Latgales saimnieki, sasparojieties!

Kāpēc pasākumi atjaunoti tikai Latgalē

Stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākais referents Andis Kozlovs: "Iepriekš varēja saņemt atbalstu lauku saimniecību modernizācijas atbalsta pasākumā . Tajā ļoti aktīvi un ātri tika apgūta šī programmēšanas perioda nauda Lielrīgas, Kurzemes un Zemgales reģionā, bet Latgales reģionā naudas apguve bija daudzkārt gausāka. Tādēļ līdzekļi, kas tika iedalīti Latgalei, palika pāri, un bija jāpanāk, lai arī tie tiktu izmantoti un - tieši Latgales vajadzībām, neļaujot naudai aizplūst uz citiem reģioniem.

Nodrošināt investīciju piesaisti bija iespējams šo divu pasākumu (atbalsts jaunajiem zemniekiem un atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai) veidā. Ja atminamies, pirms pāris gadiem nauda no šīm abām atbalsta programmām tika novirzīta saimniecību modernizācijas projektiem. Tagad tiek veikts pretējs process – no modernizācijas, kur nauda netika apgūta, tā atgriežas atpakaļ. Iznākusi sava veida rokāde, bet jāatceras, ka šī nauda ir domāta un tā jāinvestē Latgalē, tādēļ bija jāmeklē labākais veids, kā to izdarīt.

Lēmumu, ko pieņēma ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, uzraudzības komiteja atbalstīja."

Lai varētu izsludināt konkursu, 2011.gada 4.oktobrī ir pieņemti un šā gada 19.oktobrī spēkā stājušies divi jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi:

• MK noteikumi Nr.773 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem"" un
• MK noteikumi Nr.772 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai"".

Abiem pasākumiem projektus LAD varēs iesniegt no 2011.gada 21.novembra līdz 21.decembrim. Bet abos pasākumos ir kāda jauna un iepriekš nebijusi nianse - projekta iesnieguma saskaņošanas ar konsultantu, kas jāizdara līdz 2011.gada 5.decembrim.

Kāpēc ir obligāts līgums ar konsultantu

Lai lauksaimnieks saprastu, ko no savām iecerēm viņš var vai nevar realizēt, pirmo reizi abu pasākumu projektu izstrādē kā obligāts nosacījums no Valsts lauku tīkla (koordinē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, LLKC) tiek piesaistīti finansēti konsultanti. Viņi palīdzēs sagatavot saimniecības attīstības plānu un sekos plāna un projekta izpildei gan projekta ieviešanas laikā, gan visus saistību gadus pēc projekta realizēšanas.

ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vecākā referente Ņina Rakstiņa teic, ka šos konsultantus nealgos pats atbalsta pretendents: "Konsultantus finansēs no Lauku attīstības programmas tehniskās palīdzības aktivitātes "Valsts lauku tīkls". Pretendents sev atbilstošu konsultantu varēs izvēlēties no LLKC izveidota saraksta un pēc tam ar izvēlēto konsultantu noslēgs līgumu, paredzot abu pušu atbildību."

Nosacījumi paredzēs, ka pretendentam būs jāsniedz konsultantam tikai patiesas ziņas par savu saimniecību un pretendents pats ir atbildīgs par visām darbībām, kas veiktas, un lēmumiem, kas tiek pieņemti.

"Līdzekļi, kas tika iedalīti Latgalei, palika pāri, un bija jāpanāk, lai arī tie tiktu izmantoti un tieši Latgales vajadzībām."

Konsultantam savukārt būs jāatbild par to, lai saimniecības attīstības plāns un projekts tiktu sagatavots atbilstoši pretendenta sniegtajai informācijai.

Ja projekta ieviešanas laikā izveidosies situācija, ka lauksaimnieka sniegtā informācija nav bijusi korekta vai tikusi iecerēta "shēmošana" un tādēļ projekta izpilde ir apdraudēta, tad konsultantam būs par to jāziņo uzraugošajai iestādei (Lauku atbalsta dienestam).

Ja konsultants saimniecības attīstības plānu un projektu izstrādē darbosies slikti vai pavirši un tādēļ projekts netiks apstiprināts vai nebūs reāli izpildāms, tad lauksaimniekam būs pienākums par šādu konsultantu sniegt informāciju LLKC vadībai. Konsultantam, ja viņš nebūs strādājis atbildīgi un projekts nebūs kvalitatīvs, no saviem līdzekļiem būs jāsedz jauna projekta izstrāde vai esošā projekta korekcija. Tātad konsultants atbildēs ne vien morāli, bet arī materiāli.

Ja biznesa plānu un projektu zemnieks vēlēsies gatavot pats, tad konsultantam būs pienākums šos dokumentus izskatīt un dot savu pozitīvu vai arī negatīvu rakstisku atzinumu, kas pretendentam būs jāpievieno LAD iesniedzamajiem dokumentiem.

Jaunais abu konkursu nolikumā

Salīdzinot ar iepriekšējām kārtām, abu projektu konkursiem ir šādi jauni un vienādi nosacījumi:

• pasākuma īstenošanas vieta ir LAD Ziemeļaustrumu, Austrumlatgales un Dienvidlatgales RLP aptvertā Latvijas teritorija, izņemot pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par pieciem tūkstošiem;
• neraugoties uz projekta īstenošanas vietu, tā pieteikumu var iesniegt jebkurā LAD reģionālajā pārvaldē, kā arī iesūtīt elektroniski kā elektroniski parakstītu dokumentu (ar drošu elektronisko parakstu);
• projekta iesnieguma sagatavošanā un visā projekta īstenošanas periodā atbalsta saņēmējam ir jāizmanto konsultanta pakalpojumi;
• pirms projekta sagatavošanas pretendentam ar konsultantu jānoslēdz līgums, paredzot tajā konsultanta atbildību par projekta atbilstību saimniecības attīstības plānam;
• viens no saimniecībā izdarāmo ieguldījumu veidiem ir arī vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegāde, kas iepriekšējās kārtās netika paredzēta.

Īpašais jaunajiem lauksaimniekiem

Jaunais zemnieks uz atbalsta konkursu varēs pretendēt, ja, dibinot jaunu saimniecību, maksimālais gada apgrozījums no saimnieciskās darbības nebūs pārsniedzis 20 000 latu, bet, pārņemot saimniecību, – 50 000 latu iepriekšējā darbības gadā.

Lauksaimnieks – fiziska persona – par atbalsta pretendentu var kļūt, ja viņš

• ir jaunāks par 40 gadiem un saimniecību dibina pirmo reizi,
• ir ieguvis augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību vai uzsācis mācības un tās pabeigs 36 mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu,
• nav bijis vairāk nekā 51% pamatkapitāla daļu īpašnieks lauksaimniecības produktus ražojošā saimniecībā.Savukārt juridiska persona par atbalsta pretendentu var kļūt tad, ja
• lauksaimniecības produktu ražošanas saimniecība ir reģistrēta vai pārņemta ne agrāk kā 12 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas,
• saimniecības dalībniekam – fiziskai personai – pieder vairāk nekā 51% pamatkapitāla daļu saimniecībā.

Maksimālais finansējums vienam atbalsta pretendentam visā programmēšanas periodā (2007.–2013.gadā) nedrīkst pārsniegt 35 140 latus. Publiskais finansējums no šīs summas ir 80% jeb 28 112 lati. Tātad jaunajam lauksaimniekam ir jānodrošina līdzfinansējums 20% jeb 7028 lati.

"Noteikumos saimniecību pārstrukturēšanai ir iekļauts jauns nosacījums: ja tiks konstatēts, ka nauda nav ieguldīta saskaņā ar mērķi, tad saņemtā publiskā atbalsta nauda būs jāatmaksā."

"Tādēļ esam grozījuši MK 2009.gada 14.jūlija noteikumus Nr.783 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai", lai jaunie uzņēmēji drīkstētu saņemt valsts atbalstu, tiklīdz ir samaksāta privātā ieguldījuma daļa – 20% no kopējām projekta izmaksām," stāsta Ņ.Rakstiņa. "No publiskā līdzfinansējuma iespējams avansa maksājums – 40% jeb apmēram 11 000 latu, tiklīdz projekts jaunajam zemniekam LAD ir apstiprināts. Tātad šo avansa naudu jau var izmantot, veidojot pozitīvu naudas plūsmu."

Kopējais publiskais finansējums konkursa kārtai ir 4 596 798 lati. Saistību periods, kurā vēl pretendentam būs jāiesniedz atskaite, ir trīs gadi pēc projekta īstenošanas.

Īpašais saimniecību pārstrukturēšanai

Savukārt pretendentiem, kuri saņems atbalstu saimniecību pārstrukturēšanai, visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumus apliecinošie dokumenti būs jāuzglabā septiņus gadus pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atbalsta piešķiršanu.

Šajā atbalsta programmā var pieteikties, ja pretendenta

• saimnieciskās darbības neto apgrozījums, neieskaitot subsīdijas, par pēdējo noslēgto gadu ir vismaz 2108 lati, bet nepārsniedz 7028 latus,
• īpašumā ir vismaz viens hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai par to ir noslēgts zemesgrāmatā reģistrēts ilgtermiņa nomas līgums, kurā minētais nomas termiņš nav īsāks par septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas (prasība neattiecas uz nozarēm, kuru specifika ļauj veikt lauksaimniecisko ražošanu bez zemes īpašuma),
• ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ir vismaz 50% no kopējā apgrozījuma.

Noteikumos ir iekļauts jauns nosacījums: ja tiks konstatēts, ka nauda nav ieguldīta saskaņā ar mērķi, tad lauksaimniekam būs jāatmaksā saņemtā publiskā atbalsta nauda.

"Šāda nosacījuma par naudas atmaksāšanu iepriekš nebija, un tas noveda pie līdzekļu nelietderīga izlietojuma un pamatotiem pārmetumiem Latvijai," skaidro A.Kozlovs. "Tādēļ ieviesām nosacījumu par naudas atmaksāšanu, lai investīcijas nestu reālus rezultātus, nevis tiktu "apēstas" vai iztērētas pavisam citiem nolūkiem."

Jaunie noteikumi paredz, ka LAD pēc pārskata par trešo saistību gadu izvērtēšanas turpmāk atbalstu neizmaksās, ja netiks sasniegti noteiktie rādītāji vai arī pilnā apmērā nebūs veikti saimniecības attīstības plānā paredzētie ieguldījumi. "Savukārt saņemto atbalstu, kas nebūs ieguldīts saimniecības attīstībā, zemniekam būs jāatmaksā, ja tas saistību periodā bez objektīva iemesla atteiksies turpināt saistību izpildi vai neveiks saimniecisko darbību, kā arī tad, ja ieguldījumi nebūs veikti vispār vai arī tie būs veikti tikai daļēji un neatbildīs saimniecības attīstības plānam," papildina Ņ.Rakstiņa.

Pretendents atbalstu pasākumā nevarēs saņemt, ja atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai jau ticis saņemts 2004.–2006.gada vai 2007.–2013.gada plānošanas periodā.

Atbalsta saņēmējam jānodrošina ieguldījumi visā saistību periodā vismaz 5270 latu apmērā, bet pirmo trīs gadu laikā – vismaz 3162 latu apmērā.