VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. septembrī, 2022
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
27
27

Kiberkrāpšanas sērga vēršas plašumā

LV portālam: RUSLANS GRIGS, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks.
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Publicitātes foto.

Kibernoziedzība vēršas plašumā visā pasaulē un arī Latvijā, tāpēc cīņa ar kibernoziegumiem kļuvusi par vienu no Valsts policijas prioritātēm. Kopš 1. augusta ir izveidota Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. Jaunās struktūrvienības kompetencē ietilpst noziedzīgi nodarījumi ar plašu sabiedrisko rezonansi, ievērojamu apmēru un starpreģionu, pārrobežu dimensijas raksturu, intervijā skaidro jaunās pārvaldes priekšnieks RUSLANS GRIGS.

īsumā
  • Jau ilgstoši tika izstrādāts plāns, lai izveidotu specializētu struktūrvienību, kurā uzmanība tiktu veltīta tieši kibernoziedzībai, noziedzības apkarošanai augsto tehnoloģiju jomā.
  • Krāpšanas gadījumu skaits (lielākais īpatsvars ir digitālajā vidē), salīdzinot 2021. gadu ar 2020. gadu, ir vairāk nekā dubultojies.
  • Pašlaik ļoti izplatīts fenomens ir viltus brokeri. Šo kriminālprocesu daudzums ir samērā liels. Latvijas iedzīvotājiem ir nodarīti materiālie zaudējumi lielā apmērā.
  • Otra problēma ir t. s. “smikšķerēšana”, kad cietušajām personām tiek nosūtītas dažādas hipersaites, kuras novirza personas uz tīmekļvietnēm, kas ir radītas tikai un vienīgi krāpšanas nolūkā.
  • Vēl viens fenomens ir viltus zvani, kad krāpnieki iepazīstina ar sevi kā banku darbiniekiem, informē cietušo pusi, ka bankas kontā ir aizdomīgas transakcijas un steidzami ir jāglābj naudas līdzekļi.
  • Krāpnieki un kibernoziedznieki nesnauž, viņi meklē paņēmienus, veidus, kā izmantot jaunus risinājumus, tehnoloģijas, lai pastrādātu noziedzīgus nodarījumus.
  • Ja runājam par klasiskajiem kibernoziegumiem, neskaitot kiberkrāpšanu, dati liecina par labu šo noziegumu atklāšanas līmeni – ap 50% gadā. Savukārt krāpšanas noziegumu atklāšanā tie ir tikai 10%.

Kāpēc Valsts policijā ir veiktas šādas pārmaiņas?

Valsts policijas sastāvā nebija tādas centralizētas struktūrvienības, kuras kompetencē ietilptu visu kibernoziegumu novēršana un apkarošana. Vēsturiski par tādu veidojās Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes trešā nodaļa. Cīņa ar kibernoziegumiem bija tikai daļa no šīs nodaļas kompetences, kas ir daudz plašāka. Attiecīgi resurss, kas tika veltīts kibernoziegumu apkarošanai, bija nepietiekams. Tādējādi jau ilgstoši tika izstrādāts plāns, lai izveidotu specializētu struktūrvienību, kurā uzmanība tiktu veltīta tieši kibernoziedzībai, noziedzības apkarošanai augsto tehnoloģiju jomā. Uz to arī bija norādījuši ārvalstu eksperti, veicot Eiropas Savienības strukturālo reformu atbalsta programmas projektu. Viena no rekomendācijām bija vērsta uz to, ka pastiprināta uzmanība ir jāpievērš specializētas struktūrvienības cīņai ar kibernoziegumiem izveidei.

Ja vērtē statistiku, kā attīstās kibernoziegumu vide Latvijā? Vai tā pieaug?

Jā, viennozīmīgi, kibernoziedzība palielinās. Tomēr svarīgi nodalīt – ir klasiskie kibernoziegumi, kuri ir noteikti Budapeštas konvencijā par kibernoziegumiem, un kiberkrāpšana jeb sērga, kura ir piemeklējusi mūsu valsti. Klasisko kibernoziegumu skaits, salīdzinot statistikas datus 2021. gadā ar 2020. gadu, ir pieaudzis teju par 30%. Savukārt krāpšanas gadījumu skaits (lielākais īpatsvars ir digitālajā vidē) šajā laikā periodā ir vairāk nekā dubultojies. Ja 2020. gadā kriminālprocesu skaits, kas Valsts policijā bija uzsākts tieši par krāpšanu, bija nedaudz vairāk par 600, tad 2021. gadā – jau 1500 un vairāk. Redzam milzīgu krāpšanas gadījumu pieaugumu.

Kibernoziegums tiek traktēts kā noziedzīga darbība, kurā tiek izmantots dators (automatizēta datu apstrādes sistēma, ierīce), tīkla ierīce vai tīkls. Kāda veida noziegumiem pievērš uzmanību Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde?

Pārvaldes kompetencē ietilpst noziedzīgi nodarījumi primāri ar plašu sabiedrisko rezonansi, ievērojamu apmēru un starpreģionu, pārrobežu dimensiju raksturu, proti, tās ir lielas un skaļas lietas. 

Ja skatāmies detalizētāk, pie klasiskajiem kibernoziegumiem pieskaita noziedzīgus nodarījumus autortiesību jomā elektroniskajā vidē. Tā var būt autordarbu straumēšana bez attiecīgās atļaujas, ja ar to tiek nodarīts būtisks kaitējums.

Ļoti svarīgs jautājums ir automatizētas datu apstrādes sistēmas apdraudējumi tiešsaistē. Viens no izplatītākajiem ir šifrējošo izspiedējvīrusu fenomens, kad ļaunatūra piekļūst datorsistēmas datiem, tos nošifrē, un vēlāk kibernoziedznieki pieprasa izpirkuma maksu, lai atšifrētu datus. Šādi noziedzīgi nodarījumi ir izplatīti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.

Vienlaikus pārvalde fokusēs uzmanību bērnu tikumības un dzimumneaizskaramības apdraudējumiem tiešsaistē, izmantojot automatizētas datu apstrādes sistēmas. Īpašs fokuss tiks veltīts pornogrāfiska materiāla izgatavošanai un izplatīšanai tiešsaistē, kuros attēlota bērnu pornogrāfija.

Vēl viens liels bloks, kam veltīsim uzmanību, ir tā sauktais “kiberhuligānisms” – viltus ziņu izplatīšana tiešsaistē, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai organizāciju darbu. Ir bijušas viltus ziņu lapas, kurās tika izplatītas sabiedrību maldinošas ziņas par drošības incidentiem valstī, tirdzniecības centru sabrukšanu u. c.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem un liels izaicinājums ir kiberkrāpšanas, kurās tiek imitētas darbības ar finanšu instrumentiem, lai piekļūtu automatizēto datu apstrādes sistēmām. Izplatīta ir arī datorkrāpšana jeb sistēmas darbības traucēšana, piemēram, spēļu automāta ietekmēšana, ievietojot ierīci, kura traucē sistēmu, lai spēļu automāts izsniegtu laimestu.

Notiek arī nelikumīgas darbības maksāšanas tehnoloģiju un bezskaidras naudas norēķinu jomā. Tas ir liels bloks, kas ietver tādus fenomenus kā viltus kredītiestāžu mājaslapas, kas tiek veidotas, lai izkrāptu autentifikācijas datus, piekļūtu internetbankai un nolaupītu finanšu līdzekļus.

Minējāt dažāda veida kibernoziegumus –, kuri ir izplatītākie?

Milzīgu pieaugumu redzam kiberkrāpšanas jomā. Šos noziegumus varētu iedalīt trijos apakšblokos. Pašlaik ļoti izplatīts fenomens ir viltus brokeri. Šo kriminālprocesu daudzums ir samērā liels. Latvijas iedzīvotājiem ir nodarīti materiālie zaudējumi lielā apmērā.

Viltus brokeru darbība izpaužas šādi: iedzīvotāji saņem zvanus no personām, kuras ar sevi iepazīstina kā finanšu speciālistiem un piedāvā ieguldīt dažādos finanšu instrumentos. Būtībā reāla ieguldīšana nenotiek, visas darbības tiek imitētas, izveidojot speciālas platformas, lai iedzīvotājiem radītu priekšstatu, ka viņi patiešām iegulda. Tiek izstrādāti dažādi grafiki, iespējas, kur var ieguldīt, taču reāli tas nenotiek, viss ir veidots vienam mērķim – izkrāpt finanšu līdzekļus.

Nereti, izdarot šo noziedzīgo nodarījumu, tiek izmantotas dažādas attālinātās piekļuves programmas, lai piekļūtu cietušā datorsistēmai un tādējādi to pārvaldītu. Tas viss tiek maskēts zem tāda kā pilna servisa pakalpojuma, t. i., viltus finanšu brokeris sniedz pilnu atbalstu cietušajai pusei viltus ieguldīšanas laikā.

Otrs fenomens ir t. s. “smikšķerēšana”, kad cietušajām personām tiek nosūtītas dažādas hipersaites, kuras novirza personas uz tīmekļvietnēm, kas ir radītas tikai un vienīgi krāpšanas nolūkā.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir krāpšana, imitējot kurjerpakalpojumu dienestu.

Piemēram, persona vēlas pārdot kādu preci, ievieto sludinājumu portālā, ar viņu uzreiz sazinās it kā pircējs, kurš atrodas citā pilsētā un vēlas to pirkt. Notiek neilga komunikācija par preces stāvokli, abas puses vienojas par cenu, un pircējs piedāvā variantu, ka viņš par preci samaksās kurjerpakalpojuma dienestam, un nauda tūlīt tiks ieskaitīta pārdevēja kontā. Vienīgais, kas nepieciešams, – uzklikšķināt atsūtītajai hipersaitei, kura vizuāli atgādina kurjerpakalpojuma dienesta tīmekļvietni. Pārdevējam ir jāievada visi maksāšanas kartes dati. Pēc tam krāpnieki piekļūst šiem datiem un tiek nolaupīti pieejamie naudas līdzekļi.

Vēl jāmin viltus zvani, kad krāpnieki iepazīstina ar sevi kā banku darbiniekiem, informē cietušo pusi, ka bankas kontā ir aizdomīgas transakcijas un steidzami ir jāglābj naudas līdzekļi. Zvanītājs ir gatavs palīdzēt. Arī tādā veidā tiek izkrāpti piekļuves dati internetā.

Pirms gadiem četriem pati saņēmu telefona zvanus, kuros krāpnieki no Lietuvas vai Igaunijas mēģināja iesaistīt it kā izdevīgos darījumos.

Zvanu centri ir aktuāla problēma. Nevajadzētu pievērst lielu uzmanību telefona numuriem, jo lielākoties tā ir IT telefonija vai numerācija tiek viltota, un numurs neatspoguļo valsti, no kuras tiek zvanīts. Zvanu centriem veltījam pastiprinātu uzmanību, izmantojam jebkuru gadījumu, lai dotu triecienu krāpniekiem un viņu infrastruktūrai. Piedalāmies ikvienā “Eiropola” iniciatīvā, līdzdarbojamies apvienotā izmeklēšanas komandā, kurā piedalās arī citas Eiropas valstis. Zvanu centri ir pārrobežu organizētā noziedzība, un visām Eiropas Savienības tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāapvieno spēki, lai apturētu šo noziedznieku darbību.

Kā cilvēkam nenokļūt krāpnieku izliktajās lamatās?

Ļoti labs jautājums. Šādos gadījumos vienmēr saku, ka nevajag turpināt komunikāciju ar krāpniekiem. Ja runājam par viltus brokeriem, iedzīvotājiem būtu vērts apskatīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā, kas ir tiesīgs piedāvāt šāda veida pakalpojumus Latvijā, un pārliecināties, ka attiecīgais komersants ir reģistrējis savu uzņēmējdarbību, tas ir leģitīms un tam ir tiesības piedāvāt konkrēto pakalpojumu. Tikai šādā veidā ieguldītājs ir pasargāts.

Ja sola ļoti lielus procentus, ir kritiski jāizvērtē, vai piedāvājums ir ticams, vai zvanītājam var uzticēt savus personas datus, rūpīgi jāpārdomā lēmums par naudas līdzekļu ieguldīšanu.

Statistika liecina, ka kopš 2017. gada Latvijā par viltus brokeru darbībām ir uzsākti vairāk nekā 400 kriminālprocesu.

Zaudējumi, kas nodarīti iedzīvotājiem, veido vairāk nekā astoņus miljonus eiro.

Novērojam vairāk nekā 300 speciālo interneta vietņu – platformu, kuras piedāvā šos pakalpojumus. Jāpiemin, ka platformas eksistē vien īsu brīdi, arvien tiek izdomātas jaunas vietnes, lai piesaistītu lielāku auditoriju.

Kibernoziedzība ir viens no ienesīgākajiem noziedzīgi iegūto ienākumu veidiem. Pasaulē katru gadu kibernoziegumu rezultātā upuri zaudē apmēram 388 miljardus ASV dolāru, kas kibernoziedzību padara krietni “pelnošāku” (noziedzīgā kārtā iegūtas naudas apmēra ziņā) par tirdzniecību ar marihuānu, kokaīnu un heroīnu. Cik lielas summas Latvijā tiek izkrāptas gada laikā?

Grūti pateikt par kopējiem zaudējumiem, tomēr tas ir ievērojams apjoms. Ja ir runa par naudas izkrāpšanu, izmantojot kurjerpakalpojumu dienestu logo, tad tie ir vairāk nekā 700 gadījumu, un kopējie zaudējumi ir vairāk nekā 270 000 eiro.

Ja runājam par viltus zvaniem no it kā banku darbiniekiem, tad pārvaldes rīcībā ir informācija par zaudējumiem vairāk nekā sešu miljonu eiro apmērā.

Kāpēc tā notiek? Digitālās tehnoloģijas lielā apjomā integrējas mūsu dzīvē, un, it īpaši finanšu sektorā, parādās arvien vairāk risinājumu ar mērķi nodrošināt ātrus un mobilus pakalpojumus, pastāv dažādi norēķinu veidi. Mēs kā sabiedrība esam atkarīgi no šiem risinājumiem, jo ir tik labi, ka, neizejot ārpus mājas, ir iespējams apmaksāt rēķinus, piekļūt internetbankai.

Protams, krāpnieki un kibernoziedznieki nesnauž, viņi meklē paņēmienus, kā izmantot jaunus risinājumus, tehnoloģijas, lai pastrādātu noziedzīgus nodarījumus.

Kibertelpa savā ziņā ļauj palikt anonīmam, neizejot no mājas, izdarīt noziedzīgu nodarījumu arī citā valstī. Kibernoziedzībā nepastāv fiziskas robežas.

Finanšu izlūkošanas dienests ir izstrādājis Virtuālo valūtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu. Tajā norādīts, ka joprojām ir aktuālas “naudas mūļu” lietas.

Šis ir akūts fenomens. Diemžēl joprojām daudzi mūsu valsts iedzīvotāji ir lētticīgi attiecībā uz piedāvājumiem viegli nopelnīt. Šādas iespējas tiek izplatītas dažādās saziņas aplikācijās, kuras mēs redzam. Vidējā iespēja ir nopelnīt 10% no pārskaitītās summas, bet dzīvē tie ir aptuveni 250 eiro, t. i., par vienu iespēju pārskaitīt naudu uz “naudas mūļa” konta, to izņemt un atdot darījuma organizatoriem.

Par šādiem darboņiem parasti kļūst jaunieši vecumā no 16 līdz 20 gadiem. Ir bijusi situācija, ka par “naudas mūļiem” bija kļuvuši vienas mācību iestādes studenti. Jauniešiem vajadzētu divreiz padomāt, būt drosmīgiem un pateikt “nē” studiju biedram, draugam, un nekādos apstākļos nedot citām personām savus bankas datus, maksājuma karti. Parasti tiek minēti dažādi iemesli, piemēram, personas bankas konts ir slēgts, un tiek lūgta palīdzība, lai varētu izņemt pārskaitīto naudu.

Kādas ir skandalozākās, nozīmīgākās krimināllietas pārvaldē?

Mūsu lietvedībā bija liels kriminālprocess, kura izmeklēšana ilga divus gadus un kas noslēdzās šīgada augustā. Kriminālprocess tika nosūtīts prokuratūrai, lai uzsāktu kriminālvajāšanu. Tajā tika izmantots ievērojams “naudas mūļu” tīkls, vairāk nekā 90 Latvijas iedzīvotāju kredītiestādēs atvērtu kontu, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Noziedzīgās grupas sastāvā bija 14 personas, visas tika aizturētas. Katram ir bijusi noteikta loma. Piemēram, ir bijis līderis, kurš devis norādījumus, kad, kādos apstākļos un kādā kontā ieskaitīt naudas līdzekļus. Finanšu līdzekļu izņemšana no konta bijusi rūpīgi organizēta, proti, lai apietu dienas limitus naudas izņemšanai, tā notikusi īsi pirms un pēc pusnakts. Pēc tam naudas līdzekļi tika konvertēti kriptovalūtā un ieskaitīti atpakaļ grupas līderiem.

Šajā kriminālprocesā runājam par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju 555 000 eiro apmērā. Organizētās grupas līderis bija Vācijas valstspiederīgais, kurš no šīs valsts organizēja “naudas mūļu” tīkla darbību. Šovasar Vācijas tiesībaizsardzības iestādes viņu izdeva Latvijai.

Saskaņā ar statistikas datiem pasaulē kopumā atklāj ne vairāk par 10% kibernoziegumu. Kāda ir statistika Latvijā?

Ja runājam par klasiskajiem kibernoziegumiem, neskaitot kiberkrāpšanu, dati liecina par labu atklāšanas līmeni – ap 50% gadā. Savukārt krāpšanas noziegumu atklāšanā tie ir tikai 10%.

Kādu darba apjomu paredzat nākotnē? Vai noziedznieki atradīs arvien jaunus kibernoziegumu veidus?

Kibernoziegumos vērojama liela fenomenu dažādība – noziedznieki ir ļoti radoši, pēta procesus, kas notiek sabiedrībā, jaunas tehnoloģijas, kuras attīstās un kuras sabiedrība vairāk izmanto. Protams, arī pielāgo savus paņēmienus mūsdienīgām situācijām. Redzot, cik strauji pilnveidojas informācijas tehnoloģijas, varu tikai secināt – kibernoziegumu skaits nemazināsies, noteikti tiem pievērsīsim arvien lielāku uzmanību. Cīņa ar kibernoziegumiem ir viena no Valsts policijas prioritātēm.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
27
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI