Nevar noliegt, ka Eiropas KLP ir sekmējusi strauju lauksaimniecības nozares modernizāciju Latvijā un pielāgošanos tirgus ekonomikai. Tomēr Latvijas lauksaimniekiem nācies cīnīties nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, jo, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus.
Kopš iestāšanās ES mūsu lauksaimnieki bijuši un joprojām ir spiesti ņemt kredītus bankās un investēt milzīgas summas, lai īsā laikā sasniegtu Eiropas tehnoloģisko līmeni ražošanā un atbilstu stingrajām ES kvalitātes un sertifikācijas prasībām. Tai pašā laikā mēs iepērkam nepieciešamās izejvielas, minerālmēslus par tādām pašām cenām kā citi Eiropas lauksaimnieki, taču vienlīdzīgu atbalstu Eiropa nebūt nesteidzas ieviest. Tā principā ir jauno dalībvalstu lauksaimnieku diskriminācija, pret ko cīnāmies un ko ilgāk nevēlamies pieļaut.
Pēdējo gadu sarunās ar Eiropas valstu pārstāvjiem un atbildīgajām personām Eiropas Parlamentā Latvijas (un arī citu jauno valstu) lauksaimnieki tika maldināti ar skaistām frāzēm, ka Eiropas lauksaimniecības politikai jākļūst taisnīgākai. Vēl nesen it kā panāktā vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu, faktiski bijusi "uzmanības novēršana" un jauno dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, "iemidzināšana".
"Vēl nesen it kā panāktā vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu faktiski bijusi uzmanības novēršana."
Saskaņā ar EK priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020.gadā saņems 52% no ES vidējā atbalsta. Mēs, lauksaimnieki, ar to neesam mierā. Mūsu viedoklis un prasība ir skaidra: konkurences kropļošana Eiropas valstu starpā ir jāizbeidz, un
- visu valstu zemniekiem tiešo maksājumu apmēram ir jābūt vismaz 90% no ES vidējā atbalsta apmēra;
- pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem.
Uz netaisnīgo EK priekšlikumu nekavējoties reaģēja arī visu Baltijas valstu parlamenti, paužot nostāju, ka Eiropas KLP kropļo konkurenci lauksaimniecības produkcijas ražošanā Eiropā un ka Baltijas lauksaimnieki, saņemot vismazākos tiešos maksājumus, nevar līdzvērtīgi konkurēt vienotajā ES tirgū.
Kaut arī Eiropas lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs pauž, ka lielo atšķirību samazināšana starp dažādu valstu zemniekiem ir viens no galvenajiem Eiropas lauksaimniecības politikas reformas izaicinājumiem, tomēr neoficiāla informācija liecina, ka Čološa priekšlikums, ko sagaidām publiskotu 12.oktobrī, ir vēl negatīvāks nekā vasarā publiskotais.
Eiropas Parlamentam tas ir jāizskata, jāierosina grozījumi un kopā ar ES Padomi (t.i. dalībvalstīm) jāapstiprina. Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejā šis priekšlikums tiks izskatīts līdz 2012.gada vasaras vidum, tomēr mēs nedrīkstam ilgāk stāvēt malā.
"Katra diena, kas aizvadīta nevienlīdzīgas konkurences situācijā, ir klajā pretrunā ar pašas Eiropas deklarēto vienlīdzību un reģionu dzīves līmeņa izlīdzināšanu."
Šķiet, ka Eiropa turpina mums, Baltijas valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ierādīt savu vietu. Kā atbildi lauksaimnieku prasībai esam saņēmuši šantāžu - EK tikko publicētie ES Kohēzijas politikas regulu priekšlikumi 2014.-2020.gadam, kas paredz finansējumu Latvijai samazināt par apmēram vienu miljardu eiro (700 miljoniem latu).
Mēs, lauksaimnieki, 12.oktobrī savu protestu EK esam nolēmuši izteikt gan Briselē pie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ēkas, gan katrā Baltijas valstī pie Eiropas Komisijas pārstāvniecībām, skaidrojot, ka mēs prasām tikai 4% no Eiropas kopējā lauksaimniecības budžeta, kas 12 dalībvalstīm izlīdzinātu konkurences situāciju pašā Eiropas vienotajā tirgū.
Taču mēs neesam gatavi vēlreiz piedzīvot pārejas laiku, jo katra diena, kas aizvadīta nevienlīdzīgas konkurences situācijā, iznīcina saimniecības Baltijā, un tas ir klajā pretrunā ar pašas Eiropas deklarēto vienlīdzību un reģionu dzīves līmeņa izlīdzināšanu. Baltijas valstu lauksaimnieki ir gatavi sīvai cīņai un, ja vajadzēs, savas tiesības uz vienlīdzīgu konkurenci aizstāvēs Eiropas Tiesā.
