VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
05. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Lauku attīstība
4
4

Atjaunosim atbalstu jaunajiem zemniekiem

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Jānis Dūklavs: „Virzīsim valdībā jautājumu par iespēju lauksaimniekiem iegādāties zemi ražošanai - ilgtermiņā un ar pazeminātiem kredītprocentiem.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Valdības pirmajā darba posmā Zemkopības ministrija gan Eiropas Komisijā (EK), gan sarunās ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nemitīgi atgādinājusi un arī turpina atgādināt par pastāvošo netaisnīgumu un negodīgumu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiešo maksājumu sistēmā. Šo sistēmu nepieciešams reformēt tā, lai pēc 2013. gada tiešie maksājumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, arī Latvijai, tiktu aprēķināti saskaņā ar objektīviem un godīgiem kritērijiem.

Esam centušies izmantot visas patlaban pieejamās finanšu atbalsta iespējas, un arī šīs valdības laikā turpinām apgūt ES atbalsta līdzekļus. Kopumā 2010. gadā lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un mežsaimniekiem dažādos atbalsta maksājumos izmaksāti 314 miljoni latu.

Esam vienkāršojuši ES projektu realizēšanas kārtību: lai projekta iesniedzējam būtu iespēja ņemt mazāku kredītu, viņam vairs nav ar kredīta līdzekļiem jāsedz ES līdzfinansējuma daļa. Ir strādāts arī zivsaimnieku interešu aizstāvībā – zvejniekiem ir atlikts PVN maksājums, tas ir, zvejnieki PVN var nomaksāt pēc tam, kad ir saņēmuši maksājumu par realizēto preci.

"Zemkopības ministrija ir pārņēmusi visu atbildību no Veselības ministrijas par veterināro zāļu reģistrāciju un uzraudzību."

Lai atsevišķās pozīcijās pat līdz 30% samazinātu veterināro zāļu reģistrācijas izmaksas un panāktu, ka arī tirgū samazinās veterināro zāļu cena, Zemkopības ministrija pārņēmusi visu atbildību no Veselības ministrijas institūcijām par veterināro zāļu reģistrāciju un veterināro zāļu lieltirgotavu un ražotņu uzraudzību. Tas nozīmē, ka jau no 2011. gada 1. janvāra par visu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (gan reģistrāciju, gan apriti), atbildīga viena institūcija.

Pie kā strādāsim tuvākajā laikā

Runājot par nākotni, mēs joprojām turpināsim nemitīgi atgādināt un aizstāvēt godīgus un taisnīgus tiešos maksājumus starp ES dalībvalstīm pēc KLP reformas, pēc 2013. gada.

Ņemot vērā Latvijas reģionu dažādo situāciju un lauksaimnieku iespējas ES projektu apguvē, Zemkopības ministrija pārskatīs Lauku attīstības programmas ieviešamos pasākumus un finansējumu, īpašu vērību pievēršot Latgales reģionam. Šajā reģionā ir ļoti daudz aktīvu, nelielu saimniecību, kurās grūti realizēt lielus ES projektus. Tāpēc Zemkopības ministrija nolēmusi atjaunot pasākumus "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem" un "Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai", lai iespējami vairāk lauksaimnieku varētu attīstīt savas saimniecības.

"Jāpalielina apgrozāmo līdzekļu pieejamība komercbankās, jo pašlaik kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem izsniedz tikai Hipotēku banka."

Viena no mūsu prioritātēm – lai atbalsta maksājumus saņem tie lauksaimnieki, kas ražo un maksā nodokļus, nevis tā saucamie "dīvāna zemnieki". Tāpēc mēs virzīsim valdībā jautājumu par iespēju Latvijas lauksaimniekiem iegādāties zemi ilgtermiņā ar pazeminātiem kredītprocentiem lauksaimnieciskajai ražošanai. Tā būs programma lauksaimniekiem zemes iegādei ar atvieglotiem nosacījumiem tikai un vienīgi lauksaimnieciskajai darbībai. Tāpat turpināsim darbu pie apgrozāmo līdzekļu pieejamības visā Latvijā arī komercbankās, jo pašlaik kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem izsniedz tikai Hipotēku banka.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 3 dienām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI