Cimds Latvijas lauksaimniekiem nomests. Kā to celsim?

Domāts, ka finansējumu pārdalīs no tām dalībvalstīm, kas patlaban saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa (186 lati par hektāru), uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemāko atbalstu, Latvijas zemnieku pašreizējiem 63 latiem par hektāru papildus paredzot saņemt vēl tikai 36 latus. Vidējais platībmaksājumu rādītājs ES valstīs ir 186 lati, bet atsevišķu  citu valstu zemnieki saņem pat 420 latus par hektāru.

Latvijas lauksaimnieku sabiedrība uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru. Šis EK izteiktais priekšlikums ir klajā pretrunā Eiropas Padomes 2008.gadā lemtajam, ka jānodrošina godīgi konkurences nosacījumi visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Tāpat priekšlikums ir pretrunā EK spriestajam, ka ir jāpārskata tiešmaksājumu sadalīšanas veids, lai atbalsts visām dalībvalstīm un lauksaimniekiem būtu taisnīgs un iespējami izlīdzināts.

Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam (2014.-2020.gadam) pieņems ES dalībvalstu premjerministri 2012.gada nogalē, bet Eiropas Parlamentam tas jāpieņem līdz 2013.gada sākumam, lai 2014.gada 1.janvārī jaunie nosacījumi varētu stāties spēkā. Protestējot pret EK priekšlikumu, jau 12.oktobrī Rīgā, Viļņā, Tallinā un Briselē vienlaikus notika zemnieku akcija. Priekšā ir vēl viens saspringts gads, kura laikā jāspēj mainīt līdzšinējo EK lēmumu par tiešmaksājumu sadales plānoto principu.

LV portāls jautā: Ko iesakāt darīt Latvijas lauksaimnieku sabiedrībai, lai viņu prasības platībmaksājumu sadalē tiktu ņemtas vērā un iestrādātas nākamā programmēšanas perioda budžetā?

Foto: Boriss Koļesņikovs

Sandra Kalniete

"Vispirms es vēlētos pateikt, ka ir pilnīgi nevietā šobrīd nolaist rokas un ieslīgt bezcerībā. Komisija ir nākusi klajā ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas piedāvājumu, bet tikai tagad sākas īstais darbs pie reforma veidošanas.

Kā Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputāte no Latvijas lauksaimnieku puses vienmēr esmu saņēmusi atbalstu un viennozīmīgi varu teikt, ka mūsu lauksaimnieki ir ļoti labi organizēti un pienācīgā līmenī aizstāv savas intereses. Es uzskatu, ka gan Latvijas politiķi, gan diplomāti un lauksaimnieki - katrs savā ietekmes līmenī - dara visu iespējamo, lai ietekmētu Komisijas viedokli. Diemžēl kopējā ES ekonomiskā situācija nav spoža, un tas atspoguļojas budžeta piedāvājumā, kur lauksaimniecībai atvēlēto līdzekļu apjoms tomēr ir samazināts.

Latvijas lauksaimniekiem ir jāturpina aktīvi aizstāvēt savas intereses, jo viņi nav vieni šajā cīņā par taisnīgu KLP reformu. Lauksaimniekiem ir jāizvirza mērķis mobilizēt plašu sabiedrības atbalstu. Jo tas būs plašāks, jo vairāk mūs sadzirdēs Eiropā.

"Latvijas lauksaimniekiem ir jāturpina aktīvi aizstāvēt savas intereses, jo viņi nav vieni šajā cīņā par taisnīgu KLP reformu."

Lauksaimnieku protesta akcijas, kas 12.oktobrī notika Rīgā, Tallinā, Viļņā un Briselē vienlaicīgi, piesaistīja plašu sabiedrības uzmanību. Sižetu par piketu Briselē 12 stundu laikā daudzkārt rādīja "EuroNews". Bez masu manifestācijām ir iespējamas arī citas protesta formas: protesta vēstule Komisijai, Padomei un Parlamentam, kuru paraksta 1 miljons Baltijas valstu iedzīvotāju. Šodien to ir daudz vieglāk izdarīt nekā Atmodas laikā, jo ir pieejami elektroniski līdzekļi.

Darbietilpīgs, bet ļoti efektīgs līdzeklis, kas piesaistītu starptautisko mediju uzmanību, būtu dzīva cilvēku ķēde. Taču jārēķinās, ka mobilizēt sabiedrību būs daudz grūtāk nekā pirms 20 gadiem. "Baltijas ceļu"  mums var neizdoties atkārtot, taču mēs varam sadoties rokās pār Daugavas un Neris upju tiltiem, apjozt Tallinas vecpilsētas kalnu un, tāpat kā toreiz, darīt to vienlaicīgi visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Noteikti ir daudz citu brīnišķīgu ideju, kuras, apspriežoties savā starpā, lauksaimnieki var īstenot.

Jo biežāk mēs par sevi atgādināsim, jo vairāk mēs tapsim sadzirdēti. Esmu pārliecināta, ka kopā mēs varēsim ietekmēt KLP reformas gaitu.

Galvenais - būt vienotiem un turpināt strādāt kopā visos līmeņos."

Foto: Inga Kundziņa, A.F.I

"Šis ir gads, kurā jābūt maksimāli aktīviem ne tikai zemniekiem, bet visiem, kam lauksaimniecības jautājumi ir svarīgi – arī valdībai visplašākajā nozīmē, visām organizācijām, iestādēm un pārstāvniecībām, kas darbojas Eiropas Savienībā (ES), un, protams, arī EP deputātiem. Jo pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) tiešmaksājumu piedāvājums ir dziļi netaisnīgs.

Mēs esam iestājušies ES, pārejas periods ir bijis pietiekami ilgs, mēs esam sevi parādījuši kā pilnvērtīgu dalībvalsti. Esam atvēruši savas robežas, un no visām rietumvalstīm Latvijā brīvi ieplūst preces. Robežas ir vaļā, mēs savu ļoti izglītoto darbaspēku nododam Īrijai, Lielbritānijai, Austrijai, Vācijai. Viņi priecājas par darbaspēku no Latvijas, jo, salīdzinot ar migrantiem no attīstības valstīm, mūsu cilvēki kā darbinieki ir ārkārtīgi vērtīgi. Mēs izpildām visas ES prasības, savukārt tiešmaksājumu pašreizējais dalījums ir kliedzoša netaisnība pret Latviju.

Pirmā Baltijas valstu lauksaimnieku protesta akcija bija ļoti labs sākums, kas saskanēja ar dienu, kad netaisnīgais priekšlikums tika iesniegts. Bet ir jādomā par tālākām akcijām, iesaistot arī to valstu zemniekus, kas ar tiešmaksājumu sadali arī nav apmierināti – no Polijas, Rumānijas, Bulgārijas. Kaut arī Polijas prezidentūra ļoti negribīgi reaģē, par to jārunā, un tas jādara arī mūsu valdības pārstāvjiem. Arī mēs, EP deputāti, pacelsim savu balsi, bet valdībai un ierēdņiem, kas piedalās visās sarunās dažādos līmeņos, šis jautājums nemitīgi jāatgādina.

Mēs, deputāti, tieši tāpat varam runāt ar saviem kolēģiem, varam visos ziņojumos, kas saistīti ar šo jomu, ierosināt priekšlikumus. To mēs darīsim. Bet darbībai jābūt ļoti ciešā saistībā ar Latvijas pārstāvniecību ES, lai mēs zinātu, kur kas notiek, kādos līmeņos, kādās organizācijās. Zemniekiem tur ir jābūt klāt, un Zemkopības ministrijai šim nolūkam noteikti jāatrod līdzekļi.

Mums jāizvirza skaidrs mērķis – visiem platību maksājumus vienādus! Jā, arī maksājums 80-120 procentu robežās var būt runājams priekšlikums, bet tad 120 procenti jāiedala tām valstīm, kurās ir skarbāki klimatiskie apstākļi. Ne jau Grieķijai, ne jau Nīderlandei, bet varbūt Somijai, Igaunijai, Latvijai.

"Ja mēs būtu protestējuši un rīkojušies līdzīgi kā Grieķija, savu ekonomiku nesakārtojot, tad valstī būtu palikuši tie cilvēki, kas nav „laimes meklētāji”, bet devušies strādāt uz ārvalstīm."

KLP nedrīkst būt tāds lupatu deķis, kur kaut ko pielabot, pielāpīt. Šī politika jāreformē pašos pamatos un jābūvē uz tādiem, kādus deklarējusi pati ES, – uz solidaritātes, taisnīguma un godīgas konkurences pamatiem.

Ja beigu beigās neizdosies panākt normālu risinājumu, tad Latvijai nav jābaidās no veto tiesībām budžeta gala balsojumā. Absolūti! Lēmumam jābūt negrozāmam, un jau savlaikus jāpasaka, ka tā tas būs! Latvija ir konsolidējusi savu budžetu, cik nu vien var, esam bijuši taupīgi, esam tikuši galā ar tikai nelielu palīdzību, šajā procesā arī atdodot citām valstīm savus labākos darbiniekus. Ja mēs būtu protestējuši un rīkojušies līdzīgi kā Grieķija, savu ekonomiku nesakārtojot, tad valstī vismaz būtu palikuši tie cilvēki, kuri nav "laimes meklētāji", bet ir devušies strādāt uz ārvalstīm. Tieši šo cilvēku aizbraukšana ir visnopietnākais apdraudējums."

Foto: Māris Kaparkalējs, LV

"Lauksaimnieki Eiropas Savienībā darbojas vienotā tirgū, tāpēc ir skaidrs, ka netaisnīgie atbalsta maksājumi to kropļo. Ir jāturpina uzturēt prasību pēc vienlīdzības.

Šajā jautājumā varoņu nebūs, tas ir kopīgs darbs zemniekiem un viņu pārstāvjiem, zemkopības ministram, valdībai, Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā, Eiropas Parlamenta deputātiem un pat Valsts prezidentam. Tikai tad mēs varam sagaidīt pozitīvu rezultātu.

Taču svarīgi atcerēties, ka vienlaikus ir jāuztur arī prasība par kohēzijas politiku, jo kohēzijas fonda līdzekļu samazināšana skars Latvijas zinātni, infrastruktūru, reģionu attīstību, sociālo labklājību, uzņēmējdarbības attīstību - visu Latvijas sabiedrību."

autors

Alfrēds Rubiks, Eiropas Parlamenta deputāts:

"Lielākā kļūda un Latvijas valsts institūciju neizdarība bija tā, ka Latvija parakstījās zem šādiem netaisnīgiem noteikumiem. Tagad kaut ko mainīt būs ļoti grūti, jo tiešos maksājumus visām valstīm aprēķina pēc vienotas formulas un vienādiem kritērijiem. Finanšu resursi ES ir ierobežoti. Atņemt tiem, kas šodien saņem vairāk, ir gandrīz neiespējami, jo tad šajās valstīs būs zemnieku nemieri un kritīs valdības.

Paliek vēl viena iespēja – meklēt papildu finansējumu, uz ko arī es norādu savās runās Eiropas Parlamenta un daudzās citās sēdēs.

Lai notiktu izmaiņas uz labo pusi, mērķa rezultātu sasniegšanai galvenokārt un intensīvi jāizmanto Latvijas valsts pārvalde, kurai krasi jāizmaina darba stils:

• valsts vadītājiem un atbildīgajiem ierēdņiem ir jāstrādā uz rezultātu. Pašreiz viņi ir procedūras vai rituāla lielmeistari, jo tā ir viņu galvenā reālā darbība. Viņi ne ar ko neatbild par rezultāta nesasniegšanu - ne ar amatu, ne ar algu, pat ne ar personisku publisku nosodījumu;
• valsts atbildīgajām amatpersonām un institūcijām ir jāstrādā vienoti. Šeit vienoti jāstrādā gan ministrijām, gan Saeimai, gan premjeram. Pašreiz vienotība valsts pārvaldes darbā nepastāv, jo katra ministrija un katra institūcija Latvijā strādā kā atsevišķa vienība ar savu lielāku vai mazāku iniciatīvu;
• valsts atbildīgām institūcijām ir jāveido kopēja interešu aizstāvība, pirmkārt, ar Baltijas valstīm, otrkārt, ar citām Austrumeiropas valstīm un pārējām ES dalībvalstīm. Te divdesmit viena gada laikā darba rezultāti ir sasniegti niecīgi;
• šajās darbībās būtu jāpieslēdzas lauksaimnieku NVO, kurām ar savām aktivitātēm, protams, jākooperējas ar atbalstošām citu dalībvalstu NVO. Arī Latvijas sabiedrībai ir jāparāda iniciatīva, prasot atbildību par rezultātu no savas valsts atbildīgajām institūcijām. Taču ir jāuzsver, ka sasniedzamie rezultāti tiešā veidā ir atkarīgi no valsts institūciju efektīva darba.

Pazīstot Eiropas Savienības milzīgo birokrātiju un ņemot vērā situāciju, kādā atrodas visa ES saimniecība, maz ticams, ka NVO var kaut ko nopietnu panākt. Tomēr, lai strādā (un galvenais ne tikai Latvija, bet visas Baltijas valstis un citi apdalītie), rīko piketus Briselē un Strasbūrā, raksta komisāriem un Ombudam, petīciju komitejai. Iespējams, kopīgiem spēkiem kaut kas sanāks."