FOTO: Freepik
12. jūlijā stājas spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā tikai Finanšu izlūkošanas dienestam, kā arī veidot kopīgus divu veidu klientu izpētes rīkus.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti, lai izpildītu Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam ietvertos uzdevumus, norādīts likumprojekta anotācijā.
Likums ir papildināts ar 17.1, 17.2 un 17.3 pantu, kas paredz divu veidu kopīgo klienta izpētes rīku ieviešanu – slēgtā un atvērtā –, lai pilnvērtīgi veiktu klienta izpēti un darījumu uzraudzību un pārbaudītu klienta sniegto datu patiesumu.
Pirmā modeļa – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu privāto klientu izpētes rīku un izmantot to vienas uzņēmumu grupas sastāvā vai vairāku likuma subjektu slēgtā grupā. Lai sniegtu slēgtā kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus likuma subjektiem, kas nav vienas grupas sastāvā, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam nepieciešams saņemt licenci.
Otrs modelis – atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks – paredz, ka kopīgais klientu izpētes rīks vai daļa no tā tiks veidota kā kanāls, ar kura starpniecību likuma subjektiem iegūt informāciju neatkarīgi no tā, vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies. Likumā norādīts, kāda informācija ir apstrādājama atvērtajā kopīgajā klienta izpētes rīkā.
Kopīgie klientu izpētes rīki nodrošinās informācijas apmaiņu un radīs iespēju efektīvāk novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, mazināsies arī administratīvais slogs valsts iestāžu pusē, norādīts likumprojekta anotācijā.
Šā likuma 17.1, 17.2 un 17.3 pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Likums papildināts ar IV2 nodaļu “Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas iesniegšana”.
Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu personām iesniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Turpmāk informācija par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā jāiesniedz tikai FID tīmekļvietnē. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē.
Likums arī paredz, ka FID rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu jāietver informācija, kas ir par pamatu izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.
Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, rakstveidā informējot klientu par FID rīkojumu iesaldēt līdzekļus, būs jānosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopija, kurā norāda līdzekļu iesaldēšanas pamatojumu un tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību un izskaidrot rīkojuma apstrīdēšanas kārtību.
Līdz šim likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā FID izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, vai šo personu pilnvarotie pārstāvji varēja apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.
Turpmāk FID izdotos rīkojumus varēs apstrīdēt izmeklēšanas tiesnesim pēc likuma subjekta vai valsts informācijas sistēmas pārziņa atrašanās vietas šajā likumā noteiktajos termiņos.
Grozījumi, kas maina sūdzības iesniegšanas kārtību, stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.
Vienlaikus tiek plānots būtiski mainīt līdzšinējo ziņošanas sistēmu attiecībā uz informācijas iesniegšanu FID.
FID 2019. gadā noslēdza līgumu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC) par goAML ieviešanu FID. goAML ir pilnībā integrēts programmatūras risinājums, kas īpaši izstrādāts finanšu izlūkošanas vienību izmantošanai, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas un ir viens no UNODC stratēģiskajiem risinājumiem cīņā pret finanšu noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma finansēšanu.
GoAML sistēma aizstās līdzšinējo FID pamatsistēmu un e‑ziņošanas sistēmu. FID pašreizējās sistēmas aizstāšana ar jaunu, starptautiskai praksei atbilstošu risinājumu ir ne tikai datu integritātes, drošības un konfidencialitātes nodrošināšana, vienlaikus tas ir iestādes analītisko procesu konfigurācijas projekts, ar kura palīdzību tiek nodrošināta FID procesu atbilstība starptautiskajiem standartiem, norādīts likumprojekta anotācijā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.