VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
06. maijā, 2011
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Ekonomika
19
19

Uz dienestu ar tortēm un puķēm – 1. aprīlī!

LV portālam: ANNA VĪTOLA–HELVIGA, Lauku atbalsta dienesta direktore
Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Anna Vītola–Helviga: „Mums izdevās saglabāt visas deviņas Lauku atbalsta dienesta pārvaldes, jo mums jābūt iespējami tuvāk saviem klientiem. Tas ir – laukos.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Izveidots 2000. gadā, Lauku atbalsta dienests (LAD) kļuva par vienu no pirmajām maksājumu aģentūrām Latvijā. Līdztekus nacionālo subsīdiju naudas pārvaldīšanai LAD pārņēma ES pirmspievienošanās fonda - SAPARD – administrēšanu. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, administrējamo fondu un arī pārvaldāmās naudas kļuva daudzkārt vairāk, audzējot arī pašas iestādes pieredzi, klientūru un nozīmību saimnieciskās darbības veicēju starpā laukos. Reizumis iznīcinoši pelts, gana slavēts un uzteikts, LAD pašlaik darbojas sava trešā direktora vadībā.
ANNA VĪTOLA–HELVIGA dienestā strādā no tā dibināšanas, bet pirms kļūšanas par LAD direktori 2009. gadā divus gadus vadīja līdzīga profila iestādi - Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas tieši tāpat kā LAD kontrolē atbalsta pretendentu paveikto, piešķir un pārskaita naudu.

Darbojas ārpus pilsētām

Kas ir LAD klienti?

Visa LAD darbība ir atbalsta sniegšana cilvēkiem ārpus pilsētām. LAD centrālais birojs atrodas Rīgā, bet visā Latvijas teritorijā darbojas deviņas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes. Arī LAD 2009. gadā skāra ļoti liels darbinieku skaita samazinājums, bet ļoti gribējām saglabāt visas savas teritoriālās iestādes, jo mums jābūt iespējami tuvāk klientiem. Tas ir – laukos.

Mums izdevās saglabāt visas savas pārvaldes, lai klients arī klātienē var atnākt un konsultēties. Mēs varam runāt par modernām informācijas tehnoloģijām, bet ne visur Latvijā interneta pieslēgums ir stabils vai pieejams. Mūsu klientiem ir svarīgi uzturēt regulāru saziņu ar LAD. Ja to nevar elektroniski, tad tam jānotiek klātienē. LAD strādā 776 cilvēki, no tiem – 553 reģionos.

LAD likums stājās spēkā, un centrālais birojs sāka strādāt jau 2000. gada 1. janvārī, bet ar reģionālajām iestādēm LAD tika izveidots 1. aprīlī, ko arī uzskatām par pilnvērtīgu dibināšanas dienu. LAD pirmajā pastāvēšanas gadā lauksaimniekiem ES un valsts atbalstā izmaksāja 18,7 miljonus latu, bet 2010. gadā izmaksājām jau 370 miljonus latu. Šajā laikā pavisam esam administrējuši 1,8 miljardus latu Latvijas un ES naudas.

Latvijas valsts atbalsts mūsu laukiem ar katru gadu samazinās: savulaik subsīdiju budžets bija ap 30 miljoniem latu, bet šogad vairs tikai nepilni 6 miljoni latu.

Vai teritoriālā reforma valstī ietekmēja LAD reģionālo sadalījumu?

Nē, mēs savu sadalījumu nemainījām, tādēļ pašlaik tas neatbilst valsts plānošanas reģionu sadalījumam. Mēs nevēlamies piecas reģionālās pārvaldes, bet gribam saglabāt deviņas, lai būtu tuvāk zemniekiem. Turklāt arī pastāvošajiem pieciem plānošanos reģioniem nav skaidri definēts centrs.

Ja arī centri būtu noteikti, tad diezin vai atbilstu mūsu vajadzībām. Piemēram, Kurzemē ne Liepāja, ne Ventspils nav mūsu klientūrai atbilstošs centrs, jo atrodas novada malā. Mums nepieciešami Talsi vai Saldus. Latgalē neder Daugavpils, bet der Preiļi. Tādēļ savu reģionālo struktūru, kas nostiprināta LAD nolikumā un ar kādu sākām strādāt 2000. gadā, neesam pārveidojuši.

"Informācijas tehnoloģiju lietojuma ziņā LAD ir vieni no valsts flagmaņiem."

Zemkopības ministrija (ZM) vēlas visās savas padotības iestādēs ieviest vienotu klientu apkalpošanas sistēmu. Darbs pie "vienas pieturas aģentūru" izveidošanas jau ir sākts. Tas nozīmē, ka LAD teritoriālais sadalījums visticamāk nemainīsies, bet klienti vienā birojā varēs nokārtot visus jautājumus, kas saistīti ar maksājumiem, augu aizsardzību, lauksaimniecības datiem, traktortehniku, mežu, pārtiku un veterināriju. Arī pašlaik tiešsaistē apmaināmies ar datiem un regulāri izmantojam citu ZM pakļautības iestāžu reģistrus, nedzenājot cilvēkus.

Uzlabojusies arī datu apmaiņa ar citu ministriju padotības iestādēm, tajā skaitā ar VID. ES un valsts atbalsta nauda par 2010. gadā saņemtajiem maksājumiem tiek aplikta ar 26 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādēļ iespēja darboties tiešsaistē, no mūsu elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) pieslēdzoties VID Elektroniskai deklarēšanās sistēmai, ir ļoti nozīmīga. Arī sadarbība ar Valsts zemes dienestu elektronisko datu apmaiņas ziņā izveidojusies ļoti laba, tāpat ar Uzņēmumu un Iedzīvotāju reģistru.

Ir dzirdēts, ka LAD piedāvātās elektroniskās iespējas saimniekiem palīdz. Kādā ziņā?

Uzskatu, ka informācijas tehnoloģiju lietojuma ziņā esam vieni no valsts flagmaņiem, jo mūsu EPS sniedz visdažādākās iespējas nodot un saņemt informāciju daudzās LAD darbības jomās dažādos sadalījumos. EPS ir ļoti veiksmīgs risinājums, ne velti par to 2009. gadā saņēmām balvu "Platīna pele", ko piešķir Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija. Tas nozīmē, ka EPS ir viens no labākajiem elektroniskajiem pakalpojumiem valstī, un ar to mēs tiešām lepojamies.

EPS šā gada sākumā izmantoja vairāk nekā 5 procenti mūsu klientu, kuri kopumā atbalstam pieteica 25 procentus lauksaimniecībā izmantojamās platības. Tātad – galvenokārt lielie saimnieki. EPS pati brīdina par neprecizitātēm pārsūtāmajos datos un atgādina, ja kaut kas aizmirsts, tajā skaitā par iespēju pieteikties atbalstiem, kas iepriekš tikuši izmantoti. Jāteic, ka lauksaimnieki bieži vien vienkārši aizmirst pieteikties kādam atbalsta veidam. Līdz ar to EPS laikus novērš iespējamās nesaprašanās. EPS atvieglo darbu arī mums, jo nav jāgatavo kartes papīra formātā, nav jāskenē saņemtie pieteikumi utt. Pieteikumu no EPS uzreiz nonāk mūsu administrēšanas sistēmā.

Tomēr mēs nedomājam, ka EPS izmantos visi mūsu 70 000 klientu. Pašlaik ļoti aktīvi to lieto lielie lauksaimnieki un tie, kam ir pieejams labas kvalitātes internets. Bet liels skaits lauku uzņēmēju par ātru internetu var tikai sapņot. Katrā mūsu reģionālā lauksaimniecības pārvaldē šobrīd ir pieejams bezmaksas internets, divi datori ar kvalitatīvu tīmekļa pieslēgumu, kas domāti tieši uzņēmējiem. Šeit var saņemt arī LAD speciālistu padomu. Atgādinu, ka EPS lietot arī tieši LAD struktūrās, un aicinām uzņēmējus to izmantot! Palīdzēt darbā ar EPS var arī pagastu konsultanti, ko esam apmācījuši. EPS turpinām attīstīt, pakāpeniski pievienosim vēl 29 jaunus pakalpojumus.

Lauku fondi nav struktūrfondi

Līdztekus nacionālajam atbalstam lauku uzņēmējiem LAD administrē arī ES naudu. Cik fondu ir lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai?

LAD kopumā strādā ar trim ES lauku atbalsta fondiem (kas šajā programmēšanas periodā vairs nav struktūrfondi) – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF). Atbalsts, ko caur tiem saņem Latvijas lauki, ir nozīmīgs.

ELGF finansē gandrīz visus maksājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības un meža platībām, jeb platībmaksājumus, dažādus tirgus veicināšanas pasākumus (arī trūcīgo atbalsta programmu, intervences pasākumus, importa un eksporta kompensācijas, licencēšanu, skolas augļa un skolas piena programmas). Šis ir ļoti specifisks fonds un var būt interesants visai sabiedrībai.

"Līdztekus nacionālā atbalsta administrēšanai LAD strādā ar trim ES lauku atbalsta fondiem."

ELFLA ir fonds, kas realizē Lauku attīstības programmas (LAP) pasākumus, pašlaik 2007.–2013. gada programmēšanas periodam. LAP pasākumu īstenošanai finansējums sadalīts katram gadam pa tā dēvētajām asīm (tās ir četras: 1. – lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības konkurētspēja, 2. – vide un lauku apsaimniekošana, 3. – dzīves kvalitāte lauku apvidos un lauku ekonomikas dažādošana, 4. – LEADER pieeja), pa pasākumiem un pa aktivitātēm. No šī fonda tiek finansēti atsevišķi platībmaksājumi otrajā asī, bet tie ir citādākā skatījumā, piemēram, maksājumi saistībā ar agrovidi, mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu, bioloģisko daudzveidību. Dauzām no ELFLA programmām pēc projekta īstenošanas ir vēl jāuzņemas piecu gadu saistības.

Krietni atšķirīgs ir trešais fonds – EZF. Tas darbojas, balstoties uz izstrādātu Rīcības programmu, kurā iezīmēti visi tie pasākumi, ko atbalsta zivsaimniecībā, – jaunu kuģu modernizēšana un veco izņemšana no aktīvās aprites, ostu sakārtošana, akvakultūra un arī LEADER pieeja.

LAD apgūst ļoti daudz naudas. Kā spējat tikt galā?

Mūsu darbu raksturo tas, cik kvalitatīvi šī nauda tikusi izmaksāta. Administrējot ES un Latvijas budžeta finansējumu, mums jāvadās gan no Latvijas, gan ES normatīvajiem aktiem. Tādēļ mūs ļoti uzrauga gan Latvijas, gan ES pārbaudošās iestādes. Tikko viens auditors durvis ir aizvēris, tā nākamais tās ver vaļā.

Jā, auditēšana no mūsu darbiniekiem prasa stabilu nervu sistēmu, jo katru neprecizitāti fiksē un par to jāatskaitās. Gadskārtēji mūs pārbauda kāds no lielajiem auditoru uzņēmumiem, ko ZM konkursa kārtībā atlasa. Pašlaik auditē KPMG. Protams, mūs pārbauda arī Latvijas Valsts kontrole.

No ES mūs kontrolē Eiropas Komisija un Eiropas Revīzija palāta. Katru mēnesi iesniedzam atskaites EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam un Zivsaimniecības ģenerāldirektorātam; kamēr tās nav iesniegtas, nekāda nauda no ES uz Latviju neceļo.

Gadskārtēji gatavojam speciālu un ļoti, ļoti apjomīgu gada pārskatu, kas laika griezumā atšķiras no mums pierastā finanšu gada. ES finanšu gads sakrīt ar ES lauksaimniecības finanšu gadu, kas sākas 16. oktobrī un ir pielāgots lauksaimniecības sezonai. Tādēļ arī mūsu grāmatveži strādā "divos gaņģos"- vieni mūsu, bet otri – ES finanšu gada rāmjos, kur darbojas citi budžeta klasifikatori, kodi un atskaitīšanās veidi. Gada pārskats uz ES aizceļo 1. februārī kopā ar sertificējošās iestādes ziņojumu. Pēc tam no EK pie mums brauc kontrolieri un skatās, arī mēra un, braucot uz saimniecībām, pārmēra, vai neesam pieļāvuši kļūdas. Pēcāk ierodas EK auditori un Eiropas Revīzijas palātas auditori, kuri nopietni strādā pāris nedēļu, tajā skaitā arī dodas uz saimniecībām. Vai pie šādām nemitīgām kontrolēm mums ir kaut vismazākā iespēja savu darbu padarīt nekvalitatīvi?

Vai lauksaimniecības zeme ir lauksaimniecības zeme?

Kad tika ieviestas digitālās kartes, brieda liela zemnieku neapmierinātība ar pāris metru pārbīdēm lauku bloku robežās, kas ietekmēja atbalsta lielumu. Vai šie jautājumi tagad sakārtoti?

Jā, sākumā zemnieki bija neapmierināti. Pirmie divi gadi bija ļoti grūti gan zemniekiem, gan LAD. Tagad, kad pagājis daudz gadu, domstarpību vairs nav, visi esam kļuvuši zinošāki. Klientu apmierinātības rādītājs 2010. gadā, ko telefoniski veica konkursā izvēlēts uzņēmums, bija ļoti labs – 89 procenti aptaujāto bija apmierināti ar LAD darbu.

Kādēļ sākotnēji radās lielākās nesaskaņas? Jo lauksaimniekiem bija Valsts zemes dienesta kadastra dati un dabā iemērītā platība. Bet lauku bloks nav kadastrs. Kadastrs rāda īpašuma kā tāda robežas, bet lauku bloks, par kura platību arī notiek maksājumu aprēķināšana, ir apsaimniekotā zemes daļa, kas tiek iezīmēta pa dabiskajām robežām un ko var arī redzēt satelīta kartē, nofilmēt un arī nomērīt. Ja kadastra robežas kādā konkrētā teritorijā ne vienmēr var atrast, tad vienmēr var noiet gar lauka vai meža malu, kas arī ir lauku bloka robeža.

Arī ja lauku bloks sakrīt ar kadastru, bieži vien dabā esošās platības lielums, vienalga, atšķiras no Zemes dienesta datiem. Kamēr precizējās visas neatbilstības Zemes dienesta un mūsu datos, tiešām gāja vētraini. Tagad situācija ir normalizējusies, kaut katru gadu joprojām ir kādas problēmas. Mēs gadskārtēji pārmērām 5-7 procentus no pieteiktās platības.

Vai lauku uzņēmēju sastāvs ir stabilizējies?

Lielos vilcienos jā. Ir tendence augt platībai, ko apsaimnieko un piesaka vienotajam platībmaksājumam viens saimnieks, bet zemnieku skaitam - lēnām rukt. Tas nozīmē, ka daļa lauksaimnieku savu platību pārdod vai iznomā. Pavisam jaunu klientu klāt nāk maz. Bija gadi, kad LAD platību maksājumiem pieteicās gandrīz 80 tūkstoši gribētāju, bet pagājušajā gadā to bija vien 66 tūkstoši.

Vai ir zināms, cik saimniecību laukos ir pašpatēriņa saimniecības?

Valstī nav visaptverošas uzskaites, ko kura saimniecība dara. Laukos saimnieko arī ļoti daudz fizisko personu. No lauksaimniecībā izmantojamās platības (LIZ) 2,43 miljoniem hektāru atbalstam tiek pieteikts 1,57 miljoni hektāru. Īstas skaidrības par to, kas notiek pārējā LIZ, nav.

Saistībā ar LIZ pagājušajā gadā sākām veikt divus jaunus uzdevumus, kas nav tipiski Eiropas maksājumu aģentūrām, tas ir – bezakcīzes dīzeļdegvielas sistēmas izveidošanu un administrēšanu un neapsaimniekotās LIZ apzināšanu.

LIZ apsekošana bija ļoti smags darbs, ko paveicām ar saviem iekšējiem resursiem. Radījām arī atbilstošu informācijas sistēmu, kas inspektoriem tiešsaistē palīdzēja veikt darbu. Visas valsts LIZ apsekojām vizuāli, balstoties uz kadastra datiem.

"Ir tendence augt platībai, ko apsaimnieko viens saimnieks, bet zemnieku skaitam - lēnām rukt."

To gribu nosaukt par sava veida inventarizācija valstī par visu lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Redzējām, ka ļoti daudz nekoptas teritorijas ir Pierīgā, patiesībā vairāk nekā Latgalē, un tā ir viela pārdomām. Piemēram, Ādažu poligons vēl joprojām skaitās LIZ, līdz ar to nekoptākais pagasts valstī pašlaik ir Ādažu pagasts. Acīmredzot šai zemei ir jāmaina izmantošanas veids.

Redzējām ļoti daudz apbūvētas teritorijas, kas joprojām skaitās LIZ un kam īpašnieks līdz galam nav veicis zemes transformāciju. Šāda platība ir visā valstī, ne tikai Pierīgā.

Daudz platību, kas skaitās LIZ, jau pašas ir apmežojušās, daudz ir arī aizaugušas zemes, kuras fiziska pārveidošana par lauksaimniecībā atkal izmantojamu prasītu lielus resursus. Patiesībā aina lauksaimnieciski izmantojamā zemē atklājās ļoti interesanta.

Latvijā piens būs!

Vai lauki, ieplūstot tajos atbalsta naudai, pārveidojas?

Ja paskatāmies uz saimniecībām, kuras modernizējušās, attīstījušās – tajās visās ir ieguldīta atbalsta nauda. Uz rokas pirkstiem būs skaitāmas tās, kuras attīstījušās tikai saviem spēkiem. Ja sākumā saimnieki, arī lieli zemes īpašnieki, bija skeptiski un teica, ka ES prasības nav izpildāmas, ka viņi nekad nepieteiksies fondu atbalstam, tad pašlaik situācija ir radikāli mainījusies.

Runājot par atbalstam pieteiktajiem projektiem, 2009. gadā to skaits bija pavisam sarucis, 2010. gadā vērojām nelielu atdzīvošanos, bet šogad ir atkal sācies projektu bums. Martā sākās pieteikšanās lauku saimniecību modernizācijai un pieteikto projektu (virs 1700) finansējums divas ar pusi reizes pārsniedz aktivitātē pieejamo finansējumu. Vienā mēnesī iesniegts tikpat daudz projektu, cik šajā aktivitātē iesniedza 2004.–2006. gada programmēšanas periodā kopā. Tas ir ārkārtīgi liels skaits!

Tādēļ varu teikt, ka Latvijā piens būs! Ir ļoti, ļoti daudz pieteiktu projektu esošo fermu rekonstrukcijai un pavisam jaunu fermu celtniecībai, kas aptur līdzšinējo tendenci pārdot govis. Tātad mūsu uzņēmējiem ir mainījusies izpratne par uzņēmējdarbību un cenu svārstībām.

Arī tendence, ka katrs zemnieks sev pirka dārgu vismodernāko tehniku, ir mazinājusies, radot nepieciešamību kooperēties. Caur daudzajiem puniem nākusi vērtīga pieredze. Spilgts kooperācijas piemērs ir jaunā piena pārstrādes uzņēmuma celtniecība Jelgavā.

Latviešiem kooperācija veicas grūtāk nekā citām tautām. Mums arī lauksaimnieku organizāciju ir ļoti daudz. Piemēram, Somijā ir tikai divas lauksaimniekus apvienojošas asociācijas – somiski runājošo un zviedriski runājošo zemnieku organizācijas. Bet pie mums uz LAD diskutēt regulāri brauc vairāk nekā 20 Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

Kā ar dīvānzemniekiem un shēmotājiem?

Atbalsts platības pļaušanai daudzos atbalsta veidos tagad ir "sasiets" kopā ar liellopu vienībām un citiem ražošanas rādītājiem, jo platībmaksājumi ir domāti ražotājiem. Bet iemesli situācijai, kāda pērn izveidojās ar viltus biškopjiem, kuri bija saņēmuši atbalstu, ir pilnībā novērsti.

Bet jāteic arī, ka ES maksā par to, ka zeme tiek sakopta. Tātad, ja cilvēks savas pļavas noteiktajā termiņā appļauj, tad viņš ir tiesīgs atbalstu saņemt, ko varētu saukt arī par ainavas maksājumu. Bet kā jūs domājat – vai ir atbalstāma sakoptas zemes uzturēšana?

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU