Saistībā ar valsts tiešmaksājumiem labas ziņas pavēstīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma: "Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pirms pāris nedēļām gandrīz vienbalsīgi nobalsoja, ka Latvijai būs tiesības maksāt papildinošos maksājumus 2013.gadā. Otra labā ziņa – mūsu komisārs Andris Piebalgs ticies ar lauksaimniecības komisāru Dačianu Čološu un ļoti smagā diskusijā panācis, ka komisārs 2013.gada papildinošajiem maksājumiem neiebildīs, ja pret to neiestāsies Eiropas Parlaments un dalībvalstis.
"Latvijai būs tiesības maksāt papildinošos maksājumus 2013.gadā."
Šis svarīgais balsojums lauksaimniecības komitejā notika 21.maijā, un tas varētu būt labvēlīgs mums."
Ministre skaidroja, ka tad, ja Latvijai neatļautu piemaksāt tiešmaksājumus, mūsu lauksaimnieki saņemtu ap 40 miljoniem latu mazāk.
Gaisotne labvēlīga Baltijas saimniekiem
Otrs sāpīgais jautājums – tiešmaksājumi 2014.-2020.gadam. Zemkopības ministrei pēdējā laikā bijušas divas svarīgas tikšanās – ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētāju Paolo de Kastro un EP Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāju Jozefu Daulu.
P.de Kastro ministrei teicis, ka Eiropas Parlaments patlaban gatavo ziņojumu KLP reformai un lauksaimniecības politikai 2014.- 2020.gadam, ar ko nāks klajā 18. vai 19.jūnijā. Baltijas valstu situācija šajā ziņojumā būšot atspoguļota, tiešmaksājumus sasaistot ar dzīves dārdzību dalībvalstīs. Baltijas valstīs un Polijā dārdzība ir lielāka nekā, piemēram, Rumānijā, līdz ar to ir pamats tiešmaksājumu palielinājumam.
"Jozefs Dauls, viens no ietekmīgākajiem ES politiķiem, tikšanās laikā izprata situācijas cēloņus. Svarīgi ir tas, ka Eiropas Tautas partijas grupa atbalstīs vienādus tiešmaksājumus visām trim Baltijas valstīm un ne zemākus, kādi tie ir Rumānijai, kas ir nākamā zemo platībmaksājumu valsts. Šīs vēsts mani iepriecināja, tas izklausījās cerīgi," gandarījumu pauda ministre.
"Eiropas Parlaments patlaban gatavo ziņojumu KLP reformai un lauksaimniecības politikai 2014.-2020.gadam."
Armands Krauze, Latvijas lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejā, neslēpa, ka arī lauksaimnieki ir tikušies ar pāris desmitiem Eiroparlamenta deputātu no dažādām partijām un frakcijām. Aptuveni divi miljardi eiro uz septiņiem gadiem, kas nepieciešami, lai platības maksājumus Baltijas valstīm nākamajā plānošanas periodā izlīdzinātu, nav liela summa, un to dalībvalstu pārstāvji sāk pamazām saprast. Izskatās, ka ES pat būtu gatava šo izņēmumu Baltijas valstīm pieļaut.
"Esam panākuši labu attieksmi un atbalstu arī organizācijā "Copa/Cogeca" un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, kas darbojas ar padomdevējas tiesībām Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Zemie tiešmaksājumi negatīvi ietekmē sociālo situāciju laukos, tas ir sadzirdēts un izprasts," uzsvēra A.Krauze.
Salātiņš, kāpostiņš, samtene un krese
Apņemšanās labot situāciju, kas nav īpaši taisnīga pret Baltijas valstu lauksaimniekiem, pašlaik ES gaiteņos jūtama diezgan stingra. Bet tas nenozīmē, ka baltieši nu sēdēs rokas klēpī salikuši. Nebūt ne!
Līdzās sarunām, diskusijām un kolēģu pārliecināšanai tiks veikts arī kas taustāmāks. Tā 22.maijā pie Ministru kabineta ēkas pasākumā "Lauki ienāk pilsētā" tradicionālo ziedu vietā apstādījumos tika stādīti dekoratīvie dārzeņi.
"Zemnieki cer, ka pilsētnieki būs saudzīgi un dobe nebūs jāatjauno pārāk bieži."
"Dārzeņu dobe tika iecerēta jau ziemā," stāsta ES tiešo maksājumu kampaņas koordinatore Sabīne Puķe. "Dārzeņus sarūpējušas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Šo ieceri atbalstījusi gan valdība, gan Valsts kanceleja. Dārzeņu spektrs ir ļoti dažāds: dekoratīvie kāposti un bietes, pa kādam kabacim un pupai, ķirbim un salātam, kuru vietā pēc novākšanas nāks samtenes un kreses. Tiesa, zemenes un citi kārdinoši dārzeņi un ogas nebūs – lai lieki neprovocētu garāmgājējus."
Panākta vienošanās, ka dārzeņu dobi īpaši apsargās un, ja notiks kādi postījumi, lauksaimnieki to atjaunos. Zemnieki cer, ka pilsētnieki būs saudzīgi un dobe nebūs jāatjauno pārāk bieži.
Ar lauksaimniekiem solidarizēties aicināts ikviens neatkarīgi no dzīvesvietas – laukos vai pilsētā. Ja ne vairāk, tad savā dobē līdzās puķēm iestādīt arī kādu dārzeni, šādi "balsojot" par lielāku ES atbalstu Latvijas un Baltijas lauksaimniekiem.
