Starts dots. Kāds būs jaunais piena pārstrādātājs?

Apstiprinātie noteikumi nozīmē arī to, ka, turot augstu savu ministra doto vārdu, Jānis Dūklavs spēra izšķirīgo soli, lai veidojamā piena pārstādes uzņēmuma rīcībā nonāktu solītie un speciāli šim mērķim „pieturētie” 7,366 666 milj. eiro jeb 5,18 milj. latu sabiedriskā finansējuma.

Vēl 2009. gada 7. jūlijā Eiropas Komisija (EK) lēma, ka saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu Latvijai tiek piešķirts finansējums. Ņemot vērā atveseļošanas plānā izvirzīto piena nozares pārstrukturizēšanas mērķi – uzlabot piensaimniecības nozares konkurētspēju, bija jāizstrādā tādi atbalsta nosacījumi, kas apvienotu piena ražotājus un veicinātu piena pārstrādi tepat uz vietas Latvijā. Turklāt EK 2010. gada 28. jūnijā apstiprināja izmaiņas Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” atbalsta piešķiršanas nosacījumos.

Grozījumi noteikumos Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros” izdarīti, lai iekļautu gan visas izmaiņas, kas ES normatīvajos dokumentos veiktas un mērķētas piena sektora atbalstam, gan lai radītu visas iespējas piena ražotājiem tikt pašiem pie savas piena pārstrādes. Grozījumu ir salīdzinoši daudz: piena, gaļas, graudu, augļu un dārzeņu sektora pārstrādes uzņēmumiem ir vienkāršota attiecināmo izmaksu aprēķināšanas kārtība, ir palielinātas maksimālās attiecināmās izmaksas pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem un noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi jaunam uzņēmumam piena pārstrādes sektorā, kā arī veikti redakcionāli un tehniski labojumi.

Mainīta atbalsta pretendenta definīcija

Noteikumos ir precizēta atbalsta pretendenta definīcija, nosakot, ka uz Ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros piešķirto sabiedrisko finansējumu piena nozares pārstrukturēšanai var pieteikties juridiska persona piena pārstrādes sektorā:

• ja vismaz 51% tās daļas, akcijas vai pajas pieder vienai vai vairākām atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām,
• bet pārejās daļas, akcijas vai pajas pieder arī vienai vai vairākām personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienai vai vairākām kooperatīvajām sabiedrībām, kas apvieno piena ražotājus, un
•  ja daļu, akciju vai paju īpašnieku kopējais piegādes kvotas ietvaros realizētais piena apjoms pēdējā noslēgtajā kvotas gadā ir vismaz 70 000 tonnu.
• Nosakot realizēto piena apjomu kooperatīvajām sabiedrībām, vērā tiek ņemts to biedru piegādes kvotas ietvaros realizētais piena apmērs.

"Jaunveidojamam piena pārstrādes uzņēmumam ir palielināta atbalsta intensitāte – 60% no attiecināmajām izmaksām."

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Nozaru ekonomikas nodaļas vecākais referents Marats Vasariņš precizē: „Atbilstīgā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir tāda sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai. To nosaka Kooperatīvo sabiedrību likums.”

Palielināta atbalsta intensitāte

Iepriecinošs grozījums – ir noteikta palielināta atbalsta intensitāte atbalsta pretendentam, kas pieteicies uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros piešķirto sabiedrisko finansējumu.

„Jaunveidojamam piena pārstrādes uzņēmumam ir palielināta atbalsta intensitāte – 60% no attiecināmajām izmaksām. Tas ir svarīgs grozījums,” ir pārliecināts M. Vasariņš. „Līdz ar šo iepriekšminētajiem atbalsta saņēmējiem, kas īstenos projektus, atbalsts palielināsies.”

Vienkāršota attiecināmo izmaksu aprēķināšana

Noteikumos paredzētā attiecināmo izmaksu palielinājuma apmēra aprēķināšanai līdz šim tika izmantotas formulas, kas aprēķinus padarīja diezgan sarežģītus. Lai atbalsta pretendentiem būtu vieglāk sagatavot projektu, ir vienkāršots maksimālo attiecināmo izmaksu aprēķināšanas veids gan piena, gan arī gaļas, graudu, augļu un dārzeņu sektora pārstrādes uzņēmumiem.

Vecākais referents papildina: „Vienkāršāki padarīti integrācijas aprēķini un arī veikti tehniski precizējoši labojumi. Visi šie precizējumi ir vērsti uz to, lai atbalsta pretendentam vienkāršotu projektu sagatavošanu un samazinātu sagatavošanai nepieciešamās izmaksas.”

Palielināta attiecināmo izmaksu summa

Ar grozījumiem ir palielināta maksimālo attiecināmo izmaksu summa augļu un dārzeņu pārstrādes sektora uzņēmumiem, paredzot arī maksimālo attiecināmo izmaksu palielinājumu horizontālās un vertikālās integrācijas gadījumos, kā arī pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem no 1 uz 3 miljoniem eiro ekvivalenta latos. „Šī summa patiesībā ir trīskāršota,” teic M. Vasariņš. „Tas tādēļ, ka uzņēmējiem, kuri var un grib investēt, ir jādod šī iespēja! Ja ir vēlēšanās uzņēmumā kaut ko nopietnu pasākt, tad viens miljons eiro nav pārlieku liela nauda.”

"Jaunajā uzņēmumā otrajā gadā pēc projekta īstenošanas būs jāpārstrādā vismaz 70 000 tonnu piena gadā, bet piektajā gadā – vismaz 100 000 tonnu piena gadā."

Savukārt jaunajam piena pārstrādes uzņēmumam attiecināmo izmaksu summa ir vēl jo vairāk palielināta. Kopējo attiecināmo izmaksu summa vienam pretendentam nedrīkst pārsniegt 7 milj. eiro ekvivalentu latos, bet minimālais attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam drīkst būt ne mazāks par 6 milj. eiro ekvivalentu latos.

Ļoti svarīgs nosacījums jeb „aste bluķī”!

Svarīgs nosacījums, ko var uzskatīt arī par „asti bluķī”, izriet no vienošanās starp piena ražotājiem un zemkopības ministru. Šis nosacījums strikti noteic, ka jaunajā piena pārstrādes uzņēmumā otrajā gadā pēc projekta īstenošanas būs jāpārstrādā vismaz 70 000 tonnu piena gadā, bet piektajā gadā – vismaz 100 000 tonnu piena gadā.

„Tas ir sava veida stimuls, jo nevar uzbūvēt rūpnīcu un pieļaut, ka tā nestrādā,” šim uzdevumam pilnībā piekrīt arī vecākais referents Marats Vasariņš. „Tas ir ļoti nozīmīgi, lai Latvijā saražotais piens tiktu pārstrādāts tepat, radot šeit pievienoto vērtību un darbavietas, nevis pārdot to kā izejvielu citām valstīm.”