Vienkāršos naudas atmazgāšanas novēršanas procedūras

Kā skaidro Iekšlietu ministrija, līdzšinējā plāna aktualizācija (rīkojuma projekts) ir veikta pēc Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) Latvijas pēcpārbaudes ziņojuma publikācijas šogad 22. janvārī un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) februāra plenārsēdē apstiprinātā vērtējuma par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) efektivitāti.

Rekomendācijas saņemtas no citām starptautiskām organizācijām, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Latvijas Ārvalstu investoru padomes, kas uzsver nepieciešamību stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti.

Vienkāršos naudas atmazgāšanas novēršanas procedūras

Plānā, kas tika pieņemts 29. septembrī, ir iekļauti vairāki būtiski grozījumi. Tiks aktualizētas vadlīnijas par identificētajiem riskiem un rekomendētajiem risku mazināšanas pasākumiem, kā arī risku novērtējumu veikšanu, lai vienkāršotu naudas atmazgāšanas novēršanas procedūras un mazinātu administratīvo slogu klientiem un novērstu situācijas, kad klientiem nepamatoti tiek atteikti banku pakalpojumi.

Papildinot un aktualizējot vadlīnijas, tiks nodrošināts, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes var ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL), ar to saistītajiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem un terorisma finansēšanu.

Tāpat paredzēts ieviest FID datu saņemšanas un analīzes, tostarp “Go AML”, sistēmu, vienlaikus pakāpeniski izbeidzot paralēlo aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēmu un nodrošinot, ka informācija par aizdomīgiem darījumiem FID un VID tiek paziņota, izmantojot vienu kanālu. Līdz ar to tiks vienkāršota ziņošanas kārtība.

Lai pirms darījumu slēgšanas vienkāršā un neapgrūtinošā veidā ļautu pārbaudīt pieejamo informāciju par potenciālajiem darījumu partneriem, tiks ieviesta un attīstīta “Zini savu klientu” (“Know your client”) sistēma.

Ir paredzēts turpināt 2020. gada 7. janvārī uzsākto bezmaksas datu publiskošanu no Uzņēmuma reģistra, tostarp sniedzot arī informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. LV portāls jau rakstīja, ka no 7. janvāra palielināts informācijas apjoms, kuru Uzņēmumu reģistrs ikvienam piedāvā tiešsaistē bez maksas un bez autorizācijas. Kopumā pieeja tiek nodrošināta datiem no 14 reģistriem, piemēram, komercreģistra, komercķīlu reģistra, biedrību un nodibinājumu reģistra u. c.

Desmit kriminālprocesu gadā

Grozījumi “Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas “Egmont grupa” plenārsēde.

Likvidējamās “ABLV Bank” kontrolētas pašlikvidācijas procesa nodrošināšanai plānots paplašināt atbildīgo iestāžu loku ar FID, Valsts policijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts drošības dienesta pārstāvju iesaisti.

Plānots izstrādāt vienotu tīmekļa vietni www.sankcijas.gov.lv, lai uzraudzītu noteikto ierobežojumu ievērošanu, kā arī personas, kurām piemērotas sankcijas.

Grozījumi paredz īstenot ASV Finanšu ministrijas Tehniskās palīdzības dienesta tehniskās palīdzības projektu.

Aktualizējot plānu, panākta vienošanās par pieciem mēnešiem saīsināt izpildes termiņu, lai visās izmeklēšanas iestādēs ieviestu paralēlās finanšu izmeklēšanas veikšanas sistēmu.

Grozījumos precizēts, ka ik gadu tiek sākti ne mazāk kā desmit kriminālprocesi par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un/vai legalizāciju un ne mazāk kā trīs kriminālprocesus plānots nodot kriminālvajāšanai.

Atbildīgās iestādes arī izvērtēs, kādu mehānismu ieviest mantas konfiscēšanai ārpus kriminālprocesa.

Seminārs “Naudas likumu dienas”

Lai vairotu sabiedrības un uzņēmēju izpratni par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tiks organizēts izglītojošs seminārs “Naudas likumu dienas”, kā arī nodrošināts informācijas atspoguļojums informatīvajā telpā par NILLTPFN jomas jautājumiem.

“Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam” paredz arī jaunu darbavietu izveidi, lai nodrošinātu sekmīgāku cīņu pret naudas atmazgāšanu. Piemēram, Maksātnespējas kontroles dienestā, Datu valsts inspekcijā un Latvijas Republikas Prokuratūrā no 2021. gada paredzētas divas jaunas amata vietas, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā no 2021. gada 1. marta – deviņas (no 2022. gada vēl desmit) jaunas amata vietas. Valsts policijā no 2021. gada plānots ieviest 23 jaunas amata vietas, nepalielinot kopējo Valsts policijas amata vietu skaitu.

Aktualizētajā plānā precizēts nepieciešamais finansējums. 2020. gadā tas kopumā ir 3 192 717 eiro, 2021. gadā – 7 857 192 eiro, 2022. gadā – 8 227 953 eiro, bet 2023. gadā – 6 107 951 eiro.

LV portāls jau rakstīja, ka 2019. gada 30. augustā “Moneyval” tika iesniegts ziņojums par Latvijas tehniskās atbilstības prasību izpildes progresu (starptautisko standartu ieviešana de iure). Šā gada 22. janvārī publiskotajā “Moneyval” ziņojumā tika norādīts, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, bet mūsu valstij tiek saglabāts uzraudzības statuss.

Savukārt 2019. gada 11. novembrī Finanšu darījumu darba grupai (FATF), kas ir pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, tika iesniegts efektivitātes progresa ziņojums (starptautisko standartu ieviešana de facto). FATF februāra vidū nolēma nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai un neiekļaut valstu pelēkajā sarakstā.