Plāns arī izstrādāts, lai koordinētu izpildvaras un tiesu varas sadarbību valsts tiesiskuma mērķu sasniegšanai, paziņojumā medijiem uzsver Tieslietu ministrija.
Tas paredz trīs rīcības virzienus:
- risku vadību un prioritāšu noteikšanu;
- iestāžu darbības kvalitāti, efektivitāti un sadarbību;
- atbildību par rezultātu sasniegšanu.
Katram no rīcības virzieniem ir definētas konkrētas darbības jomas, veicamie pasākumi un sasniedzamie rezultāti, kā arī ir noteikti izpildes termiņi un par izpildi atbildīgās/līdzatbildīgās institūcijas.
Identificēs noziedzības riskus
Pirmā rīcības virziena mērķis paredz skaidri identificēt noziedzības riskus kopumā un atsevišķās jomās (piemēram, korupcija, vardarbīgie noziegumi), apzinot nozīmīgākos riskus un vājākos punktus (lielākā ievainojamība), kas ļautu precīzi identificēt prioritāros pasākumus un veltīt tiem attiecīgus resursus, kā arī vadīt riskus, izvairoties no risku ignorēšanas.
Kā viens no veicamajiem pasākumiem noteikts nodrošināt efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu, kas balstās uz Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējumu un Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam.
Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) kā atbildīgai institūcijai noteikts izstrādāt Nacionālo NILLTPF risku novērtējumu par 2020. – 2022. gadu.
Pirmais rīcības virziens arī paredz novērst tiesību aizsardzības un citu valsts iestāžu korupcijas riskus, pilnveidot sistēmu valsts amatpersonu noziegumu izskaušanai valsts dienestā. Plānots izstrādāt vienotu metodoloģiju korupcijas risku novērtēšanai nacionālajā līmenī, kas būtu pielietojama, analizējot korupcijas riskus arī atsevišķās institūcijās vai jomās.
Veicamajos pasākumos uzsvērta plašāka gan sabiedrības, gan mediju loma noziedzības apkarošanā, kā arī tiesu un prokuratūras komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot lēmumus un spriedumus.
Iestāžu sadarbība
Otra rīcības virziena – iestāžu darbības kvalitāte, efektivitāte un sadarbība – mērķis ir pilnveidot un attīstīt tiesībsargājošo iestāžu funkciju izpildi un darbinieku – tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, tai skaitā operatīvo darbinieku, izmeklētāju, analītiķu, kā arī prokuroru un tiesnešu – izglītošanu un apmācību, izstrādāt sadarbības vadlīnijas starp tiesībsargājošajām iestādēm, pilnveidot tiesībsargājošo iestāžu tehnoloģisko kapacitāti.
Kā svarīgākos pasākumus var minēt pastāvīgas, plānveidīgas, savstarpēji saskaņotas un pārdomātas kvalifikācijas pilnveides sistēmu izveidi tiesnešiem un prokuroriem, paredzot stabilu saikni ar izmeklētājiem (starpdisciplināros jautājumos) un nodrošinot pietiekamas, praksē balstītas, reālajām vajadzībām atbilstošas mācības, izveidojot Tieslietu mācību centru.
Paredzēts atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju, nodrošināt speciālistu sagatavošanu tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām par valsts budžeta līdzekļiem Rīgas Stradiņa universitātē bakalaura studiju programmā “Policijas darbs” un speciālu moduli papildinātā maģistra programmā “Tiesību zinātne”.
FID plāno izveidot “AML (saīsinājums no starptautiski lietotā jēdziena anti-money laundering jeb cīņa ar naudas līdzekļu legalizāciju– red.) inovāciju centru”, kas nodrošinātu publiskās – privātās partnerības drošās sadarbības platformas attīstīšanu, lielo datu analīzes procesa piemērošanu, zināšanas nodošanu u. tml.
Viens no pasākumiem paredz arī noteikt konkurētspējīgu un vienlīdzīgu atalgojumu un sociālās garantijas (t.sk. izdienas pensijas) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonām, VID Iekšējās drošības pārvaldes amatpersonām un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, sasaistot to ar atbilstošu darba kvalitātes nodrošināšanu un rezultatīvo radītāju sasniegšanu.
Atbildība par rezultātu sasniegšanu
Savukārt trešā rīcības virziena mērķis ir nodrošināt uzraudzību pār padomes un atsevišķu tās locekļu darbību, kontrolēt padomes izvirzīto mērķu un citu institūciju sniegto rekomendāciju izpildi, kā arī regulāri apzināt aktualitātes noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un veikt risku pārvērtēšanu.
Veicamie pasākumi nosaka atbildību par rezultātu sniegšanu piecās darbības jomās – Noziedzības novēršanas padomes atskaite Nacionālās drošības padomei, ģenerālprokuratūras ikgadējais ziņojums Saeimai, Augstākās tiesas priekšsēdētāja ziņojums Noziedzības novēršanas padomei, Valsts kontroles lietderības revīzijas priekšlikumu izpildes uzraudzība un Valsts policijas atskaite par Nacionālo kriminālizlūkošanas modeli Noziedzības novēršanas padomei.
Noziedzības novēršanas padomes apstiprinātais rīcības plāns tiks nosūtīts Nacionālās drošības padomes locekļiem un Ministru kabineta locekļiem. Tas ir pieejams Tieslietu ministrijas mājaslapā – Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam.
Jāatgādina, ka 2020. gada septembrī valdība paplašināja Noziedzības novēršanas padomes sastāvu un funkcijas, kā vienu no tās darbības mērķiem nosakot tiesiskuma stiprināšanu un par būtiskāko darbības jomu definējot valsts institūciju darbības koordinēšanu korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā. Padomei ir paredzēta jauna funkcija – nodrošināt efektīvu sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu tiesiskuma stiprināšanai.
