Var piekrist apgalvojumiem, ka krīzes smagākais posms ir aiz muguras un ka kardinālā budžeta konsolidācija un latviešu spēja pielāgoties un izdzīvot šobrīd ir atmaksājusies. Tomēr būtu naivi cerēt, ka nu jau kāpjam kalnā. Nebūt ne. Finanšu tirgos visā pasaulē virmo smagas nojausmas par vēl vienu finanšu krahu. Tādēļ tieši pašlaik, valsts ekonomikai atkopjoties, ir kritiska nepieciešamība pēc ilgtspējīgas, valsts konkurētspēju veicinošas, sabiedrībai saprotamas un pieņemamas nodokļu politikas.
Mēs, uzņēmēji, nevaram pieļaut vēl vienu tik skarbu krīzes pārvarēšanas modeli, tādēļ uzņēmēju organizācijas – Zemnieku saeima (ZSA), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) – ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) kopīgi izstrādāja un parakstīja dokumentu "Nodokļu politikas stratēģija 2011.-2014.gadam", kas iesniegts apstiprināšanai valdībā.
Mēs, uzņēmēji, patiešām ticam: lai arī kāda tuvākajā laikā Latvijā tiks izveidota valdība, tā respektēs uzņēmēju intereses, jo ienākumi valsts budžetā visciešāk saistīti ar uzņēmēju spēju veiksmīgi veidot biznesu.
Pamats turpmākajiem lēmumiem
Izstrādātās stratēģijas septiņi punkti ir balstīti uz analīzi – uz pastāvošo nodokļu sistēmu Latvijā, salīdzinot to ar citām valstīm, kā arī ņemot vērā vispārpieņemtus ekonomikas pamatprincipus, Latvijas starptautiskās saistības, situāciju Latvijas tautsaimniecībā un valsts budžetā. Šis dokuments ir solis sadarbības virzienā starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, veidojot prognozējamāku nodokļu sistēmu Latvijā.
"Mēs, uzņēmēji, ticam: valdība respektēs uzņēmēju intereses, jo ienākumi valsts budžetā visciešāk saistīti ar uzņēmēju spēju veiksmīgi veidot biznesu."
Kopīgi izstrādātais stratēģiskais dokuments jau ir kompromiss – izdiskutēts un analizēts visu ieinteresēto pušu starpā, kas ir ļoti nozīmīgs redzējums, lai dokuments kalpotu kā vadlīnijas nākotnes politikas veidotājiem, radot pamatu pieņemt ekonomikai labvēlīgus lēmumus. Protams, mēs visi gribam maksāt mazākus nodokļus jau šodien, tomēr kopīgās sarunās esam panākuši solīti cits citam pretī.
Zemes politika – resursu lietderīgai izmantošanai
Mums, lauksaimniekiem, stabilitāte ir svarīgākais, kas patlaban nepieciešams. Lauksaimnieciskā ražošana ir ilgtermiņa bizness, kas turklāt prasa milzu investīcijas, kuras atmaksājas ļoti lēni. Tādēļ īpaši svarīga ir stabila valsts nodokļu politika un tas, lai nodokļu sistēma motivētu godīgu nodokļu nomaksu.
Lauksaimnieku ražošanas pamatlīdzeklis ir nekustamais īpašums – zeme. Zemes politika, nekustamā īpašuma nodokļa līdzsvarošana starp ražotājiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem un atbalsta programmas, kuras veicina zemes kā resursa efektīvu izmantošanu ražošanā, būtu nākamais vitāli svarīgais jautājums, kas jārisina jaunajai valdībai sadarbībā ar lauksaimnieku un mežsaimnieku organizācijām.
Latvijā ir salīdzinoši daudz neizmantotu lauksaimniecības resursu, tādēļ uzskatām, ka valstij nodokļu politikas veidā ir jādod īstie signāli, lai veicinātu šo resursu izmantošanu un pievienotās vērtības radīšanu. Mums ir bijušas gana asas sarunas par to, ka, piemēram, nav jāpiemēro nekustamā īpašuma nodoklis ēkām, kuras izmanto lauksaimnieciskajā ražošanā, jo lauksaimnieki šo nodokli samaksā caur zemes nodokli, bet ēkās īsāku vai garāku laika sprīdi glabājas tas, kas izaudzis uz lauka. Nav salīdzināma ražotne, kura konstanti pastāv kādās telpās, ar lauksaimniecisko ražošanu, kur noliktavu un pirmapstrādes jaudas mūsu klimatiskajos apstākļos ir nepieciešamas ļoti lielas, un tās ir daļa no kopīgā ražošanas procesa.
"Latvijā ir salīdzinoši daudz neizmantotu lauksaimniecības resursu, tādēļ valstij caur nodokļu politiku jādod īstie signāli, lai veicinātu resursu izmantošanu."
Mēs, lauksaimnieki, paši esam atbalstījuši, piemēram, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu neizmantotai lauksaimniecības zemei. Varbūt tas nav labākais risinājums, bet konkrētajos apstākļos un brīdī tas tomēr palīdzēja: daudzus piespieda padomāt, ka zeme ir ražošanas līdzeklis, nevis vienkārši nekustamais īpašums. Līdz šim daudzi īpašnieki nebija aizdomājušies un sapratuši, ka šis nekustamais īpašums ļoti strauji zaudē savu vērtību, ja to neapsaimnieko, un palielinātie zemes nodokļa rēķini tos mudināja meklēt risinājumu zemes lietderīgākai izmantošanai. No šī procesa kopumā mēs tikai iegūsim, jo – nākotnē pārtikas pasaulē trūks daudz akūtāk nekā šodien, un mums tikai jāatceras, kā to prasmīgi izaudzēt!
Spraigās diskusijas, kas risinās sarunu fonā par Eiropas kopējās lauksaimniecības reformu pēc 2013.gada, stabila valsts virzība un tieši valsts atbalsts lauksaimniekiem, piemēram, bezakcīzes degvielas apmērs, efektīva nacionālo subsīdiju novirzīšana, ir ļoti nozīmīgi pasākumi. Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāji nedrīkst zaudēt, gluži pretēji - viņiem jāstiprina sava konkurētspēja Eiropas Savienības vienotajā tirgū un jāpaaugstina eksportspēja.
