Nosaka kārtību, kā licencē kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzējus

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 17.² panta septīto daļu un 17.³ panta sesto daļu.

Saeimas 2021. gada 15. jūnijā trešajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” paredz nosacījumus klienta izpētes rīka (shared KYC utility) izveidei (grozījumi daļā par klienta izpētes rīku darbību stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī), kā arī paredzēja deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kā tiek licencēti un uzraudzīti kopīgo atvērto klienta izpētes rīku pakalpojumu sniedzēji. Deleģējums paredzēja informācijas, tai skaitā personas datu, aktualizēšanas prasības, izmantojot atvērto kopīgo klienta izpētes rīku un informācijas glabāšanas termiņus.

Uzzini vairāk >>

• Mainās ziņošanas kārtība par aizdomīgiem darījumiem; veidos kopīgu klientu izpētes rīku
• Top nosacījumi kopīgā klientu izpētes rīka izveidei

Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu un uzraudzību” mērķis ir paredzēt kārtību, kā tiek licencēti kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzēji un kā to darbību uzrauga Datu valsts inspekcija (DVI), ņemot vērā, ka licence ir obligāts nosacījums kopīgo klienta izpētes rīku darbībai.

Varēs dalīties ar datiem

Noteikumi nosaka:

• atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā apstrādājamās informācijas, tai skaitā personas datu, aktualizēšanas prasības un informācijas glabāšanas termiņus;
• prasības kopīgā slēgtā un atvērtā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja licences saņemšanai, tostarp prasības kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;
• licences izsniegšanas, tās darbības apturēšanas, licences pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtību un gadījumus;
• kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par licences izsniegšanu un pārreģistrēšanu un ikgadējā valsts nodeva par kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību, kā arī minēto valsts nodevu apmēru;
• informāciju, kas publicējama DVI tīmekļvietnē par licencēto kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēju, kā arī šīs informācijas aktualizācijas kārtību un termiņus.

Pašreizējais regulējums nenodrošina iespējas likuma subjektiem, kas izpētē atklājuši augstus NILLTPF riskus saistībā ar klientu vai tā darījumiem, nodot to citiem likuma subjektiem, norādīts likumprojekta anotācijā. Noziedzniekiem, izmantojot vairāku likuma subjektu pakalpojumus, iespējams nodrošināt, ka pie katra likuma subjekta atsevišķi esošā informācija nepiesaista uzmanību un, tikai skatot visu kopumā, iespējams identificēt NILLTPF.

Ievērojot minēto, nepieciešams tiesiskais regulējums, lai dotu iespēju likuma subjektiem uzsākt dalīšanos ar saviem klienta izpētē iegūtajiem datiem, tos ievietojot platformā arī ārpus konsolidētās grupas – kopīgajā klientu izpētes rīkā –, un regulējums kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumu sniedzēju licencēšanai un uzraudzībai, uzsvērts anotācijā.

Informāciju glabās piecus gadus

Noteikumi nosaka, ka kopīgajā atvērtajā klienta izpētes rīkā dati, kas iegūti informācijas apmaiņā vai no klienta anketas, tiks aktualizēti 24 stundu laikā. Apstrādājamā informācija par klientu tiek glabāta piecus gadus kopš dienas, kad tā pēdējo reizi pieprasīta.

Noteikumu trešā daļa nosaka prasības kapitālsabiedrībai un tās akcionāriem vai dalībniekiem, lai saņemtu licenci. Piemēram, kapitālsabiedrībai nav noteikts aizliegums veikt komercdarbību finanšu pakalpojumu jomā, ja pēdējā gada laikā tā nav sodīta par administratīvo pārkāpumu komercdarbībā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, starptautisko un nacionālo sankciju prasību vai fizisko personu datu aizsardzības jomā u. c.

Noteikumi paredz prasības kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

Minimālajam atbildības limitam kapitālsabiedrības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai jābūt 50 000 eiro gada laikā, un pašrisks nevar būt lielāks par 1500 eiro par vienu apdrošināšanas gadījumu.

Noteikumi paredz tiesības un pienākumu DVI neizsniegt, apturēt un anulēt licenci arī gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs neievēro likumā noteiktās prasības, t. sk. attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam tūlītēju piekļuvi informācijai kopīgajā klienta izpētes rīkā.

Valsts nodevu apmērs

Noteikumi paredz, ka valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu kopīgā atvērtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniegšanai ir 10 000 eiro, bet par licences pārreģistrēšanu – 5 000 eiro.

Valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniegšanai ir 5 000 eiro, bet par licences pārreģistrēšanu – 2 500 eiro.

Ikgadējās valsts nodevas apmērs par kopīgā atvērtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību ir 10 000 eiro. Ikgadējās valsts nodevas apmērs par kopīgā slēgtā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja darbības uzraudzību ir 5 000 eiro.