Tagad akcents uz netīro naudu kredītiestādēs

Lai paaugstinātu Valsts policijas (VP) kapacitāti finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā, tika reorganizēta nodaļa, kuras kompetencē bija noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un noziegumi kredītiestādēs. ENAP 1. nodaļa, kāda tā ir tagad, izveidota 2017. gada sākumā. Kas tieši tika uzlabots?

Pavēle par pašreizējās ENAP 1. nodaļas izveidi tika pieņemta 2016. gada 31. decembrī. Tā nebija formāla reorganizācija, pārdalot štatus un resursus. VP saprata, ka ir jāstrādā pēc valsts riska profila. Tātad vēl pirms nacionālā riska novērtējuma VP spēja izvērtēt prioritātes, pēc kurām ir jāstrādā.

Toreiz, izmeklējot noziegumus kredītiestādēs, VP nodaļa gandrīz nemaz nenodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanu, kā tas notiek tagad. Darbības profils vairāk bija vērsts uz svešu maksāšanas līdzekļu izmantošanu, naudas mūļiem, patiesā labuma guvēju slēpšanu.

Krimināllikuma 195. pants, kas nosaka sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bija pilnīgi “nedzīvs”. Pirms dažiem gadiem tapa vairāki grozījumi likumos, kas bija nozīmīgi mūsu darbā. Vieni no būtiskākajiem bija grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. augustā. Iepriekš likuma normas neļāva strādāt ar aizdomās turētajām personām, jo nebija iespējams pierādīt, ka ikviens starpnieks, kas Latvijā veic NILL, precīzi zina, kā ārzemēs šī nauda iegūta. Bet bija jāpierāda, ka starpnieks skaidri zina, no kurienes nāk līdzekļi. Grozījumi noteica: izmeklētājiem vairs nav jāpierāda, ka persona skaidri zina, kā iegūti noziedzīgie līdzekļi.

Toreiz Saeimā skaidroju, ka NILL ir ļoti specifisks noziegums, kuru veicot cilvēki neizrunā nianses, – ar vienu acu skatienu, ar vienu žestu vai ar vienu frāzi, piemēram, darām tāpat kā vienmēr, visiem viss ir skaidrs. Piefiksēt sarunas vai cita veida pierādījumus šajā gadījumā nav iespējams.

Otrs nozieguma veids ir tā saucamie “stand-alone” [latviskojot: autonoma NILL] gadījumi –ienāk milzīga summa no ārzemēm, bet persona nespēj pierādīt naudas likumīgo izcelsmi.

Tagad akcents tiek likts uz noziegumiem kredītiestādēs, kuros iesaistīti bankas darbinieki. No 2017. gada sākām saņemt pilnīgi visus Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumus, kas tika sūtīti VP.

ENAP 1. nodaļa nodarbojas ar sarežģītu ekonomisko noziegumu, arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas, izmeklēšanu. Kas tiek saprasts ar vārdiem “ekonomiskie noziegumi”?

Latvijā ar ekonomiskajiem noziegumiem vairāk saprot Krimināllikumā definētos noziegumus pret tautsaimniecību un pret īpašumu. Ārvalstīs ekonomiskos noziegumus vairāk saista ar dažāda veida krāpšanām [angliski – fraud].

NILL noziegums ir saistīts ar gandrīz visiem ekonomiskajiem noziegumiem – krāpšanu, piesavināšanos, zādzību u. c.

Mūsu nodaļa strādā tikai ar tiem gadījumiem, kuros predikatīvais noziegums, respektīvi, noziegums, no kura tiek ģenerēti noziedzīgi iegūti līdzekļi, ir noticis ārvalstīs. Pirms vērtējam legalizāciju Latvijā, jāsaprot, kas noticis ārvalstīs. Un tas nozīmē daudzus tiesiskās palīdzības lūgumus – nepārtraukti rakstām tos pa visu pasauli: Eiropas Savienībai, trešajām valstīm. Vieglāk nosaukt valstis, kurām tos nesūtām.

Kāds ir ekonomiskā noziedznieka profils? Runājot par ekonomiskajiem noziegumiem, visbiežāk min tā dēvēto balto apkaklīšu noziegumus [white collar crime – angliski]. Kā šis jēdziens atspoguļo ar ekonomiskajiem noziegumiem saistīto lietu specifiku?

Kopš 2019. gada ENAP 1. nodaļā ir analītiskā daļa, kas ir izveidojusi ekonomiskā noziedznieka portretu. Pārsvarā strādājam ar augstas klases speciālistiem, profesionāļiem, kuriem bieži vien ir augstākā izglītība ekonomikas jomā. Kāpēc baltās apkaklītes? Tie vizuāli ir ļoti kopti cilvēki, kuriem patīk lietot naudu sev, gandrīz katrs mūsu klients pārvietojas ar taksometru vai ar šoferi, pusdieno un vakariņo tikai dārgākajos restorānos.

Otra lieta – datu apjoms ekonomiskajos noziegumos ir milzīgs. Ir vajadzīga liela piepūle un laba eksperta izpratne. Visi noziegumi notiek virtuāli, naudu pārskaitot no konta uz kontu. Izmeklētāji sēž ar lineālu un skrupulozi analizē kontu pārskatus. To var darīt mēnešiem. Nedod dievs, kādu ciparu nepamanīt – tad zūd visa kopaina.

Ekonomiskajos noziegumos strādājam ar plašu likumdošanas ietvaru – gan ar Latvijas, gan ar starptautiskajiem normatīviem aktiem.

Jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs plašsaziņas līdzekļos ir izteicies, ka svarīgāk būtu koncentrēties uz ekonomisko noziegumu pusi, jo ekonomiskās krimināllietas esot bēdu ieleja. Kāpēc ekonomiskos noziegumus izmeklē tik ilgi?

Diemžēl viens cilvēks mūsu nodaļā izmeklē vienu noziegumu. Cik viens izmeklētājs var ātri izmeklēt lietu, tik ātri arī tas notiek. Pagaidām nevaram atļauties kā ārzemēs, kad kopā strādā speciālistu grupa.

Kāpēc nestrādājam grupās? VP ar resursiem ir, kā ir, turklāt trūkst izmeklētāju – nevar pabeigt koledžu un uzreiz izmeklēt sarežģītas NILL lietas. Ir jābūt pieredzei. Turklāt katrā lietā pretī stāv prestiži un kompetenti advokātu biroji. Pret vienu ENAP 1. nodaļas izmeklētāju!

Tā kā daudz strādājam ar starptautiskajiem palīdzības lūgumiem, darbiniekiem obligāti jāprot angļu valoda.

Man ir sāpīgi dzirdēt komentārus, ka atkal kāds izmeklēšanas process ir tīši novilcināts. Kopš darba sākuma 1. nodaļas vadībā par kredītiestādēs konstatētajiem NILL gadījumiem lietas jau ir nodotas prokuratūrā vai tiks nodotas tuvākajā laikā. Jāatzīst, ka tik tiešām uz ilgu laiku nodaļā aizkavējās tā saucamie starptautiskie “landromāti”, piemēram, Magņicka lieta [Krievijā cietumā mira fonda “Hermitage Capital” jurists Sergejs Magņickis, kas pētīja negodīgu Krievijas amatpersonu naudas atmazgāšanas shēmas, kurās bija iesaistītas sešas Latvijas bankas – red.]. Izmeklēšana turpinās arī citās lielajās shēmās iesaistītajās valstīs.

Plašsaziņas līdzekļos esmu lasījusi, ka ENAP informāciju, kas ļauj atklāt noziegumus, pamatā saņem no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumiem. Pārvalde arī pati veic operatīvo darbu, ar dažādām metodēm vāc informāciju, iesaistot arī aģentus un iefiltrējoties uzņēmumos.

Jā, protams, bet detalizētāk par operatīvo darbu atklāt neko nevaru.

Tikai viens piemērs, kā tiek veikta operatīvā darbība. 2016. gadā tika konstatēts, ka Latvijā darbojas Igaunijas kredītiestādes “Versobank” čaulas filiāle, kas ilgstoši strādāja bez attiecīgās atļaujas no atbildīgajiem dienestiem. Tika uzsākts kriminālprocess, kas tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, arī pret kredītiestādi kā juridisku personu.

Kādas patlaban ir jūsu vadītās nodaļas prioritātes naudas atmazgāšanas jomā? Cik lielā mērā pēc finanšu nozares “kapitālā remonta” naudas atmazgāšanai vēl turpina izmantot bankas?

Vairs nevar teikt, ka Latvija ir naudas atmazgāšanas reģionālais centrs, jo ir padarīts ļoti liels darbs, veikts tā saucamais “kapitālais remonts”. Tagad cenšamies tikt galā ar netīrās naudas “asti”, kas vēl palikusi kredītiestādēs.

Protams, turam roku uz pulsa. FID vadītāja nesen izteicās: nevar akli uzticēties, ka visi nerezidenti ir aizgājuši no Latvijas un bankas no viņu apkalpošanas ir atteikušās. Nē, vēl joprojām ir mēģinājumi atmazgāt netīro naudu, ne visas bankas grib atteikties no šiem darījumiem.

Turklāt esam apzinājuši visu netīrās naudas legalizāciju spektru – ir ne tikai daudz banku, bet arī citu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu, kurus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), FID, vairākas asociācijas. ENAP 1. nodaļai visi likuma subjekti ir klienti – luksusa automašīnu saloni, azartspēļu uzņēmumi, valūtas maiņas punkti, visas vietas, kur varētu tikt legalizēta netīrā nauda.

Patlaban ENAP 1. nodaļas tuvākie plāni ir ne tikai turpināt darbu ar kredītiestāžu “asti”, bet mēģināt apkarot citu likuma subjektu NILL.

Esam identificējuši divus riska profilus – to, kas notiek Latvijā, un to, kas notiek starptautiski. Esam globālās sistēmas daļa, un mums ir jādomā, kas no Latvijā notiekošā ir risks citām valstīm.

Kādi ir pēdējie, skaļākie un sarežģītākie noziegumi, kurus esat izmeklējuši un atklājuši? Plašsaziņas līdzekļos pērnruden izskanēja, ka Latvijas tiesa atzinusi: vairāk nekā 30 miljoniem ASV dolāru, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, ir krimināla izcelsme, un nolēma tos konfiscēt. Savukārt gada sākumā prokuratūra cēlusi apsūdzību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 11 personām, arī septiņiem “Swedbank” bijušajiem darbiniekiem.

“Swedbank” naudas atmazgāšanas gadījumā nebija iesaistīti augsta ranga darbinieki. Turklāt kredītiestāde sadarbojās, palīdzēja savākt pierādījumus. Šajā noziegumā strādājām kopā ar Latvijas Banku (LB), jo šī iestāde uzrauga valūtas maiņas darījumus.

2023. gadā gaidāms nākamais Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja jeb “Moneyval” ziņojums par Latviju. Jau tagad katru dienu dzīvoju ar domu, ko teikšu. 2016. gada nogalē viens no “Moneyval” lielākajiem pārmetumiem bija tas, ka iestādes daudz strādā, bet diemžēl savā starpā nesadarbojas – bet efektivitāti vērtē pēc sadarbības. Tagad tas ir mainījies, visas iestādes sadarbojas – Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu izlūkošanas dienests u. c. Tagad visi kopā strādājam ar vienu mērķi – parādīt Latvijas rezultātu, lai vairāk nebūtu situāciju, ka gandrīz tiekam iekļauti tā saucamajā “pelēkajā” sarakstā.

Kas ir Latvijas lielākā problēma NILL jomā? Kādas ir ekonomisko noziegumu tendences?

Latvija pasaules mērogā ir bīstama ar to, ka esam starpnieki. Kas ir šie starpnieki? Dažas organizētas grupas, pilsoņi ar iemaņām un zināšanām, kas ilgstoši konkrētās uzņēmējdarbības aizsegā palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Varbūt atceraties, kas pērn notika 8. martā? Rīgā nebija ziedu. ENAP 1. nodaļa veica kratīšanu vienā no lielākajām ziedu bāzēm Krasta ielā. Šis uzņēmums naudas atmazgāšanas rūpalu bija maskējis ar legālu biznesu – oficiāli tirgoja no ārvalstīm atvestas puķes. Lai legalizētu netīro naudu, ir jābūt infrastruktūrai: uzņēmumiem, ofšoriem.

No kurienes tiek ģenerēta netīrā nauda?

Tie ir trīs vislielākie noziegumu veidi. Pirmais – krāpšana, izkrāpšana. No 2006. līdz 2015. gadam daudzās postpadomju valstīs no budžetiem tika izkrāpti milzīgi līdzekļi. Tas notika Ukrainā, Moldovā, Krievijā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā. Kurš to naudu atmazgā? Latvija!

Otrs veids – izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Trešais – korupcija, kas iet roku rokā ar naudas izkrāpšanu no valsts budžetiem.

Tagad ir aktuāls jautājums: ja predikatīvais noziegums ir nodokļi vai korupcija, lai Latvijā to izmeklē attiecīgi VID vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šobrīd Valsts policijas ENAP 1. nodaļa izmeklē visu. Bet, lai kvalitatīvi izmeklētu noziegumus, ir jābūt specializācijai un pieredzei noteiktā jomā.

Pērn pavasarī Saeimā tika izstrādāti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas noteica, ka personai ir jāpierāda mantas likumīgā izcelsme. Toreiz minējāt piemēru, kāpēc nepieciešami likuma grozījumi: “Ja cilvēks apgalvo, ka laimēja naudu kazino, ar to vien nepietiek. Viņam ir jāpasaka, kur un kad nauda laimēta, lai policija šo faktu varētu pārbaudīt.” Kā šie likuma grozījumi palīdz vieglāk atklāt noziegumus?

Jā, likumdošanas grozījumi palīdz izmeklētāju darbā, izmantojam tipoloģijas, Finanšu darījumu darba grupas metodoloģiju. Tagad, ja izmeklētājs izsaka pieļāvumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, personai ir pienākums izskaidrot tās likumīgo izcelsmi. Cilvēks, kam nav ko slēpt, izskaidros mantas izcelsmi, izmeklētāji ātri pārbaudīs šo versiju, un, ja tā apstiprināsies, nebūs pamata turpināt izmeklēšanu.

Pirms likuma grozījumiem sūtījām tiesiskās palīdzības lūgumus uz citām valstīm un lūdzām atsaukties, vai kāds zina, no kurienes personai ir tādi līdzekļi. Smieklīgi! Bet tā arī darījām – identificējām valstis, kurās pēdējā laikā persona dažādu iemeslu dēļ ir bijusi, un sūtījām lūgumus.

Esmu secinājusi, ka Latvijā jāuzlabo izmeklētāju prestižs. Ārzemēs neviens, visticamāk, neuzdrošināsies tik atklāti melot, kā to darīja Latvijā. Nīderlandes kolēģi, kas mūs apmācīja, skaidroja: piemēram, ja cilvēks apgalvo, ka naudu laimēja, uzreiz jājautā konkrēti – kur, kad. Un tas ir normāli, tas nav tiesību aizskārums. Diemžēl Latvijā personas var vispār neliecināt.

Vai redzat vēl kādas problēmas, kas būtu jārisina regulējumā?

Regulējumā vairāk neredzu nepieciešamību kaut ko grozīt. Redzu milzīgu vajadzību aktivizēt iepriekšējo grozījumu ieviešanu praksē. Nevienu likumdošanas iespēju nevaram izmantot bez prokuratūras un tiesas akcepta. Mums jāturpina veidot kopējo izpratni par naudas atmazgāšanu, kuras Latvijas tiesībsargājošām iestādēm agrāk nebija vispār. Jāsaka – vienotas izpratnes visos gadījumos nav vēl joprojām.

Mūsu problēma ir notiesājošu spriedumu neesamība – īpaši attiecībā uz NILL starpniekiem, bankas darbiniekiem.