VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
01. janvārī, 2012
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Politika

2011.gads bija grūts, bet ir paveiktas lielas lietas

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Bija jānodzīvo 20 neatkarības gadi, lai nozarē atjaunotu kooperācijas pamatus kā turpmākās attīstības ceļu. Latvijā tas ir ļoti nozīmīgs notikums, kas ne tikai stiprina uzticību un pārliecību pašmāju lauksaimnieku spējām, bet var atstāt zīmīgu ietekmi uz tautsaimniecību un pievienotās vērtības radīšanu, noturot peļņu Latvijā, nevis ļaujot tai aizplūst tikai pie ārvalstu investoriem.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Emocionāli, sajūtu līmenī šķiet, ka šis bijis viens no pēdējo desmit gadu grūtākajiem gadiem, taču jāpaslavē pašiem sevi: lauksaimnieki nav padevušies!

Pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē visa sabiedrība piedzīvoja Saeimas atlaišanu, kurai sekoja haotisks ārkārtas vēlēšanu organizēšanas un kampaņas process. Tādēļ tieši ārkārtas vēlēšanas lauksaimnieki nosaukuši par Gada nejēdzību, kā arī īpaši to dēļ Zemes kreditēšanas programmas ieviešanas atlikšanu. Tā rezultātā mūsu pamata dabas resursu - lauksaimniecības zemi - izpērk ārvalstu pilsoņi.

Tāpat šis gads lauksaimniekus "aplēja ar aukstu dušu" daudz lielākās – Eiropas politikas dēļ. Vienlīdzīga konkurence izrādījies tikai Eiropas lozungs, un vienošanās izstrādāt metodiku, kas veidotu taisnīgu platībmaksājumu sistēmu, ko vairāk solīja jaunajām dalībvalstīm, bija uzmanības novēršana.

"Solījumi izstrādāt taisnīgu Kopējās lauksaimniecības politiku izrādījusies tikai retorika."

Lauksaimniekiem bija jāpiedzīvo Gada vilšanās: Eiropas Komisija (EK) arī turpmāk piedāvā Baltijas valstīm viszemākos tiešmaksājumus – to paredz EK priekšlikums Eiropas Savienības (ES) budžetam pēc 2013.gada. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Latvijas zemnieki vēl 2020.gadā saņems 52% no ES vidējā atbalsta, bet, piemēram, Nīderlandes zemnieki gandrīz trīs reizes vairāk – 142% no ES vidējā atbalsta. Vairākus gadus risinātās sarunas par situāciju Baltijā, Eiropas Komisijas pārstāvju aicināšana uz Latviju, lai iepazītu situāciju un pārrunās izlīdzinātu nevienlīdzību, izrādījās dalībvalstu, kas cīnās par taisnīgiem nosacījumiem, "iemidzināšana".

Tādēļ nepārsteidz, ka lauksaimnieki Gada nedrauga titulu piešķīruši ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram D. Čološam. Solījumi izstrādāt taisnīgu Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) un Baltijas valstīs pastāvošās situācijas izpratne izrādījusies tikai retorika. Taču ir prieks, ka Baltijas valstu lauksaimnieki un tiešmaksājumu nevienlīdzība Čološa kungam "rādās sapņos", jo Baltijas lauksaimnieki beidzot apvienojušies kopīgai cīņai par taisnīgu KLP pēc 2013.gada, rodot Gada gandarījumu. Kopīgās akcijas Tallinā, Rīgā, Viļņā un Briselē ir pamanāmas!

"Līdz ar rūpnīcas pamatakmens ielikšanu tiek likti pamati arī stabilitātei un kooperācijai piena nozarē."

Lauksaimniekiem aizstāvēt savas tiesības un vienlīdzību Eiropā nav viegli. Iespējams, ļoti trūkst profesionālu padomdevēju un koordinētas valsts darbības, taču milzīgu prieku un cieņu lauksaimnieku starpā šogad izpelnījās Valsts prezidents Andris Bērziņš – ar savu aktīvo līdzdalību lauksaimnieku interešu aizstāvībā. Pirmo reizi lauksaimnieki ir sadzirdēti un izprasti prezidenta līmenī, un tas pelnīti iekļuvis Gada pārsteiguma godā.

Tomēr nozīmīgāk par vilšanās sajūtu un neveiksmēm ir spēja saņemties un strādāt, raudzīties uz priekšu un neapstāties. Tādēļ ļoti liela Latvijas zemnieku daļa, kas kā ļaunāko murgu atceras neseno "piena krīzi", par pašu lielāko sasniegumu un Gada notikumu nosaukusi pamatakmens iemūrēšanu jaunajai zemnieku piena pārstrādes rūpnīcai Jelgavā. Līdz ar rūpnīcas pamatakmens ielikšanu tiek likti pamati arī stabilitātei un kooperācijai piena nozarē. Bija jānodzīvo 20 neatkarības gadi, lai 600 zemnieku saimniecības atkal noticētu kopīgam spēkam un savai varēšanai pašiem pārstrādāt savu saražoto pienu. Kooperācijas attīstībai Latvijā tas ir ļoti nozīmīgs notikums, kas ne tikai stiprina uzticību un pārliecību pašmāju lauksaimnieku spējām, bet var atstāt zīmīgu ietekmi uz tautsaimniecību un pievienotās vērtības radīšanu, noturot peļņu Latvijā, nevis ļaujot tai aizplūst tikai pie ārvalstu investoriem.

"Apstrādātās lauksaimniecības zemes platība pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā pieaugusi par 20%, kas ir straujākais pieaugums starp ES dalībvalstīm."

Pats 2011.gada sākums Rīgu pārsteidza ar nepieredzētu sniega daudzumu. Atbildīgajiem dienestiem trūka tehnikas, lai laikus paspētu iztīrīt pilsētu no sniega kalniem. Tad Rīgai palīgā steidzās zemnieki ar savu smago tehniku, lai rīdzinieki un tās viesi varētu pārvietoties pa ielām un izkļūt no aizsnigušajiem pagalmiem. Šo lauksaimnieku atsaucību ar pilnu atbildību var nominēt par Gada sadarbību.

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca būtībā ir tikai viens no apstiprinājumiem lauksaimnieku prasmei un spējām izvērtēt savu saimniecību efektivitāti, saskatīt pamatu attīstībai un iespējām strādāt un būt konkurētspējīgiem ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pat visas pasaules līmenī. Kaut arī lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti rāda saimniecību skaita sarukumu, lauksaimnieki ir pārliecināti, ka lauku uzņēmēju saimnieciskumu tieši raksturo Gada uzvara: apstrādātās lauksaimniecības zemes platība pēdējo septiņu gadu laikā Latvijā ir pieaugusi par 20 procentiem, kas ir straujākais pieaugums starp ES dalībvalstīm, liecina "Eurostat" dati.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU