Lai saprastu, par ko ir runa, jāatgādina pāris gadus veci notikumi. Pēc pēdējās piena nozares krīzes zemniekiem - piena ražotājiem – pavērās iespēja tikt pie pašiem sava piena pārstrādes uzņēmuma. Sarunas bija ilgas, smagas un gausas, līdz toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsita dūri galdā un teica: vai nu vienojieties, vai arī rūpnīcas nebūs! Tas bija negrozāms ministra lēmums, kas noveda pie tā, ka trīs piena ražošanas kooperatīvās sabiedrības – "Trikāta KS", "Dzēse" un "Piena partneri KS" (kas visas kopā apvieno 600 piena ražotājus) – izveidoja kopīgu SIA "Latvijas Piens", kam tika uzticēts uzbūvēt rūpnīcu Jelgavā. Pamatakmens jau šoruden ielikts, un uz Ziemassvētkiem plānoti jaunās rūpnīcas spāru svētki.
Nosacījums – noteikts piena daudzums
Bet pie rūpnīcas būvēšanas zemnieki tika ar vēl vienu ļoti svarīgu nosacījumu. Valdība un Zemkopības ministrija lika zemniekiem apvienoties un pierādīt, ka viņu rīcībā ir pietiekams izslauktā piena daudzums jeb tā dēvētā piena bāze. Tas nepieciešams tāpēc, lai būtu pārliecība par spējām pilnībā un stabili noslogot jaunā piena pārstrādes uzņēmuma jaudu. Un zemkopības ministrs negrozāmi pieprasīja arī to, ka brīdī, kad jaunā rūpnīca sāks darboties, neviena lāse kooperatīvo sabiedrību saražotā piena nedrīkst nonākt Lietuvas piena pārstrādes rūpnīcās. Vienošanās tika panākta.
Bet ir tikai viens "bet". Izslauktais piens arī kaut kur jāliek. Jāpārdod, jo Jelgavas rūpnīca vēl pašlaik pienu nepārstrādā.
"Valdība un ZM lika zemniekiem apvienoties un pierādīt, ka viņu rīcībā ir pietiekams izslauktā piena daudzums. "
"Konkurences padome pavasarī, būdama "Dzēsē", bija uzgājusi saraksti starp Raimondu Freimani ("Latvijas Piens" valdes locekli), Uldi Krievāru ("Trikāta KS" valdes priekšsēdētāju) un Māri Petrēvicu ("Dzēse" valdes priekšsēdētāju) par to, ka ir jāsaprot, kādu piena daudzumu katrs saražo. Tad var doties izlūkot, par kādu cenu šo pienu var pārdot, piemēram, Lietuvā. Protams, lai dabūtu labu piena cenu, ir jābūt pietiekamam pārdodamā piena daudzumam," atceras SIA "Latvijas Piens" komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone. "Tādēļ sabiedrības gribēja savākt 150 000 tonnu piena, jo cena par šādu daudzumu bija augstāka nekā par 100 000 tonnu piena."
U.Krievārs apliecina, ka visām trijām "Latvijas Piens" veidošanā iesaistītajām kooperatīvajām sabiedrībām bijis jāgalvo Valsts kasei un bankām, ka 200–300 tonnas piena dienā jau plūst un "ka projektu mēs spēsim realizēt. Šīs prasības uzskatu par pilnībā pamatotām, ko arī godprātīgi pildām".
Notikumu secība
Kad īsti Konkurences padome (Padome) sāka pievērst uzmanību kooperatīvajām piena ražošanas sabiedrībām, un kāds tam ir pamatojums? Šo informāciju Padome šā gada 7.decembrī ir publiskojusi, un Padomes mājaslapā lasāms:
- "2010.gada 10.oktobrī Padome uzsāka piena kooperatīvu darbības uzraudzību, lai apzinātu konkurences situāciju, noskaidrotu, vai un kā var atļaut ciešāku zemnieku sadarbību.
- 2011.gada aprīlī uzraudzības ietvaros Padome apmeklēja PKS "Dzēse", lai iepazītos ar tirdzniecības dokumentiem. Apmeklējuma laikā tika iegūta informācija, kas raisīja aizdomas, ka PKS "Dzēse" un LPPKS "Trikāta KS", kas bija savstarpēji konkurējoši uzņēmumi, ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojušas cenas savai produkcijai.
- 2011.gada jūnijā Padome ierosināja lietu pret PKS "Dzēse" un LPPKS "Trikāta KS".
- 2011.gada oktobrī ar tiesas sankciju Padome veica inspekciju LPPKS "Trikāta KS".
- Šobrīd Padome pārbauda, vai pierādījumi ir pietiekami un vai uzņēmumu darbības patiesi pārsniegušas atļautās sadarbības robežas.
- Tādējādi lieta tika ierosināta gan atbilstoši Konkurences likuma burtam, gan garam, jo, iespējams, pārkāpts vienošanās aizliegums, kas ir īpaši smags Konkurences likuma pārkāpums, turklāt, ņemot vērā patērētāju zemo pirktspēju, piena būtisko lomu, kā arī situāciju tirgū, Padomei nav tiesību nepārbaudīt informāciju, kas var norādīt uz pārkāpumiem jebkurā no piena nozares līmeņiem."
Kā saka, labāk vēlu nekā nekad, jo līdz šim brīdim kooperatīvajām sabiedrībām bija dziļa neizpratne par to, kas notiek.
"Par lietas ierosināšanu vispār uzzinājām tikai 12.oktobrī, kad notika kratīšana, kaut lieta tika ierosināta jau 15.jūnijā. Mēs periodiski sūtījām vēstules Padomei un zvanījām, lūdzot iespēju "Latvijas Piens" valdes locekļiem mutiski vai rakstiski sniegt Konkurences padomei paskaidrojumus. Atbildes nesaņēmām, tādēļ oktobrī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un biedrība "Zemnieku saeima" devās uz Padomi skaidrot situāciju, bet arī pēc šīs vizītes lielākas skaidrības nebija," stāsta I.Tomsone.
"Var teikt, ka esam dzīvojuši informācijas vakuumā, nesaprotot, kas notiek. Vienīgais, ko zinājām precīzi – mūsu advokāte lūdza tiesai uzrādīt pamatojumu, kādēļ tika dota atļauja veikt kratīšanu. Pamatojumā bija norādīts, ka, iespējams, notikusi karteļa vienošanās par piena pārdošanas cenas noteikšanu."
Uzreiz gan jāteic, ka šis konkrētais gadījums saistīts ar piena pārdošanu Lietuvas pārstrādes uzņēmumam. Vai Konkurences padome Latvijā regulē arī konkurenci piena tirgū Lietuvā? Vēl jāpiebilst, ka savākt noteiktu piena daudzumu nudien nevar, savstarpēji nesazinoties. Turklāt kooperācijā viens no darbības principiem ir atklātība un uzticēšanās.
Bet, runājot par piena pārdošanas cenu, I.Tomsone bilst, ka gala cena nekad vairāku ražotāju pienam nebūs vienāda, jo cenu ietekmē tauku un olbaltumvielu saturs un daudzas kvalitātes nianses, ko noteic, pienu analizējot.
Iestrēguši starp kooperāciju un konkurenci
"Sliktākais šajā lietā ir tas, ka nebija un nav tiešas komunikācijas ar Padomi," uzskata sabiedrības "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. "Jau kaut kur esam kļūdījušies, esam ar mieru mācīties, bet nevēlamies ierosinātas lietas, ar policiju veiktas kratīšanas. Šis lielā mērā ir morāles jautājums – tad risināsim to mierīgi un ar cieņu! Šāda situācija apdraud jau tā trauslo kooperāciju Latvijā."
Par izveidojušās situācijas apdraudējumu kooperācijai kā tādai ir pārliecināts arī biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, kurš kooperācijas vēsturi Latvijā vērtē nedaudz garāku par 10 gadiem, turpretim Eiropā kooperācija sākās jau 1863.gadā. "Mēs, pārtikas ražotāji, esam sapratuši kooperācijas būtību un to attīstām. Īpaši laikā, kad kādā no ražošanas jomām ir krīze. Arī Eiropas eksperti atzinuši, ka krīzes vieglāk pārvarēt kooperējoties. Pašlaik kooperatīvajās sabiedrībās apvienojušies ap 600 piena ražotāju, bet Latvijā to ir ap 11 tūkstošiem."
J.Lazdiņš pieļauj, ka šis gadījums būs skola gan Padomei, gan kooperatīvajām sabiedrībām un rezultātā izkristalizēsies, kā ir mūsu tirgū jāstrādā - īpaši situācijā, kad zemnieki ar izveidotajām kooperatīvajām sabiedrībām sāk pāriet augstākā, spēcīgākā biznesa līmenī.
"Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs domā, ka pašreizējās Padomes darbības apdraud ne tikai "Latvijas Piena" izveidošanu, bet visu kooperācijas kustību Latvijā. "Šāda situācija liek zemniekiem saprast, ka jebkāda vienošanās ar mērķi uzlabot dzīves līmeni laukos var tikt sodīta. Katra kustība turpmāk acīmredzot būs jāveic ar juristu pie sāniem. Jo te nav jautājuma pēc būtības, te ir tikai Kooperatīvo sabiedrību likuma un Konkurences likuma interpretācija," uzsver "Trikāta KS" valdes priekšsēdētājs.
"Pašreizējās Padomes darbības apdraud ne tikai „Latvijas Piena” izveidošanu, bet visu kooperācijas kustību Latvijā."
Uldis Krievārs, „Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs
Viņš ir pārliecināts, ka kooperācija ir zemnieku darba instruments. Bez tās būtu grūti saimniekot, īpaši Latvijas trūcīgākajos novados. Kooperācija dažubrīd ir pat sociālais darbs. Vai karteļa izveidotāji kaut kad ar ko tādu nodarbosies?
Bet zvērināta advokāte Anete Bergmane sliecas domāt, ka konflikts ir politisks, nevis pēc būtības: "Šī ir vēršanās pret mazajiem ražotājiem, zemniekiem, kuri apvienojas kopīgam darbam. Turklāt tas notiek laikā, kad divi lieli pārstrādātāji teju iegūs dominējošo stāvokli Latvijas piena pārstrādes tirgū. Uzskatu, ka Padomei būtu jāizbeidz šī ierosinātā lieta un jāļauj zemniekiem strādāt."
Viņa lēš, ka jautājums ir strīdīgs, jo nav īsti skaidrs, vai tiešām notikusi aizliegtā karteļa vienošanās un vai konkurences tiesības, kas ierobežo komersantus, attiecas arī uz lauksaimniekiem. Īpaši, ja konfliktā ierautās kooperatīvās sabiedrības ir viena uzņēmuma dalībnieces.
Lai tiktu lielākā skaidrībā ar nobriedušo konfliktu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) 7.decembrī nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Dačanam Čološam, EK konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, COPA/COGECA ģenerālsekretāram Pekam Pesonenam un COGECA prezidentam Paolo Bruni, kurā informējusi par Latvijas Konkurences padomes vēršanos pret Latvijas piena kooperatīvajām sabiedrībām un aicinājusi EK skaidrot Konkurences padomei kooperācijas būtību ES.
"Mēs gribam būt pārliecināti, vai Konkurences padomes darbība atbilst ES Kopējās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem, tostarp konkurētspējas stiprināšanai. Mēs gribam saprast, vai kooperatīvajām sabiedrībām ES ir tiesības apvienoties kopīgai darbībai, lai pārdotu savu produkciju," saka LLKA valdes loceklis Sandris Bēča.
ES grožus atlaiž, bet Latvijā kooperatīvus "krata"
Padome 2010.gadā saņēma iesniegumu par kooperatīvo sabiedrību "Baltijas dārzeņi", kura ar savām darbībām, iespējams, pārkāpjot Konkurences likuma normas. Padome pēc situācijas dziļākas izpētes 2010.gada jūnijā pieņēma lēmumu lietu neierosināt.
Šoreiz lieta pret piena kooperatīvajās sabiedrībām ir ierosināta, bet vēl nav zināms, kā tā beigsies. Konkurences padomes mājaslapā publiskotajā informācijā lasāms:
- "Lietas ierosināšana neļauj pāragri secināt, ka noticis pārkāpums. Pastāv iespēja, ka vienošanās var pretendēt uz individuālu atbrīvojumu saskaņā ar KL (Konkurences likuma) 11.panta otro daļu.
- Ja Padome secinās, ka pārkāpums nav noticis, lieta tiks izbeigta.
- Ja Padome secinās, ka noticis pārkāpums, – uzņēmumiem tiek piemērots naudas sods un pārkāpums jānovērš (tas nedrīkstēs tikt atkārtots).
Neatkarīgi no Padomes lēmuma konkrētajā lietā, zemnieku kooperācijai netiek likti šķēršļi: kooperācija likumā noteiktajā kārtībā ir atbalstāma, jo stiprina zemnieku tirgus varu attiecībā pret piena pārstrādātājiem un veicina izaugsmi un attīstību."
Kooperatīvās sabiedrības ''Piena Partneri KS'' valdes priekšsēdētājam Modrim Spuģim gan šajā sakarā ir daudz jautājumu: "Kādu noziegumu esam izdarījuši? To, ka esam vienojušies kopīgam mērķim? To, ka spējam kopīgi pārdot pienu, savstarpēji uzticoties? Vai pretlikumīgi ir tas, ka būvējam 21.gadsimta rūpnīcu? Ceru, ka Padome sapratīs to, ka mēs nevienojamies par cenu, bet mēs kopīgi pārdodam pienu, jo esam vienojušies par rūpnīcas būvēšanu. Ceru, ka Padome ieklausīsies - ja ne tiešā sarunā, tad vismaz caur plašsaziņas līdzekļiem. Te nav konkurences, te ir pārpratums."
"Ceru, ka Padome sapratīs to, ka mēs nevienojamies par cenu, bet mēs kopīgi pārdodam pienu."
Modris Spuģis, ''Piena Partneri KS'' valdes priekšsēdētājs
Kamēr Latvijā notiek šis "pārpratums", ES instancēs rīkojas, lai zemniekus kopīgajā tirdzniecības ķēdē stiprinātu. Pašlaik ir sagatavots Padomes Regulas (EK) Nr.1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO regula"), grozījumu projekts, lai piešķirtu lielākus izņēmumus kooperatīvajai darbībai. Grozījumu projektā norādīts, ka var vienoties par līgumiem un cenām, ja viņu vara jeb aptvertais svaigpiena daudzums vienai organizācijai vietējā tirgū nepārsniedz 33% un 33% no tās dalībvalsts piena ražošanas apjoma, uz kuru pienu paredzēts vest, kā arī nepārsniedz 3,5% no ES kopējā piena ražošanas apjoma.
"Situācijā iesaistīto kooperatīvo sabiedrību saražotā piena apmērs kopā nepārsniedz 15 procentus vietējā tirgus," precizē I.Tomsone.
Bet kāds tad ir īstais iemesls, kādēļ atkal uzliesmojuši piena kari? Lauksaimnieki to nezina un domā, ka nekad arī precīzi neuzzinās. "Mēs tikai nojaušam," atzīst S.Bēča. "Bet man patiešām būtu interesanti uzzināt Padomes viedokli par to, kāpēc Latvijā pie zemākām piena iepirkuma cenām piena paka veikalā ir dārgāka nekā Vācijā, Somijā, Dānijā un Zviedrijā, kur iepirkuma cena ir lielāka, bet piens veikalā maksā lētāk. Varbūt tirgus kropļojumu vajadzētu meklēt šajā starpposmā?"
