Kā reformēsim Kopējo lauksaimniecības politiku – kooperējoties vai ne?

Lai kooperācija Latvijā un Baltijā plestos plašumā, lauksaimniekiem ir nepieciešama savstarpējā sadarbība, uzskata LLKA valdes loceklis Edgars Ruža. „Nekur pasaulē lauksaimnieki bez kooperācijas nestrādā. Tajās valstīs, kurās kooperatīvās sabiedrības ir attīstījušās un darbojas, notiek daudz mazāk zemnieku streiku un negāciju. Kooperatīvās sabiedrības ir tās, kas palīdz ražotājiem darboties un veic vienlīdzīgu pārdali par labu tieši lauksaimniekiem,” uzsver E. Ruža. Pašlaik Latvijā kooperācija ir pirmajā stadijā – tā dēvētā horizontālā kooperācija, kad zemnieki sadarbojas savstarpēji. Nākamais solis, kas būtu jāsper: jāveido vertikālā kooperācija.

„Zemniekiem caur savām kooperatīvajām sabiedrībām jāiet tālāk, veidojot pašiem piederošus izaudzētās produkcijas pārstrādes uzņēmumus, un vēl tālāk – pašiem nogādājot gala produkciju līdz patērētājiem. Tas tā notiek visā pasaulē, arī ziemeļvalstīs, kur gandrīz vai visu produkciju pārstrādā pašiem zemnieki piederošos uzņēmumos, šādi izvairoties no kašķēšanās un kariem starp ražotājiem un pārstrādātājiem, ko mēs nemitīgi redzam Latvijā,” piebilst LLKA valdes loceklis.

Konferences gaitā norisa Lietuvas un Igaunijas pārstāvji diskutēja, kā veiksmīgāk veidot kooperāciju valsts iekšienē un starp valstīm, pārtiku patērētāju galdā nogādājot ar iespējami mazāku starpnieku skaitu.

„Ja ES kopā ir 13,7 miljoni saimniecību un no tām 70 procenti apsaimnieko līdz pieciem hektāriem zemes, tad rēķiniet paši, vai brīvajā tirgū šīs mazās saimniecības spēs konkurēt. Ir jākooperējas!” ir pārliecināts Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. „Mēs Latvijā varam ražot savus nišas produktus, kas ir pieprasīti, un diezgan elastīgi pielāgoties pārmaiņām tirgū, bet - ne individuāli.”

Kā reformēt KLP. Kārtis liktas galdā

Konferencē, protams, tika apspriests arī karstākais jaunums - Eiropas Komisijas (EK) 18. novembrī publicētais paziņojums „KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”. Šo dokumentu var nosaukt par gala variantu sarunu sākumam, jo tajā aprakstītas trīs KLP reformas iespējas, kas nu nodotas visas ES sabiedrības apspriešanai. Pēc tam, kad EK piedāvātie ierosinājumi būs apspriesti, 2011. gada vasarā EK nāks klajā ar oficiāliem tiesību aktu priekšlikumiem.

Šāgada sākumā EK jau rīkoja plašas sabiedriskas debates un konferenci par KLP nākotni. „No visas ES tika saņemti aptuveni 5000 viedokļu par KLP reformu, un vairāk nekā 400 no tiem bija no Latvijas. Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, var teikt, ka Latvijas iedzīvotāji bijuši aktīvākie. EK paziņojums apliecina, ka viņu viedoklis ir ņemts vērā, piemēram, atbalsts zaļai saimniekošanai, tāpat kā taisnīgāki maksājumi lauksaimniekiem, dokumentā ir minēti kā gaidāmās reformas mērķi,” teic EK pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca.

"Tajās valstīs, kurās kooperatīvās sabiedrības ir attīstījušās un darbojas, notiek daudz mazāk zemnieku streiku un negāciju."

Ikvienas ES dalībvalsts iedzīvotājs par EK publicēto paziņojumu KLP reformēšanai nākamajā plānošanas periodā pēc 2013. gada aicināts līdz 25. janvārim izteikt savu viedokli sabiedriskās apspriešanas vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/consultation/index_en.htm, kas drīzumā būs pieejama arī latviešu valodā.

ES ir jāizšķiras, kas ir tās prioritātes - inovācijas, ārpolitika, lauksaimniecība vai klimata pārmaiņas. „Tātad jārunā par saprātīgu ES budžeta izlietojumu. Pašlaik Eiropas Parlamentā izskan daudz kritisku viedokļu, ka lauksaimniecības politika patērē lielāko ES budžeta daļu – 42 procentus. Dalībvalstu lauksaimnieku organizācijām ir tendence prasīt vēl vairāk. Tālab jāsaprot, kuras īsti būs ES prioritātes,” saka I. Šulca.

15. janvārī diskusija ciklā „Es, Latvija un ES” ir paredzēta diskusija par KLP mērķiem. Diskusijā 30 nejauši izvēlēti Latvijas iedzīvotāji dažādās vecuma grupās un no dažādiem reģioniem satiksies ar lauksaimniecības attīstībā ieinteresētajām organizācijām un iestādēm, lai atklātu savu izpratni par KLP reformas mērķi, par pamatu sarunai ņemot EK 18. novembrī klajā laisto dokumentu. „Lauksaimniecības attīstība neskar tikai lauksaimniekus, tā skar visu sabiedrību. Sabiedrības interesi arī pierādījusi aktivitāte konsultācijās, tādēļ arī tai sabiedrības daļai, kas ikdienā par lauksaimniecības jautājumiem nedomā, jāsniedz pilnīga informācija,” ir pārliecināta Providus pētniece Dace Akule. „Tas ļaus ne vien Latvijas iedzīvotājiem izprast KLP pamatus un mērķus, bet arī palīdzēs Eiropas Parlamenta deputātiem un Latvijas pozīcijas aizstāvētājiem Eiropas Padomē.”

Latvijai jādarbojas noteiktāk un efektīvāk

„LLKA ļoti aktīvi iesaistījās jaunās KLP izstrādē, un tiešām ir gandarījums, ka mūs ierosinājumi ir saklausīti, iekļauti un arī izlasāmi jaunajos KLP reformas piedāvājumu variantos. Tagad sāksies īstais un smagais darbs – mums intensīvi jācenšas panākt, lai nākamā septiņu gadu plānošanas periodā mēs nebūtu vēl sliktākā situācijā kā pašlaik. Jāteic, ka iepriekšējā periodā mēs nebijām pietiekami stipri un nespējām Latvijas nostāju aizstāvēt. Turpmāk mums jādarbojas noteiktāk un efektīvāk,” atzīst LLKA valdes pārstāvis E. Ruža. Latvijai jāspēj pierādīt, ka atrodas unikālā situācijā ar savu ļoti lielo neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Pasaule pašlaik satraukusies par to, ka veidojas pārtikas un enerģētikas konflikts. Tas redzams arī atkārtotā straujā pārtikas produkcijas cenu lēcienā jau pēc krīzes. Tātad pastāv bažas, ka pārtikas pasaulē varētu pietrūkt.

I. Šulca atgādināja sabiedrībā izplatīto stereotipu: tādēļ, ka ES atbalsta biodegvielas ražošanu, tradicionālā lauksaimniecība drīzumā izzudīs. „Tā nav, jo nākamās paaudzes degvielu ražos no atkritumiem un salmiem un tā noteikti nekonkurēs ar pārtikas ražošanu,” uzsver I. Šulca. „ES pašlaik ir otra lielākā pārtikas eksportētāja pasaulē, un lauksaimniecība, pārtikas ražošana ir vajadzīga un konkurētspējīga.”

"Patlaban visreālākais izskatās otrais, reformu variants, kas cita starpā paredz arī tiešmaksājumu sistēmas pārveidošanu."

Ilgu laiku ES politiskā izvēle bija gandrīz visu pārtiku ražot uz vietas, bet enerģiju – importēt. Tomēr pašlaik ES dalībvalstis vēlas mazināt enerģētisko atkarību, un viens no pieejamajiem resursiem ir biomasa. „Latvijā īpaši, pēc EK aprēķiniem, biomasa kā enerģijas avots varētu nosegt līdz 60 procentiem no enerģijas patēriņa. Par to maz runā, bet tā ir Latvijas stratēģiska izvēle, jautājums par prioritātēm, sadarbības jautājums starp Zemkopības un Ekonomikas ministriju un mūsu nacionālās pozīcijas formulēšanu,” teic EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.

E. Ruža piebilst: „Pārtika Eiropai un pasaulei ir nepieciešama, un mums ir resurss – brīva zeme, uz kuras šo pārtiku var ražot. Jā, tas nav daudz pasaules mērogam, bet tas var būt svarīgi ES. Tādēļ lauksaimniecības politika jāmaina tajā virzienā, lai mums būtu iespējams lauksaimniecības zemi atgūt atpakaļ ražošanā – vai nu pārtikai, vai enerģētikai.”

Pirmais skats uz EK piedāvājumu

Latvijas sabiedrība un īpaši lauksaimnieki nu sāks aktīvi apspriest visus EK piedāvātos KLP reformēšanas variantus. Juris Lazdiņš, aplūkojos piedāvājumu, uzskata, ka pirmo – konservatīvo – variantu, iespējams, Latvijas lauksaimnieki varētu pieņemt, uzlabojot vairākas nostādnes. Pret trešo – liberālo – variantu būtu jāizturas īpaši nopietni. „Tas paredz pakāpenisku tiešmaksājumu izbeigšanu. Ņemot vērā situāciju un arī šāgada notikumus, kad vecajās ES dalībvalstīs notiek regulāri streiki, jo veco dalībvalstu lauku uzņēmēji jau ir pārāk atkarīgi no atbalsta maksājumiem – to atzīst arī pati EK - šis variants netiks akceptēts nekādā veidā,” lēš ZSA priekšsēdētājs. „Otrais – reformu - variants izskatās visinteresantākais piedāvājums, par to arī varētu diskutēt. Protams, pašlaik ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet ir saskatāms darbošanās virziens. Nākamā gada sākumā mēs nāksim klajā ar savu nostāju.”

J. Lazdiņš gan piebilst, ka Latvijas lauksaimnieki būtu gatavi arī trešajam, liberālajam variantam, jo ir spējīgi nopelnīt, taču tad jādomā, kā rīkoties mazajām saimniecībām.

Patlaban visreālākais izskatās otrais, reformu variants, kas cita starpā paredz arī tiešmaksājumu sistēmas pārveidošanu. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs ir jau pietiekami precīzi pateicis, ka dažādās sistēmas tiešmaksājumu aprēķināšanai jaunajām ES – 12 un vecajām ES – 15 dalībvalstīm ir netaisnība un šādu situāciju pēc 2013. gada pieļaut nedrīkst. Viens no piedāvājumiem ir noteikt griestus tiešmaksājumiem, kas lielā mērā attiecas uz lielajiem lauksaimniekiem – ES vienu piekto daļu zemes apsaimnieko lielās saimniecības, saņemot 80% no KLP budžeta.

"Latvijas ierosinājumi ir saklausīti, iekļauti un arī izlasāmi jaunajos KLP reformas piedāvājumu variantos."

„Pilnīgi vienādus atbalsta maksājumus visās ES dalībvalstīs nevarēsim panākt, to jau labu laiku esam sapratuši, bet mēs varam panākt izlīdzinātus maksājumus, kas atšķiras par procentiem, nevis kārtām,” ir pārliecināts J. Lazdiņš.

Pilnīgi izlīdzināti maksājumi būs tikai tad, ja to nebūs vispār. Pašlaik tas nav iespējams. Maksājumu apmērs tuvināsies, bet nebūs vienāds, un Latvija šajā nostājā nav viena, uzskata E. Ruža. „Komisārs D. Čološs arī savā ziņā pārstāv šo viedokli. Durvis ir vaļā. Beidzot. Tagad mums pa tām jāieiet un jārunā.”

I. Šulca atgādināja, ka galvenās sarunas par vislabāko KLP reformu norisināsies nevis Briselē, bet gan visu 27 ES dalībvalstu galvaspilsētās: „Profesionālajām lauksaimnieku organizācijām ir jāpiedalās šajās sarunās un jāpauž sava nostāja. Šim mērķim – komandējumiem - jāveltī gan laiks, gan nauda. Latvijai jāatrod sabiedrotie, jo Briselē tikai tiks panākts konsenss.”

EK piedāvātie KLP reformēšanas varianti jeb trīs plašo politisko spēku iespēju apraksts

* Šis atbalsts atbilstu pašlaik izmaksājamajam saistītajam atbalstam, ko izmaksā saskaņā ar 68. pantu, un citiem saistītajiem atbalsta pasākumiem.