Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Virsnoteikumi paredz, ka turpmāk būs nepieciešams iesniegt arī augu pasi vai etiķeti augļu koku stādiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ministru kabinets 2011. gada 18. janvārī apstiprināja noteikumus Nr. 61 „Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai””, kas spēkā stājās 2011. gada 29. janvārī.
Varēs piedalīties arī zinātniskās iestādes
Kā pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākais referents Andis Kozlovs, projekta iesnieguma apstiprināšana jeb lēmums ar nosacījumu ir, piemēram, prasība saņemt no bankas akceptu par kredīta piešķiršanu projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanai un minētā akcepta iesniegšanu LAD ne vēlāk kā triju (ja paredzēts iegādāties tehniku un citus pamatlīdzekļus) vai sešu (ja paredzēta būvniecība) mēnešu laikā no brīža, kad saņemts pozitīvs lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.
„Lai panāktu pretim projektu iesniedzējiem, nolemts, ka turpmāk atbalsta pretendenti projekta uzraudzības laikā visus dokumentus un pārskatus varēs iesniegt jebkurā LAD reģionālajā pārvaldē,” izmaiņas skaidro A. Kozlovs. „Bet pretendentiem ir paredzēta vēl viena papildu procedūra, kuras iepriekš nebija, – saistībā ar ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu ierīkošanu. Turpmāk būs nepieciešams iesniegt arī augu pasi vai etiķeti augļu koku stādiem. Taču, tā kā šāda dokumenta iesniegšanu jau paredz normatīvie akti par augu karantīnu, atbalsta saņēmējam jāiesniedz dokumenta kopija. Piebildīšu, ka šī prasība neattiecas uz jau esošajiem atbalsta pretendentiem un atbalsta saņēmējiem, kuri atbalstu saņēma pirms grozījumu stāšanās spēkā.”
"Atbalsta pretendenti (fiziskās personas) būs tiesīgi uzsākt projekta īstenošanu (veikt iegādes) tikai pēc komersanta statusa iegūšanas."
Ir arī izmaiņas noteikumos saistībā ar komersanta statusa iegūšanu. Virsnoteikumi paredz, ka atbalsta pretendents drīkst uzsākt projekta īstenošanu pēc projekta iesnieguma iesniegšanas LAD, pats uzņemoties pilnu finanšu risku. Tomēr vairākos normatīvajos aktos par kārtību, kādā piešķir valsts un ES atbalstu konkrētam pasākumam, ir prasība fiziskai personai, kas ir atbalsta pretendents, iegūt komersanta statusu. Tādēļ grozījumi ievieš jaunumu: šie atbalsta pretendenti (fiziskās personas) būs tiesīgi uzsākt projekta īstenošanu (veikt iegādes) tikai pēc komersanta statusa iegūšanas.
„LAP Uzraudzības komiteja pagājušā gada 10. decembra sēdē nolēma ieviest vairākus jaunus Lauku attīstības programmas pasākumus, kuros kā atbalsta saņēmēji būs zinātniskās institūcijas,” teic vecākais referents. „Tādēļ noteikumos kā atbalsta saņēmējas iekļautas arī Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās iestādes, paredzot, ka tām atbalsts tiks maksāts tādā pašā kārtībā kā valsts kapitālsabiedrībām.”
Publiskais finansējums – piecās daļās
Līdz šim bija paredzēts, ka projekta īstenošanas laikā publisko finansējumu atbalsta saņēmējs varēja saņem trijās daļās. Tomēr vairākos LAP pasākumos ir aktivitātes, kuru veiksmīgai īstenošanai nepietiek ar to sadalīšanu trijos posmos, tādēļ turpmāk projekta īstenošanas laikā publisko finansējumu atbalsta saņēmējs varēs saņem vairākās daļās, bet nepārsniedzot piecas.
„Līdz šim noteikumi paredzēja, ka biedrībām un nodibinājumiem vajadzēja atvērt kontu Valsts kasē arī gadījumā, ja biedrība un nodibinājums neizmanto rēķinu priekšapmaksu, bet visas iegādes un pakalpojumus sedz no saviem līdzekļiem un LAD sniedz maksājuma pieprasījumu,” stāsta A. Kozlovs. „Arī šādos gadījumos līdz šim maksājumu veica uz biedrības kontu Valsts kasē un pēc tam, pamatojoties uz LAD atzinumu, biedrība un nodibinājums pārskaitīja līdzekļus uz savu kontu komercbankā. Turpmāk situācija, kad biedrība un nodibinājums visu segs no saviem līdzekļiem, būs pielīdzināta parastajai maksāšanas kārtībai un LAD maksājumu veiks tieši uz atbalsta pretendenta komercbankas kontu. Šīs izmaiņas biedrībām un nodibinājumiem vienkāršos atbalsta saņemšanu.”
"Noteikumos kā atbalsta saņēmējas iekļautas arī Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās iestādes."
Vēl joprojām atbalsta pretendentiem ir grūtības ar finansējuma saņemšanu no kredītiestādēm projektu īstenošanai, kā arī problēmas ar ķīlu nodrošinājumu. Ja, piemēram, īstenojot iepriekšējos projektus, saimniecībā jau veiktas investīcijas, esošais nodrošinājums dažkārt ir par mazu, lai saņemtu turpmākos aizdevumus. Lai atvieglotu projektu īstenošanu un risinātu iepriekšminētās problemātiskās situācijas, virsnoteikumi paredz, ka turpmāk atbalsta saņēmējs varēs pieprasīt publiskā finansējuma atmaksu arī tad, ja par precēm to piegādātājam vai kredītiestādei apmaksa veikta tikai daļēji. Tas ir - samaksāta tikai privātā ieguldījuma daļa. Vienlaikus būs jāizpilda nosacījums, pēc kuru izpildes atbalsta saņēmējs būs tiesīgs pieprasīt publiskā finansējuma atbalsta maksājumu.
Turpmāk atļauts arī finanšu līzings
„Lai būtu iespējams projektu īstenošanai izmantot klasisko finanšu līzinga aizdevumu, virsnoteikumi noteic, pēc kādu nosacījumu izpildes atbalsta saņēmējs būs tiesīgs pieprasīt publiskā finansējuma maksājumu, kaut arī iegādātā prece vēl nav atbalsta saņēmēja īpašumā un pēc atbalsta saņemšanas turpinās līzinga maksājumu pakāpeniska nomaksa,” skaidro vecākais referents.
Ja atbalsta saņēmējs izvēlēsies saņemt publisko finansējumu, veicot daļēju preču apmaksu vai slēdzot klasisko līzinga līgumu, viņam savā kredītiestādē būs jāatver darījuma konts. Valsts kase publiskā finansējuma atbalsta summu pārskaitīs tikai uz šādu, īpaši šim mērķim atvērtu kontu, no kura arī būs jāveic maksājums preču piegādātājiem, kredītiestādei vai līzinga kompānijai.
"Ja atbalsta saņēmējs vēlēsies saņemt publisko finansējumu, veicot daļēju preču apmaksu vai slēdzot klasisko līzinga līgumu, viņam būs savā kredītiestādē jāatver darījuma konts."
„Šāda kārtība ieviesta tādēļ, lai izvairītos no situācijas, kad publiskā finansējuma līdzekļus varētu izmantot citiem, ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem, piemēram, lai segtu parādsaistības pret kreditoriem vai nomaksātu nodokļu parādu valsts budžetam,” izmaiņas pamato A. Kozlovs. „Tā kā LAD ir jānodrošina ES un nacionālā budžeta līdzekļu izlietojums atbilstoši noteiktajiem mērķiem, virsnoteikumi paredz arī, ka publiskā finansējuma summa, kuru atbalsta saņēmējs ieguvis preču daļējas apmaksas gadījumā, piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas jāpārskaita preču piegādātājam vai kredītiestādei. Bet, ja preču iegādei izmantots klasiskais finanšu līzings, saņemtā publiskā finansējuma atmaksa jāpārskaita līzinga kompānijai un šajā pašā termiņā, piecās darbdienās, konta izdrukas par veiktajiem pārskaitījumiem jāiesniedz LAD.”
Lai nodrošinātu īstenotajos projektos veikto investīciju atbilstību ES likumdošanas prasībām un LAD būtu iespējams veikt projektu uzraudzību, virsnoteikumi paredz, ka turpmāk finanšu līzingā iegādātajām precēm jākļūst par atbalsta saņēmēja īpašumu vismaz līdz uzraudzības perioda beigām, tas ir, ne ilgāk kā piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas.
