Latvijas iedzīvotāju iecietība pret finanšu noziegumiem palielinās, liecina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) 2023. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. 2022. gadā aptuveni 32% Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka vajadzības gadījumā apsvērtu iespēju iegādāties nelegālās akcīzes preces, savukārt 2023. gadā jau 40% aptaujāto atzina, ka varētu tā rīkoties. Augusi arī tolerance pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kukuļdošanu.
FID uzsver: ir svarīgi, lai cilvēki apzinātos, ka aiz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stāv smagi noziegumi – narkotiku tirdzniecība, korupcija, krāpšana un cilvēktirdzniecība.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriskās domas aptauja atklāj iedzīvotāju un uzņēmēju samērā toleranto attieksmi pret neoficiāliem risinājumiem dažādu jautājumu kārtošanā. KNAB novērojis, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksme pret kukuļošanu nav būtiski mainījusies.
2023. gada aptaujā 19% iedzīvotāju un 20% uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus. Salīdzinot respondentu atbildes 2023. un 2021. gadā, secināms, ka triju gadu periodā šajā ziņā būtisku izmaiņu nav un četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem dažādu jautājumu kārtošanā izvēlas oficiālus risinājumus.
LV portāls jautā: Kāpēc Latvijā palielinās iedzīvotāju iecietība pret finanšu noziegumiem? Ko darīt, lai situācija uzlabotos?
Sandijs Vectēvs
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos
Publicitātes attēls
Situācija Latvijā būtu jāskata ciešā kopsakarā ar citu valstu pieredzi. Samērā augsta tolerance pret korupciju un citiem ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp finanšu noziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir Austrumeiropai raksturīga attieksme un attiecīgi kopējā problēma. Pie šāda secinājuma nonākam, apskatot līdz šim atklātos korupcijas gadījumus un starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksa rezultātus.
Būtiski uzsvērt, ka pagājušā gada indekss veidots ģeopolitiski sarežģītā laikā, un tas zināmā mērā demonstrē, kāda var būt korupcijas graujošā ietekme gan uz valsts drošību un citām jomām, gan uz pilsoņu individuālo labklājību.
KNAB pieļauj, ka aptaujās fiksētais iecietības pieaugums varētu būt skaidrojams ar pēdējo divu gadu laikā novērojamo ekonomisko ietekmi – straujā inflācija un aizdevumu procentu likmju kāpums veicinājuši ātrāku iedzīvotāju maku iztukšošanos. Tādējādi finanšu grūtības un nedrošība par nākotni varētu būt tas, kas liek iedzīvotājiem pārvērtēt savu vērtību sistēmu.
Lai gan lielai daļai valsts iedzīvotāju minētie ekonomiskie aspekti ir eksistenciāls jautājums, kas pirmajā brīdī šķiet diezgan loģiska izšķiršanās, ilgtermiņā sekas ir negatīvas. Tostarp preču un pakalpojumu cenu pieaugums, paildzināta iespēja saņemt veselības aprūpes un citus pakalpojumus.
KNAB ieskatā, ekonomiskajiem apstākļiem valstī uzlabojoties, ar laiku samazinātos arī iecietība pret finanšu noziegumiem un būtu novērojamas pozitīvas tendences korupcijas uztveres indeksā.
Aleksis Jarockis
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītājs
Foto: Paula Čurkste, LETA
Ir būtiski ierobežot ēnu ekonomiku, jo tās pastāvēšana var samazināt valsts budžeta ieņēmumus, ierobežot valsts spēju nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, tostarp spēju finansēt izglītību, veselības pakalpojumus, drošību u. c.
Viens no rādītājiem, kas netieši liecina par ēnu ekonomikas apmēru valstī, ir skaidras naudas aprites īpatsvars – skaidras naudas aprite ir ēnu ekonomikas pamatā, radot paaugstinātu risku neuzrādītu darījumu veikšanai. Vienlaikus pasaules zinātnieki un ekonomisti atzīst, ka skaidras naudas maksājumu īpatsvaram ir nozīmīga ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu un attīstību.
Sekojot mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, Finanšu ministrija meklē risinājumus, lai veicinātu digitālo maksājumu popularizēšanu, motivējot sabiedrību ikdienas darījumos dot priekšroku bezskaidrās naudas norēķiniem, plašākai bezkontakta un mobilo maksājumu izmantošanai, kas ir ērtāk un mūsdienīgāk. Mērķis nav izskaust skaidras naudas izmantošanu norēķinos, bet sekmēt bezskaidrās naudas darījumu apjoma palielināšanu.
Skaidrās naudas darījumu mazināšana palielina naudas plūsmas caurskatāmību un sadārdzina izmaksas ēnu ekonomikas dalībniekiem – palielinot bezskaidro naudas norēķinu maksājumu pievilcīgumu legālajā komercdarbībā.
Tāpēc Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ietverti vairāki pasākumi nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšanai un “aplokšņu algu” izmaksu ierobežošanai. Piemēram, noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, darba devējam informēt Valsts ieņēmumu dienestu par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, ziņot par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos, ieviest e-rēķinu, noteikt pienākumu uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 50 000 eiro gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.
Jānis Endziņš
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Foto: Evija Trifanova, LETA
Tolerance pret finanšu noziegumiem sabiedrībā vairāk pieaug gadījumos, kad cilvēkiem sajūtu ziņā liekas attaisnojami tas, ko viņi dara. Piemēram, tuviniekam ir jāveic medicīniska manipulācija, bet ir valsts rinda, kuru sagaidot procedūrai vairs nebūtu jēgas. Cilvēks ir bezizejā un meklē risinājumus, lai saņemtu rezultātu.
Otrs gadījums – kad atļauja vai lēmums ir jāgaida ilgu laiku, nevis pāris dienas.
Nesamērīga birokrātija – par daudz dažādu dokumentu, saskaņojumi, gari termiņi – ir korupcijas krustmāte.
Pieņemu, ka šādos gadījumos cilvēki varētu attaisnot sabiedrības toleranci pret ““lietu” sarunāšanu”.
Ir arī tādi uzņēmēji, kas negodīgi mēģina iegūt iepirkumu, uzvarēt kādā konkursā un par to maksā kukuli. Tā ir publikas daļa, kuru ir grūti pāraudzināt bez nopietna soda. Ja nodokļu likme būs nulle, tad daļa cilvēku meklēs iespēju, kā dabūt likmi mīnus viens.
Sabiedrības tolerancei pret finanšu noziegumiem un korupciju ir vairāki cēloņi, kurus atrisinot problēmas pazudīs. Viens no virzieniem ir nodrošināt ātru visu publisko pakalpojumu saņemšanu, mazināt birokrātiju. Ja uzņēmējam “deg” konkrētais jautājums un ja to legāli saprātīgā laikā nevar nokārtot, tad ir skaidrs, ka tiek meklēti aplinku ceļi. Ļoti daudzos gadījumos, ja būtiski mazinātu birokrātiju, varētu redzēt lielus uzlabojumus korupcijas jautājumos.
Otrs cēlonis ir sabiedrības vispārējās labklājības jautājums. Jo augstāks kļūtu dzīves līmenis, jo vairāk samazinātos iecietība pret finanšu noziegumiem, īpaši pret sīkiem noziegumiem.
Ēnu ekonomikas indeksā arī redzam, ka sabiedrība savu toleranci apliecina pret to, ko tā redz – cik jēdzīgi valsts vai pašvaldība rīkojas ar publisko naudu.
Pašreizējais skandāls ar bijušā premjera privātajiem lidojumiem vienai daļai sabiedrības būs spēcīgs arguments, kāpēc nemaksāt nodokļus valstij, ja nauda tiek iztērēta šādi. Tam, kā publiskais sektors izlieto valsts līdzekļus, ir sazobe ar tolerances līmeni.
Nākamais, kas jāņem vērā, ja runā par ēnu ekonomikas sadaļu, ir aplokšņu algas. Ir gadījumi, kad daudziem šķiet – tā ir netaisnīga situācija, no kuras nav citas izejas. Viens piemērs – vecāku pabalsti, kad piedzimst bērns. Ja tēvs vai māte turpina strādāt, tad pabalstu krietni samazina (no 2023. gada vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā – red.). Bet kāpēc tā? Pabalsts taču pienākas, tas ir sapelnīts, maksājot nodokļus! Ja likumdevējs ļautu pabalstu saglabāt apmēram 80% apmērā, turpinot strādāt, tad šajā sektorā samazinātos ēnu ekonomikas daļa.
Patlaban aktīvi diskutējam ar Tieslietu ministriju par dažādiem parādniekiem. Ja viņi strādā oficiālā darbā, tad “uz rokas” pāri paliek maz. Ko parādnieki dara? Apzināti meklē iespējas strādāt nelegāli un tās arī atrod. Ja šajā segmentā varētu atrisināt situāciju, tad būtu uzlabojumi.
Vai arī sīkais bizness – tam patlaban nav sava nodokļa režīma.
Kas reāli notiek? Saprotot, ka ir pārāk lielas klapatas ar standarta režīmu, cilvēki strādā “pa vienkāršo”, nemaksājot vispār nekādus nodokļus.
Kāds ir vēstījums? Daudz vairāk ir jāstrādā ar cēloņiem katrā konkrētajā segmentā, tad pēc laika samazināsies tolerances līmenis pret finanšu noziegumiem.
Inese Tauriņa
biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore
Foto: Evija Trifanova, LETA
Papildus jau minētajam, kā arī citiem pētījumiem var akcentēt vēl divus apstākļus, kas pēdējos pāris gados var būt ietekmējuši iedzīvotāju toleranci pret finanšu noziegumiem. Pēdējo gadu augstās inflācijas ietekmē ir samazinājies dzīves līmenis – jo sliktāka cilvēkiem kļūst finanšu situācija, jo lielāks risks, ka viņi vairāk pievērsīsies noziegumiem, tostarp finanšu noziegumiem.
Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas – līdz ar plašu sankciju ieviešanu ir arvien vairāk aizliegumu, tie arī skar arvien vairāk iedzīvotāju ikdienu.
Tā kā prakse parāda, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem nereti ir grūti pašiem mainīt savus paradumus, tad arī nepārsteidz tas, ka iedzīvotāju iecietība pret šiem noziegumiem nav samazinājusies.
“Delnas” pieredzē cīņa ar noziegumiem ir sekmējama, ja iedzīvotāji – tie, kuri saskaras ar konkrēto noziegumu, – ceļ trauksmi: ziņo atbildīgajām iestādēm. Taču to kavē iedzīvotāju neuzticēšanās valsts un tiesībsargājošo iestāžu spējai cīnīties pret korupciju un citiem finanšu noziegumiem. Turklāt nereti iedzīvotājiem ir priekšstats, ka korupcija ir grūti pierādāma un ir jābūt ļoti nepārprotamiem pierādījumiem.
Lai veiksmīgāk cīnītos ar finanšu noziegumiem Latvijā, “Delna” aicina:
- nepārtraukti izglītot iedzīvotājus, uzņēmējus un publiskās varas pārstāvjus par finanšu noziegumu negatīvajām sekām, t. sk. to ietekmi uz valsts kopējo un katra iedzīvotāja ikdienu;
- veicināt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu valsts un privātajā sektorā, izglītot sabiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un medijus par trauksmes celšanas sistēmas būtību, dažādajām ziņošanas iespējām un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām;
- veicināt iedzīvotāju uzticēšanos tiesībsargājošajām iestādēm un to spējai sekmīgi cīnīties ar šiem noziegumiem;
- veicināt sadarbību tiesībsargājošo iestāžu vidū un to kapacitāti finanšu noziegumu atklāšanā, izmeklēšanā un notiesāšanā.
