Lietuvas piena sektorā jautājums par kooperatīvajām sabiedrībām ir viens no aktuālākajiem. Par kooperatīvo piena ražotāju piena pārstrādes uzņēmumu tiek runāts ne vienu vien gadu. Izskatās, ka tagad runas beigsies un sāksies darbi. Vai jaunais uzņēmums palīdzēs risināt nebeidzamos divdesmit gadu ilgos strīdus starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem?
„Klasiskie” pārstrādātāji jūt elpu pakausī
Piena ražotāju kooperatīvā sabiedrība „Pienas LT” pieņēmusi lēmumu būvēt piena pārstrādes uzņēmumu Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā. Uzņēmuma būvei bija paredzētas vietas Kedaiņos un Panevēžā, tomēr nospriests, ka jaunais piena pārstrādes uzņēmums tomēr būs Kauņā.
Priekšroka jaunā uzņēmuma būvlaukumam Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā esot dota tādēļ, ka šeit jau esot visa nepieciešamā infrastruktūra. Jaunā uzņēmuma būvniecība izmaksās 90-100 miljonus litu (18,4-20,5 miljonus latu). Pusi no summas kooperatīvajai sabiedrībai ir iespēja saņemt no ES fondiem.
Šī piena ražotājiem ilgi gaidītā un svētīgā ziņa taisni vai tracina lielos Lietuvas piena pārstrādātājus. Labi pazīstamā uzņēmuma, akciju sabiedrības „Pieno žvaigždes” izpilddirektors Lins Sasnausks ir sašutis, ka politiķi īpaši balstot jauno kooperatīvās sabiedrības ieceri: „Nav pareizi, ka visu nodokļu maksātāju nauda tiek piešķirta tādam eksperimentam! Tirgū jābūt vienādiem konkurences nosacījumiem.”
"Piena ražotāju kooperatīvā sabiedrība „Pienas LT” pieņēmusi lēmumu būvēt piena pārstrādes uzņēmumu Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā."
Lai nu kam, bet Lietuvas lielajiem kā piena, tā gaļas pārstrādātājiem šajā vietā vajadzētu gan paklusēt. Šos pārmetumus pilnībā noraida arī Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas Kopējā tirgus departamenta direktors Rimants Krasuckis: „Lietuvā esošie piena pārstrādes uzņēmumi no 2003. gada, nerēķinot citus saņemtos atbalstus, ir saņēmuši vairāk nekā 90 miljonus litu ES atbalsta naudas. Tad jau nevajadzētu paust savu sašutumu, ka uz ES atbalstu pretendē arī kooperatīvās sabiedrības uzņēmums.”
L.Sasnausks tomēr neticot, ka kooperatīvais uzņēmums taps uzbūvēts, bet sola - ja tāds tomēr būs, viņš jaunā uzņēmuma darbam netraucēšot (kāds labvēlis!): „Varbūt ne visi esošie piena pārstrādes uzņēmumi spēs noturēties iekšzemes tirgū, dažiem varbūt nāksies samazināt strādājošo skaitu. Zinu, ka jaunais uzņēmums cer savākt augstākas kvalitātes pienu, tad pārējiem nāksies to meklēt citās valstīs.”
Bankas uzteic lauksaimnieku akurātumu
Daļu līdzekļu jaunais uzņēmums saņems no ES fondu naudas, daļu nāksies aizņemties bankā. Baņķieri atzīst, ka runas par aizdevumu esot bijušas, bet pagaidām tikšanās vēl notiek neoficiāli, tādēļ detalizētāk par to nekas netiek atklātībai vēstīts. Bankām tīk, ka ES atbalstu kontrolēs Lietuvas Nacionālā maksājumu aģentūra (Latvijā analogs – Lauku atbalsta dienests), projektu atbalsta arī Lauksaimniecības ministrija. Lietuvas Banku asociācijas prezidents Stasis Kropa atzīst, ka bankām ar zemniekiem krīzes dēļ problēmu esot mazāk nekā ar būvniekiem vai citu nozaru uzņēmējiem.
"Daļu līdzekļu jaunais uzņēmums saņems no ES fondu naudas, daļu nāksies aizņemties bankā."
Jaunais kooperatīvais uzņēmums plāno sākumā dienā pārstrādāt 650 tonnu piena, vēlāk - divas reizes vairāk. Tas būs liels vai mazs uzņēmums? Ja salīdzinātu ar līdzīgiem uzņēmumiem Polijā, tad tādu uzņēmumu pieskaitītu pie mazajiem. Bet Lietuvā tas jau varētu līdzināties lielajiem pārstrādātājiem. L.Sasnausks stāsta, ka „Pieno žvaigždes” dienā pārstrādājot aptuveni 1000 tonnu piena. Iespēju paplašināt piena produktu ražošanu netrūkst - Lietuva savu piena kvotu izpilda aptuveni par 84 procentiem.
Ministrija – atvieglota un visādi atbalsta
Lauksaimniecības ministrijai gadiem nācies būt par vidutāju starp piena ražotājiem un piena pārstrādātājiem, arī uzklausīt patērētāju sūdzēšanos par augstajām piena produkcijas cenām mazumtirdzniecībā. Tad nu ministrija visnotaļ atbalsta kooperatīvā uzņēmuma būvniecību. Piena ražotāji, paši uzņēmumu pārvaldīdami, nodrošināšot alternatīvu piena pārdošanas iespēju. Pieaugot konkurencei piena pārstrādes sektorā, visi uzņēmumi būšot spiesti strādāt efektīvāk.
"Lietuva savu piena kvotu izpilda aptuveni par 84%, aptuveni 11% visa pārstrādātā piena Lietuvas uzņēmumi importē, pārsvarā no Latvijas."
Lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs izsaka ministrijas viedokli: „Zemnieki nepārtraukti sūdzas par mazajām piena iepirkuma cenām, kuras esot vienas no zemākajām Eiropā. Šis iemesls arī spiež zemniekus meklēt risinājumu esošai neapmierinošai situācijai. Svarīgi, lai kooperatīvā piena pārstrādes uzņēmuma ietekmi justu arī patērētāji - piena produktu cenas veikalos samazinātos, bet tajā pašā laikā nebūtu pāri darīts arī piena ražotājiem.”
Šā gada aprīlī Lietuvā vidējā piena iepirkuma cena bija 811,4 LTL/t (162,3 LVL/t), lielajiem piena ražotājiem (kas piegādā 40 un vairāk tonnu mēnesī) par piegādāto piena tonnu maksāja 995 LTL/t (204 latus par tonnu). Aptuveni 11% visa pārstrādātā piena Lietuvas uzņēmumi importē, pārsvarā no Latvijas.
