gadā azartspēļu un izložu organizētāji iesnieguši Finanšu izlūkošanas dienestā 30 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.

2019. gadā saņemto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits no izložu un azartspēļu organizētājiem, citu likuma subjektu ziņotie aizdomīgie un neparastie darījumi, kur iesaistīti izložu un azartspēļu organizētāji, kā arī neparasto darījumu analīze liecina, ka vairāku azartspēļu uzņēmumu IKS varētu nebūt atbilstošas tiem pakļautajiem NILL riskiem.

FID vairāk par pētījumā gūtajiem secinājumiem sola informēt vēlāk.

Kādi ir nozares riski

Azartspēļu un izložu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) un terorisma finansēšanas (TF) riski jau tika vērtēti FID “Sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā” par 2017. un 2018. gadu.

Raksturojot NILL riskus, FID secināja, ka izložu un azartspēļu organizatoru piedāvātie pakalpojumi mūsdienās sāk līdzināties finanšu institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, attiecīgi šie NILLTFN likuma subjekti kļūst pievilcīgāki noziedzniekiem ar NILLTF mērķiem. Daļa izložu un azartspēļu organizatoru sniedz pakalpojumus 24 stundas diennaktī un ar intensīvu darījumu skaitu, ātrumu un apjomu, no kuriem lielākā daļa ir skaidras naudas darījumi – tie ir aizvien pievilcīgāks mērķis personām ar NILLTF mērķiem.

Izložu un azartspēļu organizatori var tikt izmantoti, lai nepamanīti samainītu skaidras naudas līdzekļus (piemēram, maza nomināla pret liela nomināla naudas zīmēm). Attiecīgo NILLTFN likuma subjektu piedāvātie pakalpojumi var tikt izmantoti kā aizsegs NILLTF darbībām, personas var izmantot produktus un pakalpojumus NILL uzglabāšanai un kustībai, kā arī dažviet ir iespējams pakalpojumus saņemt neklātienē. Tāpat pastāv iespējamība, ka nepilnīgi tiek identificētas politiski nozīmīgas personas, tādējādi radot risku, ka, izmantojot izložu un azartspēļu organizatoru sniegtos pakalpojumus, var tikt legalizēti korupcijas ceļā iegūti līdzekļi.

Raksturojot TF risku, secināts, ka nozarē ir liels skaidras naudas apjoms un to var izmantot, lai slēptu naudas izcelsmi un apgrūtinātu TF atklāšanu. Tomēr FID uzskata, ka attiecīgā sektora TF risks kopumā ir vērtējams kā vidēji zems.

Pievienosies sadarbības koordinācijas platformai

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks norāda, ka saskaņā ar papildināto Latvijas Nacionālo NILLTF risku novērtēšanas ziņojumu kopējais nozarei piemītošais NILL risks ir mazinājies, jo tika stiprināts interaktīvo izložu un azartspēļu darbības uzsākšanas uzraudzības mehānisms, pieņemti to licencēšanas noteikumi, tika aizliegta elektroniskās naudas sistēmu izmantošana un noteikts aizliegums izmantot jebkādus maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontus (piemēram, PayPal sistēma), izņemot klienta privāto bankas kontu. Savukārt laimests var tikt pārskaitīts tikai uz klienta personīgo bankas kontu, kas ir atvērts vienā no Latvijas bankām.

“LSBA biedriem ir saistošs LSBA Ētikas kodekss, saskaņā ar kuru LSBA seko līdzi nozares attīstībai, tostarp informējot tiesībsargājošās institūcijas, ja rodas aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanu kādā no spēļu nozares uzņēmumiem,” skaidro A. Vērzemnieks. “Par pārkāpumiem biedram var tikt piemērots personīgs vai publisks brīdinājums, kas var tikt izplatīts masu medijos, vai izslēgšana no asociācijas.”

LSBA biedri sadarbībā ar kompetentajām institūcijām turpinās iekšējo kontroles sistēmu pilnveidi un aktīvi iesaistīsies FID sadarbības koordinācijas platformā, piedāvājot arī risinājumus no nozares puses, uzsver asociācijas vadītājs.

Stiprina uzraudzību

NILLTFP vienmēr ir un būs viena no inspekcijas prioritātēm, uzsver IAUI Kontroles departamenta 2. nodaļas vecākā referente Nadežda Stepanova. Lai stiprinātu inspekcijas kapacitāti NILLTFPN jomā, tika piešķirts finansējums un 2018. gadā inspekcijā tika izveidota papildu amata vieta. Šī darbinieka amata pienākumi ir pilnībā saistīti ar NILLTPFN – normatīvo aktu izstrāde, nozares amatpersonu apmācība, izstrādāto IKS analīze, pārbaudes un kontroles pasākumi.

2018. gadā IAUI veica 30 NILLTPFN pārbaudes. Visbiežāk pārbaudēs tika atklātas nepilnības IKS procedūrās. 2018. gadā azartspēļu un izložu organizētājiem tika izteikti 23 brīdinājumi.

2019. gadā tika veiktas 32 pārbaudes un pieņemti pieci lēmumi par sankciju piemērošanu. 

Sadarbība ar FID

Divu gadu laikā IAUI iesniedzis FID divus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Ziņojumu saturs ir konfidenciāla informācija, norāda N. Stepanova. Savukārt 2019. gadā azartspēļu un izložu organizētāji iesnieguši FID 30 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece S. Birne izsakās, ka “inspekcijai ir ļoti laba un konstruktīva sadarbība ar FID. Pēdējo divu gadu laikā FID kapacitāte un tehniskais aprīkojums ir maksimāli pilnveidots, kas ļāvis gan atlasīt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, gan izveidot stratēģiskās analīzes un risku analīzes sistēmas, kas atvieglo un pilnveido arī mūsu kā uzraugu darbu”.

Šī gada prioritātes

Uz jautājumu, kādas ir šī gada prioritātes naudas atmazgāšanas novēršanā azartspēļu jomā, N.Stepanova norāda, ka NILLTPFN joma nepārtraukti mainās un attīstās gan no tiesībsargājošo institūciju puses, identificējot jaunus riskus un tipoloģijas, gan no noziedznieku puses, kuri izdomā jaunas NILLTPF shēmas.

Šobrīd IAUI galvenās prioritātes NILLTPFN jomā ir pārliecināties, ka azartspēļu un izložu organizētāji pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām atsāk savu darbību, ievērojot visus NILLTPFN jomu regulējošus normatīvos aktus, un ņem vērā riskus, kurus veicinājusi situācija, kad nozares darbs tika pilnībā apturēts un klientiem bija iespēja saņemt nelicencētus piedāvājumus, kas rada nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus.

Inspekcija noteikusi prioritāti turpināt informēt par iespējamiem NILL riskiem, nozares ievainojamību, veikt apmācības, lai pastiprinātu azartspēļu un izložu organizētāju zināšanas un informētību, kā mazināt NILL riskus.

Trīs gadu plāns

Kā LV portāls jau rakstīja, 2019. gada 23. decembrī ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 653 tika apstiprināts “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”. IAUI tajā ir noteikti vairāki uzdevumi.

Inspekcijai ir jāizstrādā ieteikumi azartspēļu organizētājiem par informācijas tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, izmantojot esošās informācijas sistēmas, kurās azartspēļu un izložu organizētāji spētu identificēt spēlētāju, attālināti veikt pastāvīgu spēlētāju darījumu uzraudzību, sasaistot naudas plūsmu (iemaksas, izmaksas un laimestus) ar personu, un precīzi fiksēt brīdi, kad ir sasniegts 2000 eiro slieksnis vai uzsāktas darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu, kā arī veikt tālāku darījumu uzraudzību.

IAUI noteikta nepārtraukta likuma subjektu IKS kvalitātes paaugstināšana attiecībā uz proliferācijas finansēšanas identifikāciju.

IAUI gatavos priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai noteiktu visu azartspēļu klientu reģistrāciju azartspēļu vietās.

Cik liela ir nozare

2019. gada beigās izložu un azartspēļu nozarē darbojās 15 komersanti (neskaitot VAS “Latvijas Loto”). Dati šī gada 1. martā liecina, ka Latvijā bija atvērtas 303 spēļu zāles un četri kazino. Covid-19 laikā azartspēļu un izložu bizness tika slēgts.

Lielākie komersanti pēc apgrozījuma ir SIA “Alfor”, SIA “Olympic Casino Latvia”, SIA “Joker LTD”, SIA “Optibet”.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU