NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Sarmis Mikuda
speciāli LV portālam
02. jūnijā, 2022
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Finanses
9
9

Kur jauniešiem mācīties izvairīties no finanšu krāpniekiem un iesaistes finanšu noziegumos?

LV portāla veiktajā kvantitatīvajā pētījumā “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” lielākā daļa jauniešu atzīst, ka viņi ir slikti informēti, kā izvairīties no finanšu noziegumiem (63%), tikai 35% savu informētību vērtē kā labu. Citu vecuma grupu pārstāvji savu informētības līmeni vērtē augstāk. Vai tas ir tikai jauniešu subjektīvais vērtējums, vai arī jauniešu finanšu drošība ir patiesi apdraudēta? Publikācijā noskaidrosim, kur jaunieši var mācīties izvairīties no finanšu krāpniekiem un iesaistes finanšu noziegumos.

īsumā
  • Valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standarti līdzās citām dzīvē nepieciešamajām kompetencēm paredz arī finanšu pratības apguvi. Tomēr nav pārliecības, ka atbilstošā satura apguve varētu ja ne pasargāt, tad vismaz mazināt risku izglītojamajiem kļūt par finanšu krāpnieku upuriem vai pat tikt iesaistītiem noziedzīgos finanšu darījumos.
  • VISC, tostarp projekta “Skola 2030” tīmekļvietnēs, nav mācību resursu, kuri palīdzētu skolotājam veidot un attīstīt izglītojamo prasmes izvairīties no finanšu krāpniekiem un iesaistes finanšu noziegumos. Arī sociālo zinību skolotāji savā praktiskajā darbā šo problēmu risināšanai pievēršas maz vai vispār nemaz.
  • Finanšu sektora uzņēmumi un tos uzraugošās iestādes ir ne vien pilnībā apzinājušies situācijas aktualitāti, bet arī operatīvi sagatavojuši metodiskos materiālus un mācību palīglīdzekļus. Tos var veiksmīgi izmantot ne vien organizētā mācību procesā skolā, bet arī pašizglītībā.
  • Finanšu izlūkošanas dienests ir apzinājis, ka finanšu drošības jautājumos vājākais posms ir tieši jaunieši, tādēļ šīgada kampaņa ir fokusēta uz jauniešu informēšanu un izglītošanu par finanšu noziegumiem, riskiem un rīcību, lai no tiem izvairītos.
  • Jaunieši daudz tolerantāk nekā citu vecuma grupu iedzīvotāji, ir noskaņoti pret dažādiem finanšu noziegumiem, piemēram, korupciju, naudas atmazgāšanu, akcīzes preču kontrabandu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Tāda mūsdienu sabiedrība, kura varētu pastāvēt bez finansēm, nav iespējama. Vienkāršoti raksturojot, finanses ir valsts, juridisko vai fizisko personu rīcībā esošo naudas līdzekļu kopums un to apgrozība. Savukārt, vērtējot praktiski, finanses ir uztveramas kā zināšanas un prasmes, kas ļauj indivīdiem un uzņēmumiem pārvaldīt savā rīcībā esošos naudas līdzekļus. Tā ir finanšu pratība, kas Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2021.–2027. gadam definēta kā finanšu izpratnes, zināšanu, prasmju, attieksmes un uzvedības apvienojums, kas nepieciešams, lai pieņemtu optimālus finanšu lēmumus un panāktu indivīdu labklājību vai labbūtību.

Vai prasmīgi rīkoties ar naudu prot arī skolēni? Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 finanšu kompetences modulī, kurā piedalījās 15 gadus veci izglītojamie no 20 OECD valstīm un partnervalstīm, Latvijas skolēni ar 501 punktu ierindojās 8. vietā. Kopumā tas nav slikts rādītājs, jo atrodas tuvu OECD valstu vidējam līmenim (505 punkti). Diemžēl pirms sešiem gadiem (2012. gadā) tika iegūts analogs punktu skaits. Visaugstāko sniegumu finanšu kompetencē uzrādīja Igaunijas skolēni (547 punkti), kuriem sekoja pusaudži no Somijas (537) un Kanādas (532). Tiesa, 94,7% skolēnu informācijas avots par naudas jautājumiem ir vecāki, 87% – interneta resursi, bet tikai 52% finanšu pratības avots ir skolotāji. Tie ir dati, kas iegūti pirms kompetenču pieejā balstītās izglītības satura reformas.

Finanšu pratības apguve ir ietverta izglītības standartā

Valsts pamatizglītības standarts un Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts līdzās citām dzīvē nepieciešamajām kompetencēm paredz arī finanšu pratības apguvi. Standartos diezgan precīzi noteikti tie mācību rezultāti, kādi skolēniem jāsasniedz, beidzot 3., 6. un 9. klasi vai vidusskolu (atbilstoši trim mācību satura apguves līmeņiem). Var secināt, ka standartos noteiktās obligātās prasības finanšu pratības apguves saturam ir pārdomātas un saprotamas. Skolotājiem vien atliek tās īstenot. Diemžēl izglītības satura dokumentos minētais nerada pārliecību, ka atbilstošā satura apguve kaut vai zināšanu līmenī varētu ja ne pasargāt, tad vismaz mazināt risku izglītojamajiem kļūt par finanšu krāpnieku upuriem vai pat tikt iesaistītiem noziedzīgos finanšu darījumos. Var jau, protams, uzskatīt, ka tās ir tikai atsevišķas deviācijas, kas neskar katru, pat ne lielāko sabiedrības daļu, tādēļ ir lieki runāt ar skolēniem par aizsardzību no šādiem riskiem. Tomēr var un, visdrīzāk, vajag jau savlaicīgi pievērsties prevencijai, lai finanšu pratība vienlaikus būtu garants personiskajai finanšu drošībai, jo, tikai būdams informēts, esi pasargāts, bet, būdams prasmīgs, – aizsargāts.

Kritiska finanšu pratības mācību resursu pieejamība pedagogiem

 Valsts izglītības satura centrs (VISC) no 2016. gada oktobra līdz 2023. gada beigām īsteno vērienīgu projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola2030”), kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Projektā pedagogi saņem arī viņiem nepieciešamo atbalstu kompetenču pieejā balstītā izglītības satura īstenošanai. Tādēļ LV portāls uzdeva jautājumus “Skola 2030”, uz kuriem atbildēja projekta vecākā eksperte Santa Kazaka.

Viņa skaidroja: “Tēmas, kas saistītas ar finanšu noziegumiem un finanšu krāpniecību, tiek aplūkotas sociālajās zinībās un vēsturē gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā. Sociālajās zinībās skolēns mācās gan par juridiskās atbildības veidiem, gan par tiesību principu darbību realitātē. Padziļinātajā sociālo zinātņu kursā tiesiskajām attiecībām un dažādiem kāzusiem tiek pievērsta padziļināta uzmanība. Projektam pašlaik nav pieejama informācija par labo pieredzi atsevišķās skolās un pedagogiem – šādas pieredzes izplatītājiem. “Skola2030” iesaistītie speciālisti gatavo mācību materiālus gan skolēniem, gan skolotājiem padziļinātā sociālo zinību kursa apguvei. Šobrīd tie pakāpeniski tiek ievietoti vietnē www.skolo.lv un skolām būs pieejami pirms jaunā mācību gada sākuma. Lielisks atbalsts finanšu pratības jautājumos ir arī Latvijas Bankas vietne “Naudas skola”, kurā ir ievietoti materiāli visiem vecumposmiem par finanšu pratības, uzņēmējpratības un ekonomikas jautājumiem visos vecumposmos atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem.”

Diemžēl projekta vietnē www.skola2030.lv/, t. sk. vietnē www.skolo.lv, nav mācību resursu, kuri palīdzētu skolotājam veidot un attīstīt izglītojamo prasmes izvairīties no finanšu krāpniekiem un iesaistes finanšu noziegumos. Šādu materiālu nav arī VISC tīmekļvietnē.

Gatavojot šo publikāciju, tika uzrunāti seši nejauši izvēlēti sociālo zinību skolotāji, kuri strādā dažādas pakāpes izglītības iestādēs atšķirīgos Latvijas reģionos. Mērķis bija uzzināt, kādus resursus pedagogi izmanto, lai izglītojamos iepazīstinātu ar finanšu krāpniecību un finanšu noziedzības izpausmēm, lai palīdzētu skolēniem izvairīties no kļūšanas par krāpnieku upuri vai pat par noziedznieku. Pieci no uzrunātajiem sarunā pieminēja ekonomikas un/vai finanšu pratības jautājumus, bet neko konkrētu nevarēja pastāstīt. Tikai viens pedagogs atzina, ka jau esot iepazinies ar finanšu krāpniecības jautājumiem un nākamajā mācību gadā gatavojas par tiem runāt ar vidusskolēniem. Var, protams, pieņemt, ka respondentu izvēle ir bijusi neveiksmīga, ka, uzrunājot citus pedagogus, tiktu saņemtas vairāk vai mazāk kompetentas atbildes un izsmeļoši skaidrojumi. Tomēr pat nejaušā pilotaptaujā gūtie rezultāti ir simptomātiski un apstiprina jau iepriekš gūto priekšstatu par situāciju ar izglītības saturu – izglītojamajiem netiek nodrošinātas iespējas pienācīgi sagatavoties drošai un apzinātai dzīvei un darbībām riskantajā finanšu un naudas pasaulē.

Finanšu drošības jautājumi valsts institūciju redzeslokā

Personiskās finanšu drošības jautājumiem uzmanību ir pievērsusi Latvijas Banka. Nu jau tradicionālās finanšu pratības nedēļas ietvaros 24. martā Latvijas Banka organizēja semināru skolotājiem “Finanšu pratība drošībai un labklājībai”. No tīmekļvietnē www.naudasskola.lv publicētajiem semināra materiāliem īpaši uzmanību piesaista Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Juridiskā un licencēšanas departamenta galvenā juriskonsulta Ingus Valtiņa uzskatāmā prezentācija “Būtiskākais par izplatītākajiem finanšu krāpšanas veidiem”, kas ir adresēta un labi noder skolotājiem darbā ar izglītojamajiem.

Tematiski saskanīga ir LV portāla infografika “Uzmanies no finanšu krāpniekiem!”, vairākas publikācijas FKTK tīmekļvietnes sadaļā “Klientu aizsardzība: “Pazīsti krāpnieku!”, “Pazīsti nelicencētu pakalpojumu sniedzēju!” un “Pārbaudi, pirms ieguldi!”.

Finanšu nozares asociācija (FNA) sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, Valsts policiju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV īsteno informatīvo kampaņu “Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!”. Speciāli izveidotajā tīmekļvietnē https://neuzkeries.lv/ parādīts, kādi ir krāpšanas veidi, kā darbojas krāpnieki, kas viņiem raksturīgs, sniegti padomi drošībai, kā arī ievietoti trīs pieredzes stāsti, kuri, iespējams, var palīdzēt citiem cilvēkiem kļūt gudrākiem par krāpniekiem un neuzķerties uz viņu vilinājumiem. Arī lielākās Latvijas bankas regulāri publisko materiālus klientu drošības paaugstināšanai, kas banku tīmekļvietnēs ir brīvi pieejami visiem interesentiem.

Pavasarī ikgadējo informatīvi izglītojošo kampaņu “Zini naudas li(ī)kumus” rīkoja Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Kampaņa, kā teikts FID tīmekļvietnes sadaļā “Naudas li(ī)kumi”, informēja sabiedrību un pievērsa uzmanību finanšu noziegumu veidiem, riskiem un rīcībai, lai no tiem izvairītos. Kampaņa atgādināja un skaidroja iemeslus, kāpēc nav pieļaujama tolerance pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. Tā informēja un vērsa sabiedrības uzmanību tam, ka šādi noziedzīgi nodarījumi negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību un sabiedrību kopumā, jo tiek bremzēta valsts ekonomiskā izaugsme, var tikt destabilizētas atsevišķas nozares, kurās finanšu līdzekļi tiek investēti noziedzīgos nolūkos, tiek īstenotas nodokļu apiešanas shēmas, kā arī visi minētie faktori negatīvi ietekmē valsts reputāciju starptautiskā līmenī. Tīmekļvietnē publiskots daudzveidīgs šogad un pērn sagatavoto metodisko materiālu un videomateriālu klāsts.

Plašāk stāsta FID Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne: “Kampaņas laikā, kas ilga mēnesi, iniciētas aptuveni 100 dažādas publikācijas medijos (televīzijas un radio intervijas, ziņas un diskusijas medijos). Savukārt mācību video tika skatīti apmēram 2000 reižu. Plānojam, ka informatīvi izglītojošā kampaņa turpināsies arī šīgada septembrī, kad skolās atsāksies mācības.

Kampaņas metodiskie materiāli un video veidoti pēc ilgtspējas principa, lai arī pēc kampaņas īstenošanas tos varētu izmantot mācību procesā un jauniešu informēšanā. Mūsdienās, kad jauno tehnoloģiju iespējas kļūst plašākas un arvien vairāk cilvēku izmanto internetu un dažādas lietotnes, tēmas aktualitāte saglabāsies arī turpmākajos gados.

Ir izveidoti vairāki skaidrojoši metodiskie materiāli arī skolotājiem. Tajos papildu terminoloģijas skaidrojumiem un gadījumu aprakstiem definēti arī “sarkanie karogi” jeb brīdinājuma zīmes, piemēram, “Domā kritiski!”, “Pievērs uzmanību detaļām!”, “Neriskē ar savu reputāciju un nākotnes karjeru!”, “Izglīto sevi un savus līdzcilvēkus, lai nekļūtu par upuriem!” u. c. Skolotāji var izmantot metodiskos materiālus, pasniedzot tādas mācību disciplīnas kā ekonomikas un uzņēmējdarbības pamati, politika un tiesības, sociālās zinības un vēsture, svešvalodas.

Piecos izglītojošos video ar Comedy Latvia etīdēm un FID ekspertu komentāriem jauniešiem izskaidrota naudas atmazgāšana un sniegti skaidrojumi dažādiem krāpniecisku darījumu veidiem, katram video pielāgojot tematisku uzdevumu – testu, gadījumu analīzi, diskusiju. Aktieri video izspēlē sadzīviskas situācijas, kas saistītas ar riskiem, kādos jaunieši var tikt iesaistīti finanšu noziegumos.

Visi videolekciju ieraksti, izglītojošie video un uzdevumi ir pieejami FID tīmekļvietnē un YouTube kanālā. Uzdevumus interaktīvā veidā būs iespējams izpildīt FID mājaslapā vai lejupielādējot metodisko materiālu. Jāpiebilst, ka FID metodiskie materiāli “Kā veicināt jauniešu izpratni par finanšu noziegumiem? Metodiskie materiāli skolotājiem” ir pieejami arī Latvijas elektroniskajā skolvadības sistēmā E-klase, kuru ikdienā izmanto liela daļa pedagogu un skolu audzēkņu.”

Atšķirībā no izglītības satura veidotājiem, ieviešanas organizētājiem un daudziem īstenotājiem finanšu sektora uzņēmumi un tos uzraugošās iestādes ir ne vien pilnībā apzinājuši situācijas aktualitāti, bet arī operatīvi sagatavojuši metodiskos materiālus un mācību palīglīdzekļus. Tie veiksmīgi izmantojami gan organizētā mācību procesā skolā, gan pašizglītībā. Apsveicami, ka ir līdzdarbojušies kompetenti speciālisti, jo nevar un nevajag visu gaidīt no skolotājiem un izglītības iestādēm. Tomēr būtu vēlams, lai izglītības iestāžu pedagogi vismaz informētu visus bērnus un jauniešus par viņu finanšu drošību veicinošiem materiāliem internetā, rosinātu tos izmantot pašmācībai. Vēl labāk, ja par šiem un citiem pedagogu patstāvīgi atrastajiem materiāliem notiktu diskusijas klašu vai ārpusklašu nodarbībās. Iespējams, pedagogiem šķiet, ka personiskās finanšu drošības problēmas ir daudz aktuālākas pieaugušajiem, it īpaši senioriem, bet ne jauniešiem. Laiks šos priekšstatus pārskatīt!

FID, piemēram, ir apzinājis, ka finanšu drošības jautājumos vājākais posms ir tieši jaunieši, tādēļ šīgada kampaņa ir fokusēta uz jauniešu informēšanu un izglītošanu par finanšu noziegumiem, riskiem un rīcību, lai no tiem izvairītos.

Līva Rancāne skaidro: “FID veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka, lai gan kopumā iedzīvotājiem ir laba izpratne par finanšu noziegumiem, tieši jauniešiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem tā ir nepietiekama. Ja no respondentiem, kuri vecāki par 35 gadiem, 66% uzskata, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, naudas atmazgāšana, akcīzes preču kontrabanda atstāj negatīvu iespaidu uz sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti, tad vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem par to ir pārliecināts vien 41% aptaujāto. Pozitīva ziņa, ka kopumā pēdējos gados iedzīvotāju tolerances līmenis pret finanšu noziegumiem ir mazinājies.

Ja 2018. gadā no visām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju apsūdzētajām personām 7% bija vecuma grupā no 20 līdz 24 gadiem, tad 2021. gadā viņu īpatsvars ir dubultojies (14%). Sākoties pandēmijai, kad jaunieši arvien vairāk laika sāka pavadīt pie viedierīcēm, 16 gadu vecumu sasniegušie iedzīvotāji ar savu bankas kontu kļuva par ļoti pievilcīgu mērķgrupu, ar kuras palīdzību legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, viņus izmantojot kā “naudas mūļus”. Jauniešiem šādi piedāvājumi šķiet vilinoši, jo naudu iespējams nopelnīt bez piepūles. Svarīgi, ka naudas atmazgāšana bieži ir saistīta ar ļoti smagiem noziegumiem – narkotiku vai ieroču biznesu, cilvēku tirdzniecību un citiem, par kuriem jaunieši nav informēti.

Vervēšana nelikumīgu darbību veikšanai par nelielu atlīdzību notiek sociālajos tīklos, ziņapmaiņas lietotnēs, draugu kompānijās, tādēļ jauniešiem jābūt labi informētiem, lai atpazītu šādas situācijas un no tām izvairītos. Būtiski, ka iesaistīšanās krāpnieciskās shēmās jaunietim var sabojāt visu dzīvi, jo tā ir kriminālatbildība. Cilvēkam, kurš ir krimināli sodīts, turpmākajā dzīvē ir liegta iespēja strādāt vairākās prestižās profesijās, kā, piemēram, par advokātu, tiesnesi, bankas darbinieku u. tml. Tādēļ ir svarīgi izglītot jauniešus par šiem jautājumiem, un aicinām ikvienu būt uzmanīgam, vērīgam un vieglas naudas dēļ nepazaudēt savu nākotni.” 

Kāpēc izvairīšanos no krāpnieciskām finanšu darbībām ir nepieciešams mācīt jauniešiem

LV portāla publikācijas “Sabiedrības attieksme pret finanšu noziegumiem – nosoda, bet turpina pievērt acis” un “Kā jauniešiem neiekrist finanšu krāpnieku slazdos” ir atsauces uz kvantitatīvā pētījuma “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” secinājumiem un rezultātiem. Tie liecina par ievērojamām problēmām un nākotnes izaicinājumiem.

Lai argumentētu, kādēļ tieši jauniešiem ir nepieciešams mācīties, kā izvairīties no finanšu krāpniekiem un iesaistes finanšu noziegumos, minami vien daži secinājumi, kas izriet no 18 līdz 24 gadus veco respondentu atbildēm. Jaunieši ievērojami vairāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji ir pakļauti lielākam riskam tikt iesaistītiem finanšu noziegumos, jo:

  • viņi daudz tolerantāk, nekā citu vecuma grupu iedzīvotāji ir noskaņoti pret dažādiem finanšu noziegumiem (narkotisko vielu kontrabandu, korupciju, naudas atmazgāšanu, akcīzes preču kontrabandu un noziedzīgu apriti, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, fiktīviem darījumiem, nodokļu karuseļshēmām, čaulas uzņēmumiem, patieso ienākumu slēpšanu, aplokšņu algām);
  • lielākā daļa jauniešu atzīst, ka viņi ir slikti informēti, kā izvairīties no finanšu noziegumiem (63%), tikai 35% savu informētību vērtē kā labu (salīdzinājumam no visiem respondentiem vidēji 58% uzskata, ka viņu informētība ir slikta, bet 39% norāda, ka tā ir laba); turklāt no datiem uzskatāmi redzams, ka informētība ir tieši atkarīga no iegūtās izglītības (personas ar augstāko izglītību ir informētas divas reizes labāk nekā personas ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību);
  • jaunieši gandrīz tikpat lielā mērā kā citu vecuma grupu pārstāvji ir skeptiski noskaņoti par nodokļu maksāšanu, kas ir viens no būtiskākajiem valsts finanšu resursu avotiem (65% jauniešu neredz jēgu maksāt nodokļus).
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU