Valsts varētu atļauties daudz vairāk, ja finanšu līdzekļus izmantotu godīgi

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece Inese Gise, intervijā LV portālam atbildot uz jautājumu, no kurienes tiek ģenerēta netīrā nauda, kā vienu no galvenajiem avotiem nosauca korupciju, kas iet roku rokā ar naudas izkrāpšanu no valsts budžeta.

Koruptīvi noziegumi, tāpat kā jebkuri citi noziedzīgi nodarījumi – ekonomiskie noziegumi, nodokļu noziegumi vai vispār zināmi noziedzīgi nodarījumi, tādi kā prostitūcija, narkotikas –, kaut kādā veidā ģenerē nelegālus līdzekļus. Tie naudas atmazgāšanas ceļā ir jāpadara legāli, lai uzraudzības iestādes to nekonstatētu un neveiktu attiecīgas darbības: tos neiesaldētu, nekonfiscētu utt.

Esat teicis, ka Latvijas tautsaimniecība korupcijas dēļ katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro un lielākais korupcijas risks ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi.

Tas ir ļoti aptuvens aprēķins. Pērn bija ap 11 000 atklātā konkursā veiktu publisko iepirkumu. Šeit privātās intereses un finanšu līdzekļi saduras ar publisko naudu un amatpersonām, kurām atbilstoši likumam šī nauda ir godprātīgi jāpārvalda, pēc iespējas izdevīgāk valstij vai pašvaldībai. Kad notiek interešu sadursme, skaidrs ir tas: ja nav pietiekamas kontroles un iepirkumos iesaistīto ierēdņu godaprāta, pastāv augsts korupcijas risks. Tas izpaužas tā: valsts iepirkumā saņem pakalpojumus, preču piegādi vai nu par sadārdzinātu, vai arī par atbilstošu cenu, bet nepieņemamā kvalitātes līmenī. Šī starpība tad ir noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi, kas tiek izmantoti kukuļdošanā un koruptīvās attiecībās.

Visus koruptīvos nodarījumus ar biroja resursiem atklāt nav iespējams. Ir nepieciešams ieguldīt lielu darbu gan amatpersonu izglītošanā, lai problēmas konkrētos iepirkumos tiktu pamanītas laikus, kā arī lai radītu situāciju, ka birojs ar savu darbību jebkurai amatpersonai vai privātā sektora pārstāvim radītu sajūtu – ir ļoti liela iespējamība, ka KNAB noziegumu atklās, izmeklēs un sauks pie atbildības.

Kā varētu novērst korupciju lielajos iepirkumos? To, kā sapratu, nav tik daudz – 11 000. Piemēram, “Rail Baltica”, kas ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts ar mērķi integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Varbūt ir vērts katrā liela apjoma iepirkuma komisijā deleģēt KNAB pārstāvi?

KNAB nepietiktu personāla, lai līdzdarbotos visās iepirkuma komisijās (smaida). Pasaulē nav nevienas valsts, kurā būtu pilnībā izskausta korupcija. Ir jābūt balansam, cik daudz resursu valsts iegulda pretkorupcijas politikā, kurā ietilpst attiecīgo institūciju kapacitāte, lai tās spētu noteiktā līmenī atklāt, kontrolēt un novērst koruptīvās aktivitātes.

Otrā svaru kausā ir valsts un pašvaldību iestāžu iekšējās kontroles mehānismi, kuriem vajadzētu būt veidotiem tā, lai minimizētu iespēju, ka amatpersonas nonāk koruptīvās attiecībās.

“Rail Baltica” ir viens no lielākajiem projektiem Baltijas reģionā, kurā būs milzīgi ieguldījumi gan no Eiropas Savienības (ES) fondiem, gan no dalībvalstīm. KNAB šo projektu ir noteicis kā vienu no prioritārajiem tuvākajos gados. Jau esam sākuši kopā ar atbildīgajām personām no “Rail Baltica” veidot tādu mehānismu, kad vai nu KNAB, analizējot riskus, vai arī atbildīgās projekta amatpersonas pamanītu indikācijas par korupcijas riskiem. 

Jūlija vidū KNAB informatīvajā ziņojumā par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu secināja, ka valsts un pašvaldību institūcijās iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas izstrāde bieži vien ir formāls pasākums. Tādējādi daļa institūciju neefektīvi īsteno vai neīsteno vispār obligātos pasākumus, lai savlaicīgi apzinātu un novērstu iespējamo korupcijas un interešu konflikta risku.

Diemžēl tā tas ir. To gan nevar vispārināt uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, bet ieinteresētība nav sajūtama visur. Valsts iestādēs pretkorupcijas kontroles sistēma ir sakārtotāka, bet pašvaldībās aina ir skumjāka. 

KNAB ir pretkorupcijas politikas īstenotāji, paši politiku neveidojam. Valsts varai, valdībai, parlamentam un pašvaldībām ir jāgrib cīnīties un ieguldīt resursus, lai novērstu korupciju. Efektivizējot pretkorupcijas politiku, valstij palielinātos finanšu līdzekļi, kurus varētu izmantot daudz lietderīgāk, ieguldot gan attīstībā, gan sāpīgākajās jomās, kurās ir problēmas ar atalgojumu, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā, arī pensijās. KNAB ir diezgan liela pārliecība, ka valsts varētu atļauties daudz vairāk, ja valsts un pašvaldību budžetā finanšu līdzekļi tiktu izmantoti atklāti un godīgi.

Jaunākā “Eirobarometra” pētījuma rezultāti liecina – korupcija Latvijā joprojām ir būtiska problēma: vairāk nekā 8 no 10 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem (84%) uzskata, ka korupcija Latvijā ir izplatīta. Savukārt “Sabiedrība par atklātību – Delna” savā mājaslapā norāda: kopumā korupcija Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā nav būtiski mazinājusies. Cik liela ir politiskā griba, lai novērstu korupciju?

Arī KNAB uzskata, ka korupcija valstī joprojām ir problēma un būtu jāiegulda daudz lielāka vēlme, resursi un griba ar to cīnīties. Bet uz šo jautājumu būtu jāpaskatās arī no otras puses. Uz vienu no “Eirobarometra” jautājumiem, vai korupcija ir nepieļaujama, tikai 39% atbildēja apstiprinoši. Tātad šeit runājam par sabiedrības iecietību pret korupciju, kurai būtu jāmainās, – viena pati valsts vai iestāde nespēs mainīt šo uztveri, pārliecināt, cik korupcija ir kaitīga mums visiem: gan valstij, gan katram individuāli.

Bet “Eirobarometra” pētījums arī liecina – tolerance veidojas tāpēc, ka politiķi un uzņēmēji sadarbojas roku rokā un nav iespējams uzvarēt iepirkumā, ja netiek dots kukulis, gandrīz ir izslēgta godīga konkurence.

Konkurences tiesību pārkāpumi iet roku rokā ar korupciju. Ir gadījumi, kad valsts amatpersonas, kurām jānodrošina konkrētie iepirkumi, nespēj konstatēt, ka privātā sektora pakalpojumu sniedzēji savstarpēji ir vienojušies, kurš uzvarēs, vai arī ir vienojušies, ar kādu cenu startēt konkursā. Šādi gadījumi KNAB praksē ir bijuši, arī tagad vienas lietas izmeklēšanā cieši sadarbojamies ar Konkurences padomi.

Par spīti tam, ka KNAB iegulda lielus resursus valsts amatpersonu izglītošanā – pērn apmācījām vairāk nekā 5000 ierēdņu –, nevaram izslēgt iespēju, ka daļa šo amatpersonu zina par šiem karteļiem un pieļauj šādu situāciju.

...jo amatpersonas no tā gūst sev labumu.

Tas ir tas, par ko gribēju runāt. Tāpēc ir nepieciešams stiprināt attiecīgās iestādes, lai tām būtu spēja iegūt informāciju, analizēt, atrast korupcijas indikācijas un rīkoties, lai novērstu šādas situācijas.

Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš spēkā stājās Trauksmes celšanas likums. Vai trauksmes cēlēji palīdz apkarot korupciju, ziņo par amatpersonu koruptīviem nodarījumiem?

No trauksmes cēlēju ziņojumiem KNAB jūt būtisku pienesumu. Ir bijušas konkrētas izmeklēšanas administratīvo pārkāpumu jomā – saistībā ar interešu konfliktiem, neatļautu iesaistīšanos kādās darbībās, ir uzsākti kriminālprocesi par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

KNAB plāno piedāvāt iedzīvotājiem jaunu kanālu ziņošanai par pārkāpumiem. Kā tas darbosies, un kādus mērķus ar to plānojat sasniegt?

Šis projekts ir izstrādes stadijā un varētu sākt darboties nākamgad. Ziņošana postpadomju valstī ir sensitīva lieta: vai nu cilvēki baidās, vai domā, kādā veidā ziņojums tiks izmantots. Būtiski ir nodrošināt divas lietas. Pirmkārt, lai katra persona, kas ziņo par pārkāpumiem, ir pārliecināta, ka tiek saglabāta anonimitāte. Otrkārt, lai persona var izsekot, kāds ir ziņojuma ceļš, kas notiek ar ziņojumu pēc tam, kad tas ir iesniegts.

Vai jaunais kanāls nedublēsies ar trauksmes cēlēju ziņojumiem?

Tas viens otru papildinās. Strādāsim roku rokā ar Valsts kanceleju, kas trauksmes celšanas jautājumos ir centrālā iestāde.

Pat ja korupcijas tolerances līmenis ir pietiekami augsts, beidzot jāmēģina noticēt tam, ka ir jēga ziņot par korupcijas gadījumiem, ka šādai darbībai ir rezultāts.

Jāatgādina, ka KNAB nesauc pie atbildības noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas, to dara tiesa. KNAB kopā ar prokuratūru veic noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanu, un tālāk prokuratūra kriminālvajāšanas stadijā virza kriminālprocesus uz iztiesāšanas stadiju tiesā. Birojs nevar nodrošināt, ka izmeklētās lietas beigsies ar konkrētu rezultātu. Administratīvajos pārkāpumos, piemēram, attiecībā uz interešu konfliktu lēmumu par pārkāpumu gan pieņem pats KNAB. Lai attīstītu ziņošanu, vispirms ir nepieciešams attaisnot sabiedrības gaidas, ka kukuļotāji arī nonāk cietumā.

Latvijā kā būtiska problēma tiek uzsvērta ilgā izmeklēšana un tiesas procesi. Tagad ir iecelts jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, nākamā gada sākumā darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa. Vai tas nesīs pārmaiņas tieslietu sistēmā?

Spriežot pēc jauno amatpersonu izteikumiem, pārmaiņas būs un noteikti tiesu procesi nebūs vairs tik gari. Ģenerālprokurors Juris Stukāns, būdams tiesnesis, jau iepriekš daudz strādāja pie likumdošanas iniciatīvām, lai uzlabotu šo situāciju un paātrinātu tiesas procesu.

Prokuratūra ir pārmaiņu priekšā. KNAB ir par šīm pārmaiņām – gribam strādāt un sasniegt rezultātu. Pēc KNAB datiem, vidējais lietu izmeklēšanas laiks birojā ir astoņi mēneši. Tas, kas notiek pēc tam, kad kriminālprocess nonāk prokuratūrā un tad tiesā, KNAB vairs ietekmēt un atbildēt nevar.

Ja būtu piespriesti reāli cietumsodi, tas mazinātu sabiedrības toleranci pret korupciju.

Protams, viens no būtiskākajiem faktoriem, lai novērstu korupciju, ir nesodāmības sajūtas mazināšana. Kad personām, kas ir iesaistītas koruptīvās darbībās, arvien vairāk pieaugtu sajūta, ka “pēc manis var atnākt pakaļ”. Vai tas tā ir šobrīd? Pieļauju, ka šīs sajūtas ir vairāk nekā pirms dažiem gadiem, jo arī KNAB aktivitātes pēdējos gadus ir palielinājušās. Pirms dažiem gadiem birojs gadā izmeklēja 15–20 lietas, pērn – jau tuvu pie 50. Tomēr negribētu likt uzsvaru uz kvantitāti, būtiskākais ir tas, ko izmeklējam un kāds ir rezultāts.

KNAB ir sagatavojis projektu “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas ieviešanai Latvijā”, kuru plānots sākt šā gada vidū. KNAB organizēs divas izpratnes veicināšanas kampaņas. Vai, jūsuprāt, sabiedrības izpratne par negatīvajām korupcijas sekām nav pietiekama?

Joprojām redzam, ka izpratne par korupciju ir nepietiekama. Ar šo kampaņu palīdzību mēģināsim pārliecināt sabiedrību, ka būt iecietīgiem pret šādu rīcību nozīmē to, ka mums visiem gaišā nākotne tik ātri nepienāks. Mēģināsim visi kopā strādāt, lai situāciju valstī uzlabotu.

Kā korupciju ir ietekmējis Covid-19? Noteiktām iestādēm un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, iegādājoties Covid-19 ierobežošanai nepieciešamās preces un pakalpojumus, bija atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības. Nesen Valsts kontrole nāca klajā ar ziņojumu, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) veiktajos iepirkumos saredz korupcijas risku.

Noteikti jāskatās, kā šie lēmumi valdībā tika pieņemti. Ja mediķiem nebūtu aizsarglīdzekļu, viņi nevarētu veikt savu darbu un vīrusa izplatība netiktu mazināta. Skaidrs, ka bija jāatrod kompromiss, lai valsts līdzekļi netiktu izšķērdēti un tajā pašā laikā visi tiktu apgādāti ar aizsarglīdzekļiem. KNAB sniedza atsevišķus ieteikumus, piemēram, vienā vietnē publicēt visus iepirkumus.

Otrs – sākām paši manuāli monitorēt iepirkumus, pieprasīt e-dokumentāciju, lai saskatītu korupcijas risku. Protams, krīzes situācijā tas pieauga.

Būtiski, vai iepirkumi bija atklāti piegādes ātruma un preču cenu ziņā. Konstatējām, ka nereti lēmumi tika pieņemti vienpersoniski un nebija dokumentācijas, kas tos pamatotu.

Vai tas tā ir noticis ne tikai NVD, bet arī citās iestādēs?

Šobrīd negribētu runāt par citām iestādēm, bet NVD tas tā bija.

Latvijai turpmākajos septiņos gados no Eiropas Savienības (ES) fondiem varētu būt pieejami 10,5 miljardi eiro, kas ir par 39% vairāk, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Tie ir ļoti lieli papildu līdzekļi un augsne korupcijai. Vai KNAB pievērsīs uzmanību šo līdzekļu izlietojumam?

Kopš esam ES, Latvija visu laiku ir saņēmusi fondu finansējumu. Strādāsim kopā ar iestādēm, kas ir atbildīgas par ES naudas izlietojumu, t. i., Finanšu ministriju un Centrālo finanšu līgumu aģentūru.

Liela daļa Eiropas līdzekļu tiek ieguldīti dažādos publiskajos iepirkumos, un korupcijas risks ir liels. Tāpēc KNAB ir nepieciešama informācija par naudas izlietošanu un analīze par to. Ir jākontrolē iepirkumos iesaistīto amatpersonu rīcība un lēmumi.

Lai to varētu izdarīt, jārunā par biroja kapacitātes stiprināšanu. Finanšu darījumu darba grupas un Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijās bija ieteikts stiprināt pretkorupcijas politiku un cīņu ar koruptīvajiem nodarījumiem Latvijā.

Kā gatavojaties stiprināt biroja kapacitāti?

KNAB ir nepietiekama cilvēkresursu kapacitāte pienācīgai visu funkciju izpildei, šobrīd domājam par 19 papildu štata vietām. Analītiķu, operatīvo un izmeklētāju darbinieku atlīdzība salīdzinājumā ar citām tiesībsargājošām iestādēm nav konkurētspējīga. Piemēram, Valsts policijas galvenais inspektors var saņemt 500 eiro lielāku atalgojumu mēnesī nekā līdzīgā pozīcijā strādājošais KNAB.

Būtu jāpalielina arī KNAB analītiskās funkcijas – lai būtu lielāka iespēja analizēt datus, nekā tas ir šobrīd.