Kūlas ugunsgrēks kā mūsdienu izklaide

Bet - kur radies mīts par kūlas dedzināšanu kā senu latviešu tradīciju? Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Muntis Auns, pētot latviešu paražas un ticējumus, neko par kūlas dedzināšanu gan nav atradis. Ļoti iespējams, ka kūlas dedzināšana sajaukta ar dedzināšanu līdumu līšanā un uguns rituālu veikšanu papuvēs, lai iekoptu zemi.

"Līdumā tika dedzināti īpaši sakrauti koki un krūmi, tā sauktās šķutes, bet - ievērojot visus ugunsdrošības pasākumus, tajā skaitā izrokot grāvjus, lai uguns neietu tālāk. Tas bija daudzu cilvēku kopīgs darbs, jo viens to nevarēja paveikt," informācijā dalās pētnieks. Bet arī šķutu dedzināšana, kā atzinuši 18. gadsimta lauksaimnieki, devusi tikai īslaicīgu labumu vienam diviem gadiem. Pēc tam nolīstā zeme bijusi jālaiž atmatā uz ilgāku laiku, lai tā atgūtu auglību.

Pļavu kopšanai senlatviešu ieteikumos minēta tikai zāles pļaušana, noganīšana, apsēšana, bet neviena vārda par kūlas dedzināšanu. Acīmredzot visa zāle tikusi tik saimnieciski un rūpīgi izmantota, ka nav bijis pamata veidoties kūlai, tātad - nav bijis pamata arī kūlas dedzināšanai, domā M. Auns.

Vai dedzināsim visu, ko nepazīstam?

"Bieži mēs runājam par to, ka sadeg kukaiņi un putni. Bet sadeg arī daudz sīku bezmugurkaulnieku, ko mēs nepazīstam, un tāpēc mums šķiet, ka to nemaz nav. Uzskatot dedzināšanu par vides sakopšanu, mēs dabai nodarām lielu ļaunumu. Tajā skaitā sadedzinām to, ko neredzam," brīdina Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte botāniķe Agnese Priede.

"Fiziskajām personām par kūlas dedzināšanu: 200 līdz 500 latu sods vai 15 administratīvā aresta diennaktis."

Kūlas dedzināšana nopietni skar zālājus, un zālāji Latvijā ir tā biotopu grupa, kas pašlaik ir kritiski apdraudēta. Dedzinot izzūd krāšņās unikālās pļavas, kas pirms gadiem desmit bija bieži sastopamas, pastiprināti tiek apdraudētas daudzas augu un dzīvnieku sugas, kas cieši saistītas ar zāli un kas nespēj dzīvot ne ceļmalās, ne mežā, ne piekalnēs. Tikai pļavas ilgstoši nopļaujot un noganot, varam šo vērtību saglabāt nākotnei.

"Dedzināšanas problēmu nevarēsim atrisināt, baidot un baidoties no sodiem. Tā beigsies tikai tad, kad cilvēks apzināsies, ko viņš dara," uzsver eksperte.

Arestā uz 15 diennaktīm

Diezgan skeptisks ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš: "Es diemžēl nevienam nepateikšu nekā jauna, paziņojot, ka gadskārtējais neprāts ir sācies. Kūlas dedzināšana uzņem aizvien lielākus apgriezienus."

Šogad līdz 19. aprīļa rītam VUGD jau bija dzēsis 537 kūlas ugunsgrēkus, kopumā izdeguši 332 ha teritorijas. Šogad kūlas ugunsgrēkos nodegušas jau sešas ēkas. Šai VUGD statistikai jāpieskaita vēl arī Valsts meža dienesta dzēstie četri meža ugunsgrēki.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku līdz 19. aprīlim reģistrēts:

• Zemgales reģionā – 154,
• Rīgas reģionā – 148,
• Latgales reģionā – 130,
• Kurzemes reģionā – 60 un
• Vidzemes reģionā – 45 kūlas ugunsgrēki.

Savukārt "Pilsētu – kūlas dedzinātāju" tops 19. aprīlī bija šāds:

• Rīga – 95,
• Daugavpils – 94,
• Jelgava – 39 un
• Liepāja – 34 kūlas ugunsgrēki.

VUGD pagājušajā gadā degvielā nelietderīgi, dzēšot kūlas ugunsgrēkus, iztērējis vairāk nekā 13 000 latu. Šogad jau degvielā kūlas ugunsgrēku dzēšanai iztērēti nepilni 4000 latu.

VUGD apkopotie statistikas dati par kūlas ugunsgrēkiem (2000.–2010.)

Tuvojas Lieldienas, brīvdienas, kad dedzināšana varētu būt viens no "izklaides veidiem", pieļauj VUGD vadītājs. Viņš aicina cilvēkus atrast kādu citu nodarbošanos, piemēram, savākt atkritumus, nevis dedzināt.

Ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, noteic Ministru kabineta (MK) 2004. gada 17. februāra noteikumi Nr. 82 "Ugunsdrošības noteikumi". Tie paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie tā. Tāpat noteikumi noteic, ka zemes īpašniekam (valdītājam) jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šo noteikumu neievērošanu 1984. gada 7. decembra likuma "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" 179. pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana" paredz naudas sodu:

• fiziskajām personām par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – no 20 līdz 200 latiem, par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu VUGD noteiktajā termiņā – no 100 līdz 300 latiem, bet par kūlas dedzināšanu - no 200 līdz 500 latiem;
• juridiskajām personām par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu - no 200 līdz 1000 latiem, bet par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu VUGD noteiktajā termiņā – no 1000 līdz 3000 latiem.

  "Iespējams, no nākamā gada paaugstināsies nekustamā īpašuma nodoklis visa izmantošanas veida nolaistam zemes īpašumam."

"Ja kādam turīgam dedzinātājam 500 latu nešķiet liela nauda, ir tiesības piemērot arī administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm," papildina O. Āboliņš. Par minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan ugunsdzēsēji.

Savukārt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasības norādītas 2010. gada 16. marta MK noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kuros teikts, ka dabas liegumos, dabas parkos un aizsargājamo ainavu apvidos ir aizliegts patvaļīgi dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Bet 2000. gada 16. marta likuma "Sugu un biotopu aizsardzības likums" 11. pantā minēts, ka aizliegts apzināti traucēt, ķert un nogalināt visus īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekus, to skaitā putnus visās to attīstības stadijās, kā arī piesārņot putnu dzīvotnes jeb biotopus.

"Dedzinātāju var sodīt tikai tad, ja viņš ir noķerts ar sērkociņiem rokās, ja ir acīmredzami pierādījumi," saka O. Āboliņš. "Tādēļ vaina un sods nāk pār zemes īpašnieku: ja zeme būs sakopta, tad arī nebūs iemesla kūlas ugunsgrēkam. Jāteic, ka ļoti bieži kūlu dedzina paši zemes īpašnieki un valdītāji."

Par nesakoptu zemi – dubults nodoklis

Vides un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka iedarbīgs līdzeklis, kā lauksaimnieciskās zemes īpašniekus stimulēt sakopt arī intensīvi neapstrādātos laukus, šādi novēršot ieganstu dedzināšanai, ir atbalsta maksājumu samazināšana.

Vidēji no kopējā piešķirtā finansējuma par kūlas dedzināšanu lauksaimniekam var noņemt 3 procentus no aprēķinātās platībmaksājumu summas. Ja dedzināts atkārtoti, sankcijas stingrākas – ņemot vērā dažādus apstākļus, var noņemt pat visu platībmaksājumu naudu, skaidro Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālisti. Sastādīto un LAD apsekoto aktu skaits par kūlas dedzināšanu (LAD ir 70 000 klientu):

• 2009. gadā bija 346, uzmērītā platība – 1307,48 ha,
• 2010. gadā - 381 akts un uzmērītā platība – 1010,4 ha.

Visos šajos gadījumos ir samazināts platībmaksājumu atbalsta lielums.

"Pašlaik par neapstrādātu un nesakoptu lauksaimnieciski izmantojamo zemi (LIZ) jāmaksā dubults zemes nodoklis. Tas arī ir stimuls lauksaimniekiem savā zemē kaut ko darīt," uzskata ministrs. "Valdībā, strādājot pie nākamā gada budžeta, lemsim, kā nākotnē paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru arī cita izmantošanas veida nesakoptai zemei, ne tikai LIZ. Ja cilvēks savu zemi neizmanto, tad lai laiž tirgū – cits to apsaimniekos."

"Lieldienu laikā atbildīgie valsts ugunsdrošības un vides dienesti strādās pastiprināti."

Ministrs uzsver, ka Lieldienu laikā visi atbildīgie valsts dienesti strādās pastiprināti, arī meklējot dedzināšanas izraisītājus un tos sodot. Līdz cilvēka apziņai nav nonācis ne vien tas, ka ugunsgrēks iznīcina visu dzīvo un nedzīvo dabu, bet arī tas, ka, degot atkritumiem, plastmasas pudelēm kopā ar mitro zāli, izdalās kaitīgas vielas. Piemēram, dioksīni, kas cilvēkam ir bīstami.

"Dioksīnus ieelpojot, var rasties vēzis un ar to saistītas slimības. Tiek ietekmēti elpošanas ceļi un sirds un asinsrites sistēma," atgādina R. Vējonis. "Lielākie dedzinātāji ir tieši pilsētnieki, kas ir atrauti no zemes un dabas izpratnes. Lauksaimnieki vides likumsakarības zina daudz labāk."