SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Finanses
5
5

Nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana lauksaimniecības zemei

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kad nauda jāizdod, allaž liekas, ka rēķini, iespējams, nav pamatoti. Ja lauksaimniecībā neizmantotas zemes nodokļa maksātājam ir daudz, jārēķinās ar lielākiem tēriņiem.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumos par lauksaimniecības zemes aplikšanu maksātājiem bieži vien rodas šaubas par paaugstinātās likmes piemērošanu.

Dubultlikme – kopš 2010. gada

Starp atkārtoti uzdotajiem ir jautājumi par zemes nodokļa maksājumiem un nekustamā īpašuma paaugstinātās jeb dubultās likmes piemērošanu, jo iedzīvotājiem nereti nav skaidrs, kāpēc par neapstrādātu zemi pieprasīts maksāt dubultu papildu nodokli par 2010. gadu.

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" no 2010. gada 1. janvāra ir spēkā grozījumi 3. pantā, kas papildināti ar (11).daļu. Šajā daļā tika paredzēts, ka ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 procentu apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi. Tādējādi papildlikmi piemēro jau par 2010. gadu, un neapstrādātai lauksaimniecības zemei kopējā likme ir 3 procenti.

Cilvēki nereti ir pārsteigti, ka par neapstrādātu lauksaimniecības zemi par 2010. gadu jāmaksā tik liels nodoklis, jo paši rēķinājuši, ka neapstrādātā zeme saimniecībā ir kādi 30–40% procenti. Taču maksājuma paziņojums rāda, ka lielā likme jāmaksā arī par visu pārējo zemi, kaut gan tiek apstrādāta.

Ievērojot Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 635 "Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to",  Lauku atbalsta dienests apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un sniedz informāciju vietējām pašvaldībām papildlikmes aprēķināšanai. Savukārt Valsts zemes dienests elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā (LAD) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datus.

Pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, LAD vizuāli apseko lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienības, kuru platība ir lielāka par vienu hektāru. Apsekošana notiek bez zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai to pārstāvju klātbūtnes. LAD apkopo apsekošanas laikā iegūto informāciju par tām zemes vienībām, kas uzskatāmas par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Neapstrādāta zeme ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 70% no lauksaimniecībā izmantojamās platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Tas nozīmē, ja līdz kārtējā gada 1. septembrim tajā vismaz vienu reizi zāle nav nopļauta, novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.

Pēc tam LAD līdz kārtējā gada 1. novembrim iesniedz vietējām pašvaldībām informāciju par neapstrādātajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienībām. Pēc pašvaldību pieprasījuma LAD var atkārtoti izvērtēt iegūto informāciju un, ja nepieciešams, vēlreiz apsekot neapstrādātās zemes.

Nodoklis atbilstoši Zemesgrāmatas informācijai

Neizpratni rada arī it kā negaidītās summas paziņojumos par nodokli. Kā izklāsta kāds zemes īpašnieks, viņiem pieder divi hektāri pļavas, kas kļūdas pēc zemesgrāmatā ir ierakstīta kā lauksaimniecības zeme, kaut gan jau pirms privatizēšanas šis zemes gabals netika apstrādāts 25 gadus. Vai šāds nodoklis neesot pašvaldības patvaļa?

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 2. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums. Ar to ir jāsaprot, ka jāmaksā par jebkādu nekustamo īpašumu – zemi un ēkām, ja likumā nav noteikts citādi (likumā ir formulēts, kas un kādos gadījumos nodokli nemaksā). Pašvaldība var noteikt nodokļa atvieglojumus.

Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina no nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1. janvārī. Pašvaldība aprēķina nodokli atbilstoši Zemesgrāmatas informācijai. Visus jautājumus un neskaidrības var atrisināt, ja nodokļu maksātājs ar dokumentiem ierodas attiecīgajās iestādēs, lai sakārtotu šo jautājumu.

Reizumis šaubas rada zeme, uz kuras atrodas arī mežs, vai par to jāmaksā nodoklis kā par neapstrādātu lauksaimniecības zemi? Ja uz zemes atrodas mežs, tad nekustamā īpašuma nodokli aprēķina pēc nodokļa likmes 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Zeme, uz kuras atrodas mežs, nav uzskatāma par lauksaimniecības zemi.

Par nodokļa korektumu jāpārliecinās pašvaldībā

Lai noteiktu aprēķina pareizību, vispirms jāgriežas savā pašvaldībā, kas izskatīs jautājumu par to, vai lauksaimniecības zemei nodoklis aprēķināts pareizi. Pašvaldības amatpersonai ir pienākums pēc nodokļa maksātāja rakstveida pieprasījuma pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītās nekustamā īpašuma nodokļa summas pareizību. Ja, pārskatot nodokļa aprēķinu, tajā konstatēta kļūda, pašvaldības amatpersona izsniedz nodokļa maksātājam precizētu nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu. Nodokļa maksātāja pieprasījuma noraidīšanas gadījumā sniedzams motivēts rakstveida atteikums. Ja nodokļa maksātājs nepiekrīt maksājamā nodokļa summas pārskatīšanas rezultātam, viņš to var apstrīdēt pašvaldības domes priekšsēdētājam.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI