Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam izstrādāts, lai turpinātu stiprināt Latvijas spēju cīnīties un novērst riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanu.
Ministru kabineta (MK) 2019. gada 23. decembra rīkojums Nr. 653 “Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” līdz marta vidum bija ierobežotas pieejamības informācija.
Plāns balstīts uz starptautiskiem, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumiem, kā arī starptautisko organizāciju ieteikumiem un MK rīkojuma Nr. 512 “Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim” īstenošanas gaitā gūtajiem rezultātiem.
Šis pasākumu kopums ar MK rīkojumu Nr. 512 tika pieņemts 2018. gada 11. oktobrī un spēku zaudēja šī gada 1. janvārī. Plāns tika izstrādāts, lai ieviestu pasākumus atbilstoši starptautisko organizāciju ieteikumiem, kas ietverti Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) 2018. gada 23. augustā publicētajā 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas sistēmas efektivitāti, kurā tika analizēti 11 efektivitātes rādītāji.
Iekšlietu ministrijas (IeM) vecākais referents Raimonds Grīnbergs skaidro, ka pasākumu plāns NILLTF novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam izstrādāts ministrijas vadībā, apkopojot no atbildīgajām iestādēm saņemtos priekšlikumus.
Plāna pirmajā daļā “Kopsavilkums” skaidrots, ka paredzētie pasākumi atbilst valdības prioritātēm, kas noteiktas Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, valdības rīcības plāna pasākumiem šīs deklarācijas īstenošanai, kā arī Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam prioritātei – finanšu sektora NILLTFN atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšanai. Plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairākos citos politikas plānošanas dokumentos nosprausto mērķu sasniegšanu.
“Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” mērķis ir stiprināt Latvijas spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu (NILLTPF) un uzraudzīt, vai tiek īstenotas NILLTPF novēršanas režīma prasības, kā arī samazināt vispārējos NILLTPF riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.
Plāna pasākumi ir sagrupēti 11 rīcības virzienos atbilstoši “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanā izmantotajiem NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitātes rādītājiem.
Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešami 14,6 miljoni eiro, norādīts dokumenta pielikumā.
Plāna otrajā daļā iezīmēts pašreizējās situācijas raksturojums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. pantā noteiktajiem subjektiem, kas ir pakļauti NILLTF riskiem. Piemēram, par juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem plānā ir norādīts, ka ar NILLTF saistītie riski ir čaulas kompāniju un sarežģītu īpašumtiesību struktūras izveide, izmantojot dažādas juridikcijas, lai slēptu vai apgrūtinātu patieso labuma guvēju (PLG) noskaidrošanu.
Būtu jāpanāk, ka likuma subjektu izpratne par terorisma finansēšanas riskiem neaprobežojas ar teroristu sarakstiem. Visiem likuma subjektiem ar augstu darījumu aktivitāti būtu jānodrošina automatizēti IT risinājumi terorisma finansēšanas kontrolei. Savukārt likuma subjektiem ar zemu darījumu aktivitāti pastāvīgi būtu jālieto manuāli instrumenti šādai kontrolei.
R. Grīnbergs uzsver: sagatavojot plānu, tika apsvērts, ka kredītiestādes ir pakļautas paaugstinātam NILLTF riskam, kā arī tām piemīt augstākais NILLTF draudu līmenis. “Ja salīdzina ar pārējiem sektoriem, tad caur kredītiestādēm iet vislielākā naudas plūsma,” secina IeM pārstāvis.
Pasākumu plānā uzsvērts, ka draudi joprojām pastāv banku spējā pārvaldīt un mazināt NILLTF un sankciju apiešanas riskus. Plānā ir norādīts, ka jāuzlabo uz risku novērtējumu balstītā pieeja, lai bankas pilnvērtīgi veiktu klientu padziļināto izpēti, noskaidrotu klienta un patiesā labuma guvēja (PLG) līdzekļu un PLG labklājības izcelsmi, spētu atpazīt un izpētīt saistītu klientu grupu, kā arī pareizi klasificētu klientus pēc riska lieluma. Dokumentā norādīts, ka ir jāpanāk samērīgs risinājums starp finanšu pakalpojumu sniegšanu un gadījumiem, kad sadarbība ar klientiem, kas rada nepieņemamus NILLTF riskus, ir laikus jāpārtrauc.
Plāna trešajā daļā ir noteikti veicamie pasākumi 11 rīcības virzienos – atbilstoši “Moneyval” 5. kārtas novērtēšanā izmantotajiem NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitātes rādītājiem.
LV portāls jau rakstījis, ka divos efektivitātes rādītājos – “Juridiskās personas un veidojumi” un “Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai” – tika saņemts zems novērtējums. Par mazefektīvu tika atzīta rīcība divās jomās – PLG noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Līdz ar to Latvija no “Moneyval” saņēma daudzus ieteikumus – daļa rekomendāciju attiecās uz normatīvā regulējuma atbilstību, daļa – uz pašreizējās sistēmas efektivitāti.
Tiesa, šī gada 22. janvārī publiskotajā “Moneyval” progresa ziņojumā tika norādīts, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot NILLTF novēršanas sistēmu, bet mūsu valstij tiek saglabāts pastiprinātas uzraudzības statuss. Savukārt februāra otrajā pusē Finanšu darījumu darba grupa (FATF) nolēma Latviju neiekļaut tā saucamajā “pelēkajā sarakstā” un neturpināt FATF uzraudzību, atzīstot, ka ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.
R. Grīnbergs norāda, ka 2020.–2022. gada plānā ļoti svarīgi ir pasākumi trešajā (uzraudzība) un ceturtajā (preventīvie pasākumi) rīcības virzienā. “Tie ir kā vienas monētas divas puses: uzrauga to, kas jau reāli notiek, bet prevencija ir dažādi pasākumi – proaktīvi tiek izstrādāti noteikumi un prasības likuma subjektiem, lai samazinātu naudas atmazgāšanas risku,” skaidro IeM pārstāvis.
Trešajā – uzraudzības – virzienā pirmais plānā noteiktais pasākums ir nodrošināt ar risku pamatotu uzraudzības procesu. R. Grīnbergs skaidro, ka tas nozīmē – uzraudzība tiek veikta atbilstoši gan sektoru, gan visas valsts kopējā riska novērtējuma secinājumiem par trim pozīcijām:
“Attiecībā uz terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanu atslēgas vārds ir finansēšana,” viņš uzsver.
R. Grīnbergs norāda, ka uzraudzības procesā iesaistītas desmit dažādas uzraudzības un kontroles institūcijas. Visvairāk pienākumu šajā jomā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kas uzrauga kredītiestādes un maksājuma iestādes, un Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kura pārziņā ir nodokļu konsultantu, ārpakalpojumu grāmatvežu un citu NILLTPFN likuma subjektu uzraudzība.
Pasākumu plānā noteikts, ka pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā tiek veiktas atbilstoši novērtētajiem riskiem, kā arī, balstoties uz risku novērtējumu, tiek veiktas klātienes un neklātienes pārbaudes un pilnveidotas iekšējās procedūras NILLTPF novēršanas uzraudzībā.
Līdz ar izmaiņām NILLTPFN likumā uzraudzības funkcijas ir deleģētas arī Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP), tāpēc tiks izveidotas trīs jaunas darbavietas. LV portāls jau rakstīja, ka NKMP uzraudzības lokā būs mākslas un antikvāro priekšmetu aprite.
Uzraudzības pasākumu plāns ietver arī likvidējamās akciju sabiedrības “ABLV Bank” kontrolētu pašlikvidācijas procesa nodrošināšanu, kredītiestāžu biznesa modeļu maiņas uzraudzīšanu, samazinot augsta riska klientu īpatsvaru un sasniedzot FKTK noteiktos mērķa lielumus nozarei kopumā u. c.
“Svarīgi ir nodrošināt sistēmisku tirgus dalībnieku informēšanu par NILLTPF riskiem un preventīvo pasākumu īstenošanu,” vienu no rīcības virziena pasākumiem uzsver R. Grīnbergs. “Līdz ar to būtu jāpanāk, ka likuma subjektu izpratne par terorisma finansēšanas (TF) riskiem neaprobežojas ar teroristu sarakstiem. Visiem likuma subjektiem ar augstu darījumu aktivitāti būtu jānodrošina automatizēti IT risinājumi TF kontrolei. Savukārt likuma subjektiem ar zemu darījumu aktivitāti pastāvīgi būtu jālieto manuāli instrumenti TF kontrolei.”
Viens no preventīvajiem pasākumiem ir nodrošināt, ka visiem likuma subjektiem tiek izveidoti galvenie NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) elementi. “Daudz kas ir darīts, lai panāktu, ka likuma subjekti sakārtotu IKS,” tā IeM pārstāvis.
Pasākumu plānā arī paredzēts, ka uzraudzības un kontroles institūcijas veiks regulāras apmācības par klātienes un neklātienes pārbaudēs konstatētajiem faktiem un būtiskākajām neatbilstībām, kā arī sniegs konsultācijas un īstenos informatīvas kampaņas, kas vērstas uz likuma subjektu izglītošanu. Ik gadu paredzēts organizēt 51 apmācību vai semināru, kurā tiks izglītotas 5205 personas.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
