17. septembrī preses konferencē pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna tikšanās ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu tika norādīts, ka vadlīnijas nav plānots publiskot.
Ilze Znotiņa norādīja, ka pērn 6. jūlijā tika parakstītas ļoti apjomīgas vadlīnijas ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi. Taču neliela, specializēta grupa, kas sastāvēja no Tieslietu ministrijas, FID, Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas pārstāvjiem, turpināja strādāt, lai definētu Latvijas riska profilu.
Tika secināts, ka riska profili ir divi. Viens ir saistīts ar Latviju kā finanšu centru, otrs – ar apdraudējumu Latvijas ekonomikai vai Eiropas kopējam tirgum. Darba grupa nodefinēja, kādā veidā šajos divos riska profilos jāveic gan analītika finanšu izlūkošanas jomā, gan izmeklēšana un pēc tam kriminālvajāšana.
Darba grupa arī noskaidroja, kādā veidā FID var sniegt atbalstu un visa veida informāciju, lai efektivizētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas lietas.
Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns uzsvēra, ka prokuratūrai un tiesībsargājošajām iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir prioritāte un tiks nodrošināti resursi, “lai beidzot šīs lietas tiktu virzītas tālāk uz tiesu un varētu redzēt konkrētus rezultātus, ko no mums gaida ārvalstu eksperti un sadarbības partneri”.
Ģenerālprokuratūrā tiks izveidota speciāla prokuroru grupa, kura nodarbosies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanas lietām. Prokuroru grupa arī koordinēs šādas kategorijas lietas, lai varētu sniegt attiecīgu metodisku atbalstu tiesībsargājošajām iestādēm un citiem prokuroriem.
“Ļoti ceru, ka šis ir brīdis, kad izkustēsies lietas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un tuvākajā laikā tās parādīsies arī tiesās,” akcentēja J. Stukāns. “Tālākais būs atkarīgs no tiesām, cik ātri tās spēs šīs lietas izskatīt.”
Atbildot uz jautājumu, vai prokuratūru apmierina izmeklēšanas kvalitāte, J. Stukāns norādīja, ka līdz šim Valsts policijas (VP) vadība nav pievērsusi nepieciešamo uzmanību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanai. No prokuratūras puses tiek sniegts maksimāls atbalsts, arī valdība ir piešķīrusi līdzekļus VP. Līdz ar to viss ir atkarīgs no VP vadības, kā tā organizē darbu, uzsvēra ģenerālprokurors. “Ja lietu izmeklēšanā paiet gadi, tas nav apmierinoši. Ja dažu mēnešu laikā varētu tikt skaidrībā un pabeigt lietas, tad tas būtu apmierinoši. Skaidrs, ka nevaram ietekmēt to, cik ātri ārvalstis sniedz atbildes. Bet tam, kas ir saistīts ar izmeklēšanu Latvijā, ir jābūt saprotamam un skaidram, nevis ilgstošam un nesaprotamam,” tā J. Stukāns.
