Zvejnieki nepadodas. Bet flote tomēr jāsamazina

Latvija panāca, ka reņģu nozvejas kvotas samazinājums Baltijas jūras vidusdaļā 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, nebūs lielāks par 15% (EK plānoto 28% vietā), bet Rīgas jūras līcī reņģu nozvejas kvota samazināta netiks (EK iecerēto 10% vietā). Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā varēs nozvejot 2978 tonnas, bet Rīgas jūras līcī – 19 591 tonnu reņģu.

Savukārt brētliņu nozvejas kvota 2011. gadā Latvijai plānoto 30% samazināsies par 24% jeb 39 949 tonnām.

Toties mencu zvejai 2011. gadā nozvejas kvota būs palielināta par 15% Baltijas jūras austrumu daļā un par 6% rietumu daļā, salīdzinot ar 2010. gadu, ļaujot zvejniekiem nozvejot attiecīgi 5036 un 679 tonnas mencu.

Jāteic, ka EK iecerētais nozvejas samazinājums tomēr būs lašiem – par 15%, salīdzinot ar 2010. gada zvejas kvotām.

Precizēts zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns

Tiesa, ne tālab, ka Latvijas nozvejas kvotas nākamajam gadam ir samazinājušās, un arī ne tādēļ, ka mūsu zvejnieki jau kopš 2008. gada pietiekami sparīgi atteikušies no kāda zvejas kuģa vai vispār atstājuši zvejnieka arodu, bet gan tālab, ka apritē esošo zvejas kuģu Latvijai ir par daudz (saistībā ar pieejamajiem zivju resursiem), Ministru kabinets (MK) 1. novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013. gadam, kas stājās spēkā šā gada 2. novembrī.

“Latvijas zvejas flotes sabalansēšanas pasākumi balstās uz esošās zvejas flotes un pieejamo zivju resursu balansu – samazinoties zivju resursiem, zvejniecība bez publiskā atbalsta kļūst nekonkurētspējīga un nerentabla,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Armands Stahovskis. “Bet tas, ka nākamajiem diviem gadiem mūsu zvejnieku nozvejas kvotu samazinājums ir panākts mazāks, nekā sākotnēji bija plānots, protams, mūs visus priecē.”

"Raugoties no pieejamo zivju resursu viedokļa, apritē esošo zvejas kuģu Latvijai tomēr ir par daudz."

Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013. gadam, ko valdība apstiprināja ar MK rīkojumu, precizē plānu atbilstoši 2010. gada 18. jūnija Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sēdē nolemtajam flotes samazinājumam un plānu papildina ar Kuģu ekspluatācijas pastāvīgas pārtraukšanas shēmu 2011.–2012. gadam.

Rekomendētā no zvejas izņemamā kapacitāte 2011.–2012. gadam

* Izņemot zvejas kuģus, kuri zvejo arī piekrastē un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

** Ieskaitot zvejas kuģus, kuri zvejo arī aiz piekrastes zonas un kuru dzinēja jauda ir mazāka par 75 kilovatiem.

Avots: Grozījumi Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013. gadam

“Lai noteiktu Latvijas zvejas flotes vislabāko lielumu un izvērtētu iepriekšējo sabalansēšanas pasākumu īstenošanas rezultātus, tika lūgts neatkarīgu ekspertu vērtējums. Eksperti izvērtēja, kā iepriekš veiktie zvejas flotes sabalansēšanas pasākumi ietekmējuši mūsu zvejas flotes ekonomiskās darbības rezultātus un zivju resursus. Izvērtējums uzrādīja, ka zvejas flote vēl arvien ir par lielu pieejamajiem zivju resursiem un ieteicams samazināt zvejas kuģu skaitu, kas arī rekomendēts jaunajā shēmā,” stāsta nodaļas vadītāja vietnieks. “Turpmāk papildus jau esošajam kritērijam no zvejas izņemamo kuģu skaitam tiks noteikts arī maksimālais pieļaujamais slieksnis zvejas kuģu tonnāžai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka no flotes netiek izņemti tikai lielākie zvejas kuģi.”

"Turpmāk tiem uzņēmējiem, kas sadala kuģi ar publisko atbalstu, no saņemtās kompensācijas ne mazāk kā 50 procenti naudas būs jāiegulda atpakaļ uzņēmējdarbībā."

A. Stahovskis stāsta, ka, protams, shēmas īstenošana cels nozares konkurētspēju, neskatoties uz pieejamo resursu samazināšanos, bet tas nav piespiedu pasākums, jo kuģu īpašniekiem katram pašam ir iespēja izlemt, kā rīkoties. Pozitīvais ir tas, ka sabalansēšanas pasākumu rezultātā zveja kļūst rentablāka un zvejniekiem ir iespējas konkurēt arī pie samazināta pieejamo zivju resursu apmēra.

Ar grozījumiem Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2008.–2013. gadam (7.1 punktā) iekļauti arī nosacījumi, kurus ievērojot atbalsta pretendents var saņemt atbalstu. “Lai nemulsinātu zvejniekus, jāteic, ka pamatā atbalsta saņemšanas nosacījumi būs tādi paši kā iepriekš,” grozījumus skaidro A. Stahovskis.

Grozījumi zvejas aktivitāšu pārtraukšanas noteikumos

Plānā iekļautā rekomendētā no zvejas izņemamā kapacitāte ar 2010. gada 1. novembra MK noteikumiem Nr. 1027 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumos Nr. 323 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””” ir iekļauta arī noteikumu 1. pielikumā “No zvejas izņemamo zvejas kuģu kopējā bruto tilpība un skaits 2011.–2012. gadā”. Zvejas kuģu īpašniekiem (juridiskām personām), kas pretendēs uz publisko atbalstu, līdzīgi kā līdz šim, būs iespēja savus zvejas kuģus nodot sadalīšanai vai tos novirzīt (pārdodot vai dāvinot) citiem mērķiem ārpus zvejniecības. “Naudas segums pasākumam ir paredzēts atbilstošs izņemamo kuģu daudzumam – diviem gadiem paredzēti 7,6 miljoni latu,” apgalvo nodaļas vadītāja vietnieks.

Jauns un svarīgs nosacījums, kas iekļauts noteikumos, – turpmāk tiem uzņēmējiem, kas sadala kuģi ar publisko atbalstu, no saņemtās kompensācijas ne mazāk kā 50 % naudas būs jāiegulda atpakaļ uzņēmējdarbībā. Šis nosacījums neattieksies uz kuģu īpašniekiem, kas sadalījuši pēdējo īpašumā esošo zvejas kuģi. “Jā, līdz šim šāda nosacījuma noteikumos nebija,” apgalvo A. Stahovskis. “Bet uzreiz jāpiebilst, ka saņemtais publiskais atbalsts jau līdz šim ir ticis ieguldīts uzņēmējdarbībā, par ko liecina arī iepriekš minētā ekspertu izvērtējuma rezultāti. Ja kuģis tiks pārdots citiem mērķiem ārpus zvejniecības, tad kompensācija tiks samazināta par to naudas summu, kas ir saņemta, pārdodot kuģi.”

"Pasākuma “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” konkursa kārta būs atvērta no šā gada 9. decembra līdz 2011. gada 10. janvārim. "

Vēl grozījumi ietver tīri tehniskus precizējumus, kas saistīti ar citiem normatīvajiem aktiem un tiešā veidā neskar atbalsta pretendentus. “Turpmāk pieteikšanās publiskajam atbalstam, projektu iesniegumu atlase un vērtēšana, lēmuma pieņemšana, paziņošana un atbalsta pieprasīšana netiks atsevišķi reglamentēta pasākuma “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana” noteikumos, bet notiks saskaņā ar 2009. gada 14. jūlija MK noteikumiem Nr. 783 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai”, kas ir vienoti visiem atbalsta pasākumu noteikumiem,” skaidro nodaļas vadītāja vietnieks Armands Stahovskis.

Noteikumi Nr. 1027 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 6. maija noteikumos Nr. 323 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana””” spēkā stājās šā gada 6. novembrī.

Jau ir izsludināts konkurss pasākumam “Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana”, un projekta kārta būs atvērta no šā gada 9. decembra līdz 2011. gada 10. janvārim. Tātad šajā laikā notiks projekta iesniegumu pieņemšana.