"Lauksaimniecība dod skaisto lauku vides ainavu tūrismam, savukārt tūrisms "glābj" lauksaimnieku ienākumus, īpaši kalnu reģionos, kur nodarbošanās ar lauksaimniecību ir ļoti dārga," esot Latvijā darba vizītē, teica Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāte Elizabete Kēstingere (Elisabeth Köstinger).
Viešņa uzsvēra, ka Austrijā un Vācijā ir populāri daļu atvaļinājuma ģimenēm pavadīt zemnieku sētā, kas ir aizraujoši, īpaši maziem bērniem. Saimniecībās var redzēt un arī pamēģināt, kas ir praktiskā lauksaimniecība, kā dzīvo un uzvedas mājdzīvnieki. "Visus šos projektus lauku attīstībai ir atbalstījusi ES budžeta nauda. Tā rezultātā daļa mazo zemnieku saimniecību ir pārveidojušās tūrisma virzienā, šādi atrodot pamatu eksistencei nākotnē," ir pārliecināta eiroparlamentāriete.
Neizbēgamās sarunas par naudu
Zemkopības ministrijā (ZM) Elizabetei Kēstingerei norisinājās tikšanās ar ZM parlamentāro sekretāru Edvardu Smiltēnu. Viņi pārrunāja lauku attīstības atbalsta pasākumu ieceres nākamajam plānošanas periodam. Latvijas puse uzsvēra, ka arī šim mērķim paredzētais finansējums jāsadala, balstoties uz publiski pieejamiem un salīdzināmiem kritērijiem.
"Mēs vēlamies, lai finansējuma sadali lauku attīstībai noteiktu Eiropas Padome, nevis vienpersoniski Eiropas Komisija," teica Edvards Smiltēns. "Lauku attīstības finansējuma sadalē starp dalībvalstīm ir jānodrošina caurskatāmība."
ZM parlamentārais sekretārs izklāstīja Latvijas nostāju nevienlīdzīgo tiešmaksājumu sakarā, izskaidrojot vēsturiskos cēloņus, kas noveduši pie pašreizējām ļoti atšķirīgajām platības maksājumu likmēm Latvijas un visas Baltijas lauksaimniekiem, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu lauku uzņēmējiem. E.Kēstingere atzina, ka nav apstrīdama ļoti lielā diference tiešmaksājumos starp atsevišķām dalībvalstīm.
"Lauku attīstības finansējuma sadalē starp dalībvalstīm ir jānodrošina caurskatāmība."
"Eiropas Parlamentā valda viedoklis, ka Eiropas Komisijas izteiktie priekšlikumi nenodrošina vienlīdzību. Tāpēc Parlamentā joprojām norisinās diskusijas, kā panākt lielāku tiesiskumu un platības maksājumus izlīdzinātu," sacīja EP deputāte.
ZM parlamentārais sekretārs Latvijas skeptisko nostāju pamatoja par Eiropas Komisijas ierosināto obligāto ekoloģiskās jeb "zaļās" komponentes ieviešanu, tai paredzot 30% no tiešo maksājumu aploksnes. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem "zaļās" komponentes lauksaimniecības prakses pasākumiem piemērotākos, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm un to ietekmi uz ekoloģisko situāciju un klimata pārmaiņām.
Cukura ražošanas nākotne – bez konkrētām aprisēm
Tikšanās laikā E.Kēstingere un E.Smiltēns pārrunāja arī cukura ražošanas kvotu jautājumus. Kā pastāstīja ZM parlamentārais sekretārs, Latvija cer uz cukura kvotu atcelšanu jau 2015.gadā. Tomēr tās ES dalībvalstis, kas pašlaik ražo cukuru, nav pārliecinātas, vai kvotu brīvlaišanai nesekos cukura cenas kritums. Tādēļ ir priekšlikums cukura kvotas atcelt tikai no 2020.gada, par ko arī pašlaik notiekot diskusijas Eiropas Parlamentā. Tomēr nav izslēgts, ka kvotas atcels kādus pāris gadu agrāk.
Tikšanās laikā pārrunāti arī mežsaimniecības jautājumi, apspriestas mežsaimniecības pamatnostādnes Latvijā un Austrijā (kas ir viešņas dzimtā valsts), skarta kooperācija.
"Mežs ir nozīmīgs gan Latvijai, gan Austrijai. Šajā ziņā varētu izveidoties pamats kopīgai sadarbībai, īpaši investīciju piesaistes un inovāciju iespējās," cerīgi teica eiroparlamentāriete E.Kēstingere.
