Ko dalībvalstīm piedāvā Latvija? Mēs rēķinām, ka vidējais maksājums - 245 eiro par hektāru - varētu būt viduslīnija. Ja atbalsta maksājumi variē no tās uz abām pusēm 10-15% robežās, tas būtu liels solis uz izlīdzinātāku atbalstu. Nekur un nevienā dokumentā neparādās vārdi "vienādi maksājumi", bet gan – "vienlīdzīgāki maksājumi". Tās ir vārdu spēles – angļu valodā equal un more equal. Galvenais, ka ir atzīts: nevienlīdzība jāmazina.
Sarunās par KLP reformu parādījušies arī jauni, līdz šim nebijusi aspekti un jēdzieni. Piemēram, tā dēvētā "apzaļumošana", "zaļais vektors", arī - "zaļā līnija", ar to saprotot vides aizsardzības jautājumus. Pašlaik sākusies diskusija par to, kādus pirmā un otrā pīlāra atbalsta maksājumus ar "zaļo vektoru" saistīt.
"Nevienā dokumentā neparādās vārdi „vienādi maksājumi”, bet gan – „vienlīdzīgāki maksājumi”."
KLP ietilps arī jēdzieni no citām tautsaimniecības jomām, ne tikai no lauksaimniecības. Piemēram, ir parādījušās oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas. Pašlaik Latvijā statistika par emisijām tiek apkopota. Diskutējām ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, kā labāk rīkoties, lai situācija neizveidotos tāda, kāda Latvijai jau izveidojusies ar viszemākajiem tiešmaksājumiem. Mums pašiem ir jāsaprot, kādiem datiem vajadzētu būt, lai Latvija nezaudētu. Es neaicinu uz šmaukšanos un uz statistikas datu viltošanu, bet mums jau tagad ir jāgatavojas, ka ražošana valstī attīstīsies. Tādēļ nevajadzētu pieļaut situāciju, ka mums kvotas jāpērk brīvajā emisiju tirdzniecībā. To ir svarīgi saprast un ierēķināt.
Saistībā ar KLP ir parādījusies nepieciešamība pēc definīcijām, piemēram, kā definēt mazu saimniecību. Portugāles kolēģu izpratnē, maza saimniecība ir 15-20 govis, 40-50 hektāru zemes. Ar mazākām viņi neķēpājas. Poļiem un lietuviešiem, un arī mums maza saimniecība ir pavisam atšķirīga.
Radusies vajadzība pēc skaidrojuma, kas ir aktīvais zemnieks. Kā to pateikt? Un vienlaikus – kā pateikt, kāds tad ir neaktīvais? Kas no tā visa mainīsies? Arī tas ir jāsaprot, un visām 27 valstīm par kaut ko vienu jāvienojas. Bet atšķirības starp valstīm ir mežonīgas, tādēļ KLP diskusijas nav vienkāršas.
"Visa veida diskusijās par KLP mums nav, ko zaudēt."
Runājot par nepieciešamo atbalstu Eiropas Parlamentā, mēs pašlaik esam pieslējušies eirodeputātu Tautas partijas grupai. Šī deputātu grupa ir pati ietekmīgākā.
Kopumā varu pateikt, ka visa veida diskusijās par KLP mums nav, ko zaudēt. Mēs tajos pašos tiešmaksājumos esam absolūti pēdējā vietā. Mēs varam iegūt vai nu daudz vairāk, vai arī mazliet mazāk. Bet to, ka mūsu virziens ir pareizs, to tagad atzīst arī Francija, kas visu laiku bija kategoriski pret kādām izmaiņām maksājumos.
Mēs piekrītam Polijas ministram, ka šoreiz KLP reforma nevar būt kaut kāda piefrizēšana. Tai jābūt radikālai, jāskar abi pīlāri. Kāds būs iznākums, nezinu. Bet iepriecina tas, ka man pievienojies polis, lietuvietis un arī nīderlandietis, atbalstot, ka sarunām jākļūst konstruktīvākām. Nevis runāt par to, ka vajadzīgs "zaļais vektors", bet gan runāt, kā to piemērot, uz ko attiecināt. Tas pats par CO2 emisiju kvotām, par ko sarunas ir tikai pašā sākumā.
