NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. februārī, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
2
2

Tiešmaksājumi jāizlīdzina, veidojot izpratni un atrodot kompromisus

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tiešmaksājumu apmērs ES dalībvalstīm. Latvijas lauksaimnieki saņem vismazāk.

FOTO: Zemkopības ministrija

Patlaban norisinās nopietnas diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu Eiropas Savienībā. Reformas laikā tiks mainīti arī tiešmaksājumu principi un likmes. Eiropas Komisija (EK) sagatavotajā un pagājušā gada novembrī publiskotajā priekšlikumā Latvijas lauksaimniekiem nākotnē tiešmaksājumu apmērs veidotu 54% no vidējā tiešmaksājuma ES dalībvalstīs. Latviju tas neapmierina.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma ar kaimiņvalstu kolēģiem Lietuvas lauksaimniecības viceministru Mindaugu Kuklieri un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu apsprieda situāciju un to pārrunāja arī ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti no Īrijas Meiridu Makginesu un deputāti no Latvijas Sandru Kalnieti.

"Situācija ar tiešmaksājumiem nevar mūs apmierināt," uzskata L.Straujuma. "Baltijas valstīm piedāvātais tiešmaksājumu līmenis ir zemāks par ES vidējo. Tādēļ Baltijas valstu lauksaimniecības ministri un lauksaimnieku organizācijas pagājušajā nedēļā Berlīnē parakstīja deklarāciju, kuru aizsūtīja visām ES dalībvalstīm un EP deputātiem." Deklarācijā ir atspoguļots Baltijas valstu viedoklis par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, tos iespējami pietuvinot ES dalībvalstu vidējam līmenim.

Latvijas un Igaunijas lauksaimniecības ministriem un Lietuvas viceministram, 30.janvārī tiekoties ar EP deputātēm, veidojusies konstruktīva saruna ne tikai par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Sarunā skarts arī termina "aktīvais lauksaimnieks" definējums, ko piedāvā EK un kas pilnībā neapmierina nevienu no ES 27 dalībvalstīm. Pārrunāta EK ierosinātā obligātā tiešmaksājuma jeb tā sauktās "zaļās komponentes" ("zaļo pasākumu") piemērošana. Šajā jautājumā Baltijas valstis vēlētos lielāku elastīgumu. "Man radās iespaids, ka Makginesas kundze mūsu situāciju saprot," uzsvēra Latvijas zemkopības ministre L.Straujuma.

"Vācija pašlaik ir vienīgā valsts, kas būtu gatava atteikties no vairākiem simtiem miljonu eiro savā nacionālajā aploksnē, lai tos novirzītu tiešmaksājumu izlīdzināšanai."

EP deputāte M.Makginesa, runājot par atbalsta maksājumu sadali, to uztver kā ļoti svarīgu jautājumu visai Baltijai. KLP ir sarežģīts mehānisms, kurā nozīmīgu lomu spēlē budžets. "Par rīcību, ko mēs varam darīt šajā situācijā, mums ar Baltijas lauksaimniecības ministriem izveidojās ļoti detalizēta saruna, pārrunājām iespējamos risinājumus un pat tehniskās detaļas," teica deputāte M.Makginesa. "Es noteikti šo informāciju nodošu kolēģiem Briselē. Diemžēl mums nepietika laika apspriest svarīgo jautājumu par to, kādu atalgojumu saņem katras valsts lauksaimnieki par savu produkciju."

M.Makginesa piebilda, ka arī viņas pārstāvētajā valstī Īrijā ļoti bieži aizmirst runāt par lauksaimnieku reālo darba ieguldījumu un par to saņemto ne vienmēr adekvāto samaksu. Vienlaikus jārunā arī par pārtikas drošību ne vien ES, bet visas pasaules mērogā. Patlaban ir īstais laiks risināt komplekso lauksaimniecības un pārtikas jautājumu.

Veidos četrus ziņojumus par EK priekšlikumuu

Sandrai Kalnietei ir dziļa pārliecība, ka par KLP jautājumiem un Baltijas valstu problēmām ir svarīgi informēt arī deputātus Eiroparlamentā un nacionālajos parlamentos. "Gluži tāpat kā mēs Latvijā esam ļoti aizņemti paši ar sevi, tikpat koncentrējušies uz saviem iekšpolitikas jautājumiem ir cilvēki citās ES dalībvalstīs. Es priecājos par izpratni, kas pašlaik veidojas EP, jo Lauksaimniecības komitejā neviens deputāts nav īsti apmierināts ar EK priekšlikumu," neslēpj S.Kalniete. "Tādēļ jāveic plašs detalizēts darbs, jo Lauksaimniecības komiteja rakstīs četrus likumdošanas ziņojumus par EK priekšlikumu."

M.Makginesa būs līdzziņotāja tiešmaksājumu jautājumā. Vēl taps ziņojumi arī par lauku attīstību, tirgus mehānismiem un finansējumu. Tas ir iemesls, kālab šā gada laikā jātop skaidram, ko EP īsti vēlas panākt, līdz sākas sarunas tā dēvētajā trijstūrī starp EP, Eiropas Padomi un EK. Šajās sarunās jānonāk pie kopīgiem risinājumiem atvēlētā budžeta ietvaros. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir tas, ka Baltijas valstīs ar lauksaimniecības jautājumiem kopīgi strādā gan valsts struktūras un lauksaimniecības ministri, gan nevalstiskās organizācijas un paši lauksaimnieki.

Baltijas valstis – vienotā skatījumā un nostājāā

L.Straujuma ir pārliecināta: Baltijas valstu starpā sācies jauns etaps, jo vairākos jautājumos iespējams veidot vienotu nostāju. Tas sakāms par termina "aktīvais lauksaimnieks" definējumu, kā arī pozīcijā par "zaļās komponentes" piemērošanu. Jautājums, kurā nostāja atšķiras ļoti krasi, ir cukura rūpniecība: Igaunija un Latvija vēlas cukura kvotu pārtraukšanu 2015.gadā, bet Lietuva vēlas kvotu ilgāku saglabāšanu.

"Bet cukurs neskar tiešmaksājumus," teic zemkopības ministre. "Mēs vienojāmies, ka iespējami daudz jautājumu savstarpēji saskaņosim, lai mums būtu kopīgs vienots viedoklis. Mēs esam sapratuši, ka katra esam maza valsts. Ja mūsu uzskatos nav lielu atšķirību, tad – kāpēc gan neveidot vienotu pozīciju?"

"Ja izmaksas visās dalībvalstīs ir aptuveni vienādas, tad platībmaksājums par hektāru nevar būt trīskārt atšķirīgs."

M.Makginesa piemetina: "Es nezinu nevienu valsti, kas būtu pilnībā apmierināta ar EK piedāvātajiem priekšlikumiem KLP reformai. Tādēļ jāieklausās ikkatras valsts viedoklī."

Lauksaimniecības komitejas prioritāte ir laba un stabila lauksaimniecība gan nozarei kā tādai, gan tajā strādājošajiem cilvēkiem. Tādēļ EP deputātu uzdevums ir pārstrādāt un mainīt EK priekšlikumu kopīgi ar dalībvalstu ministriem, ieklausoties lauksaimniekos un atrodot risinājumus, ir pārliecināta M.Makginesa, piebilstot, ka jau EK priekšlikumā ietverts: dažām dalībvalstīm tiešmaksājumu apmērs samazināsies, bet Latvijai – nedaudz palielināsies. "Bet rodas jautājums: vai tas ir pietiekami? Te nevar būt runas par to, kas finansiāli uzvar un kas zaudē, jo problēma ir daudz sarežģītāka ekonomiski un politiski. Bet priecē tas, ka Baltijas valstis ļoti skaidri izklāsta savu nostāju un vēlas, lai to sadzirdētu."

Dalībvalstis gatavas dalīties

Bet - vai kādas ES dalībvalsts vēlētie pārstāvji būtu gatavi saviem nodokļu maksātājiem pateikt, ka viņi turpmāk saņems mazāk, lai citām valstīm varētu maksāt vairāk?

S.Kalniete atbild šādi: "Mēs apzināmies, ka maksājumi Latvijai ir zemākie ES. Jo ar tādiem noteikumiem mēs 2004.gadā bijām spiesti ES iestāties. Šo situāciju līdz šim nav bijis iespējams mainīt, jo vēl nebija sākušās sarunas par KLP reformēšanu. Tagad izmaiņas KLP norisinās. Es personīgi no sarunām, kas man bijušas ar Vācijas Bundestāga deputātiem un Vācijas Nacionālās asamblejas deputātiem, esmu konstatējusi: visi saprot, ka situācija nav normāla un ir gatavi meklēt risinājumu.

Vācija pašlaik ir vienīgā valsts, kas ir likusi saprast, ka būtu gatava atteikties no vairākiem simtiem miljonu eiro savā nacionālajā aploksnē, lai tos novirzītu tiešmaksājumu izlīdzināšanai. Ne Latvijai vai Baltijas valstīm konkrēti, bet izlīdzināšanai kopumā. Un arī sarunās ar Francijas Nacionālās asamblejas deputātiem man radās sajūta, ka viņi apzinās: tiešmaksājumu sadalījums tāds palikt nevarēs. Visām valstīm būs jāveic nelieli vai lielāki līdzdalības maksājumi. Tāpēc es skatos uz izmaiņām diezgan optimistiski. Es runāju par 2020.gadu, kas ir KLP reformas beigu gads. Mums aktīvi jāstrādā visiem kopā. Ja mēs to nedarīsim, tad neviens mūsu vietā to nedarīs."

"Pārejām dalībvalstīm vajadzētu mācīties, kādā veidā Latvija savus svarīgos jautājumus lobē – skaidri, informācijā kompakti un darbībā koordinēti."

EP deputāte no Īrijas piebilst, ka vislabākais arguments būtu norāde, no kuras kabatas šo vajadzīgo naudu izņemt. Bet ir jāsaprot šķēršļi un reālās iespējas. Situāciju sarežģī arī tas, ka 11 dalībvalstīm saskaņā ar EK priekšlikumu jau šogad pazemināsies tiešmaksājumi. Iespējams, ka risinājums meklējams citās programmās, kas arī iekļautas nacionālajās aploksnēs.

"Bet nākamajos 18 mēnešos mums ir jāatrod kopīgs risinājums. Ceru, ka tas notiks laikā, kad Īrija būs prezidējošā valsts Eiropas Padomē," optimistiski saka M.Makginesa, kura nāk no zemnieku saimniecības un pēc izglītības ir lauksaimniecības ekonomiste. "Mēs, īri, esam pietiekami veikli kompromisa mākslā. Tādēļ ir svarīgi ieklausīties, sadzirdēt un atrast kopīgu izpratni."

L.Straujuma pēc sarunām ar vairāku dalībvalstu lauksaimniecības ministriem ir pārliecināta, ka izpratne par Baltijas lauksaimnieku situāciju ir: "Ja izmaksas visās dalībvalstīs ir aptuveni vienādas, tad platībmaksājums par hektāru nevar būt trīskārt atšķirīgs. Šāda situācija pamatos izjauc lauksaimnieku konkurētspēju. To saprot. Jautājums ir tikai ierobežotajos finanšu līdzekļos."

Savukārt M.Makginesa atzinīgi vērtē Latviju, kas bijusi visaktīvākā no visām 27 ES dalībvalstīm, stāstot par svarīgiem jautājumiem visām trim Baltijas valstīm kopumā. Pārējām dalībvalstīm vajadzētu mācīties, kādā veidā Latvija savus svarīgos jautājumus lobē – skaidri, informācijā kompakti un darbībā koordinēti.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU