„Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus,” tā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturoja ES 2014.-2020. gada budžeta projektu. Ar šo frāzi acīmredzot bija jāsaprot: delikāti drastiski samazinām, tad jau redzēs.
Esmu sašutusi par ES lauksaimniecības budžeta samazinājumu nākamajam plānošanas periodam. Šāds budžets noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli noildzinātu tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm, un tas nav pieļaujami.
Atbilstoši EK priekšlikumam Latvijas zemnieki, kuri patlaban saņem mazāk par trešdaļu no ES valstu vidējā atbalsta, tikai 2020. gadā saņems summu, kas arī būs tikai puse no ES vidējā. Precīzāk – Latvijas zemnieki 2020. gadā saņems tikai 52%, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki - gandrīz trīs reizes vairāk jeb 142% no ES vidējā atbalsta.
Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu lauksaimnieki vairākkārt ir pieprasījuši ES lauksaimniecības politiku padarīt taisnīgu. Latvijas lauksaimnieku un valsts amatpersonu viedoklis jau izskanējis. Tātad
- visu valstu zemnieku tiešmaksājumiem ir jābūt vismaz 70-80% no ES vidējā atbalsta un
- pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem.
EK piedāvā Latvijas zemniekiem tiešmaksājumus palielināt par 50 eiro (no 94 uz 144 eiro) par hektāru, taču pat tik liels palielinājums - ņemot vērā, ka Latvijas zemnieki ir saņēmuši viszemākos tiešmaksājumus - nelīdzsvaro konkurētspēju, ko mazina netaisnīgie, daudz lielākie maksājumi citu valstu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Latvijas lauksaimnieku lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan atbalsta milzīgā atšķirība starp dažādu dalībvalstu zemniekiem, kuri visi darbojas vienotā ES tirgū.
"Latvijas zemnieki 2020. gadā saņems tikai 52%, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki - 142% no ES vidējā atbalsta."
Līdz šim Latvijas lauksaimnieki konkurētspēju kopējā ES tirgū ir noturējuši uz strādnieku zemā atalgojuma rēķina, kā arī neieguldot līdzekļus augsnes ielabošanā un meliorācijā. Jau pašreiz lauki paliek arvien tukšāki un zeme aizaug, cilvēki aizbrauc uz valstīm, kur viņu darbs tiek atbilstoši atalgots. EK ieteiktais septiņu gadu pārejas periods ar samazinātiem maksājumiem Latvijas lauksaimniekiem nozīmētu Latvijas lauku teritorijas vēl izteiktāku mazapdzīvotību un iedzīvotāju atkarību no importētas pārtikas.
Jaunās ES dalībvalstis nepadosies
Krasi atšķirīgs ir finansējuma sadalījums dalībvalstīm starp tiešmaksājumu (pirmais pīlārs) un Lauku attīstības (otrais pīlārs) daļu. Ja Latvijai procentuālā attiecība ir apmēram 35:65, tad, piemēram, Dānijas lauksaimnieki tiešmaksājumos saņem ap 95%, un tikai 5% finansējuma novirzīti lauku attīstības pasākumiem.
Kādēļ to uzsveru? Jo, realizējot lauku attīstības pasākumus, finanšu līdzekļu nonākšana līdz lauksaimniekam ir sarežģītāka un ilgstošāka nekā tiešmaksājumu saņemšana. Tāpat arī, saņemot atbalstu naudas izteiksmē, ir brīvie līdzekļi, ko lauksaimnieks var izmantot konkrētā brīža vajadzībai, piemēram, zemes iegādei. Tas nostāda Latvijas lauksaimniekus sliktākā situācijā pret to valstu lauksaimniekiem, kuru rīcībā ir relatīvi vairāk brīvo līdzekļu, pateicoties tieši šai augstākajai tiešmaksājumu proporcijai.
ES lauksaimniecības budžets ir gandrīz puse no ES kopējā budžeta. Lineāri skatoties, protams, ir viegli konsolidēt kopējo budžetu, samazinot vienu lielu pozīciju. Mūsu sektoram piedāvātais aptuveni 6% samazinājums patiesībā nozīmē daudz lielāku samazinājumu, jo šis budžets ir jādala jau 27 dalībvalstu starpā!
Šobrīd šķiet, ka komisāra Levandovska solījumi un ES lauksaimniecības komitejā skatītais Alberta Desa ziņojums un vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu, bija uzmanības novēršana un jauno dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, „iemidzināšana”. Budžeta samazinājums nozīmīgi apgrūtinās diskusijas un vienošanos par vienlīdzīgu atbalsta sadalījumu ES dalībvalstu starpā un iespējas atrast kompromisu starp 27 dažādu valstu atšķirīgām interesēm.
Tomēr jauno dalībvalstu lauksaimnieki, tai skaitā arī Latvijas, nav gatavi atkāpties. Tas bija jaušams arī starptautiskās konferences „Nākotnes KLP: cik reālistiskas ir jauno 12 dalībvalstu lauksaimnieku vēlmes” gaisotnē Kauņā 28. un 29. jūnijā. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas normatīvo aktu paketes apspriešana sāksies rudenī – tad arī ir sagaidāmas asākās sarunas. Mēs cīnīsimies, lai Eiropā konkurence būtu vienlīdzīga!
Saeimas atbalsts – vitāli svarīgs
Uz netaisnīgo EK priekšlikumu reaģēja arī Latvijas Saeima. Tā sagatavoja un 14. jūlija Saeimas sēdē apstiprināja paziņojumu par taisnīgu un godīgu ES kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada, iekļaujot Latvijas lauksaimniekiem nozīmīgus nosacījumus. Paziņojumu iesniedza Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā.
Saeima paziņojuma izstrādē ir ņēmusi vērā Latvijas lauksaimnieku organizāciju vairākkārt pausto nostāju, ka Eiropas KLP kropļo konkurenci lauksaimniecības produkcijas ražošanā Eiropā un ka Latvijas lauksaimnieki, saņemot vismazākos tiešos maksājumus, nevar līdzvērtīgi konkurēt vienotajā ES tirgū. Mūsu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji par nozīmīgu uzskata Saeimas paziņojuma konstruktīvo pieeju, kas nav tikai deklaratīva, bet ar skaidri definētiem uzdevumiem.
"Šobrīd šķiet, ka solījumi un vienošanās izstrādāt taisnīgu platībmaksājumu sistēmas metodiku bija jauno dalībvalstu „iemidzināšana”."
Šī ir pirmā reize, kad Saeima tik precīzi definējusi problēmnosacījumus ES KLP reformas izstrādes un ieviešanas procesā, skaidri izsakot bažas par Latvijas lauksaimniecības nākotni un aicinot Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju ņemt vērā arī Latvijas lauksaimnieku intereses. Mēs, lauksaimnieku organizācijas, esam gandarītas, ka Saeima izprot lauksaimnieku cīņas būtisko nozīmi – to, ka Latvijas lauku un lauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstības nākotne ir apdraudēta un valsts amatpersonu iesaistīšanās sarunās ar ES ir vitāli svarīga.
Šāds paziņojums ir nozīmīgs solis lauksaimniecības politikas prioritāšu definēšanā. Mēs turpināsim aktīvi strādāt arī pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām, lai nodrošinātu paziņojumā paustās nostājas pārmantojamību nākamās Saeimas darbībā un lai nebūtu situācijas, ka ES vadība runā vienu, bet dara pilnīgi ko citu.
