Kūla. Sodi par dedzināšanu un alternatīva platību sakopšanai

Šogad kūlas dedzināšanas sezona atklāta Liepājas pusē jau februāra beigās. Tur sausā zāle degusi 300 kvadrātmetru platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele informē, ka līdz 2012.gada 14.martam notikuši 22 kūlas ugunsgrēki.

Vislielākais kūlas dedzināšanas gadījumu skaits reģistrēts Liepājas pilsētā, atsevišķi ugunsgrēki - Kuldīgas, Grobiņas, Salaspils, Bauskas, Jelgavas, Dobeles un Skrundas novados. Tā kā daudzviet Vidzemē un Latgalē laukus vēl klāj sniega sega, šajos reģionos kūlas dedzināšana pagaidām nav novērota.

Uguns upurus nešķiro

Lai arī notiek sabiedrības informēšana un izglītošana, V.Šembele norāda, ka pēdējo divu gadu laikā kūlas dedzināšanai ir tendence pieaugt. No republikas nozīmes pilsētām Rīga nenoliedzami ir izvirzījusies pirmajā vietā, tai seko Daugavpils un Liepāja. Savukārt novadu konkurencē pagājušajā gadā visvairāk "izcēlies" Tukuma novads.

"Par kūlas dedzināšanu naudas sods fiziskajām personām ir 200-500 latiem vai administratīvais arests līdz piecpadsmit diennaktīm."

Pēc VUGD apkopotās informācijas, kopš 2000.gada kūlas ugunsgrēkos gājuši bojā 29 Latvijas iedzīvotāji. Pagājušajā gadā kūlas ugunsgrēku rezultātā nodegušas 27 ēkas. Vistraģiskākais bijis 2002.gads, kad, dedzinot kūlu, gājuši bojā astoņi cilvēki un nodegušas 514 ēkas.

Nevajadzētu aizmirst, ka ugunsnelaimē var aiziet bojā arī kultūrvēsturiski objekti. Piemēram, Slovākijas kūlas dedzinātāju pārgalvības dēļ uguns pārmetās uz 13.gadsimtā celtās pils jumtu un nopostīja arī iekštelpas un unikālu eksponātu kolekciju.

Kūlas dedzināšana ir sodāma

Ministru kabineta noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridis­kajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas. Šo noteikumu 21.pantā teikts, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantā "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana" noteikts, ka par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm. Sodu var piemērot gan policija, gan VUGD inspektori.

Labums vai ļaunums dabai?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Jakovļeva norāda, ka, dedzinot kūlu, tiek nodarīts būtisks kaitējums zālājiem, kas Latvijā ir ierindojami starp apdraudētajām biotopu grupām. Kūlas dedzināšanā  iet bojā augi, kukaiņi un citi bezmugurkaulnieki, sevišķi tie, kuru attīstība sākas agri pavasarī.

R.Jakovļeva uzsver: kūlas dedzināšanas dēļ ievērojami samazinās sugu daudzveidība. Dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ugunsbīstamu situāciju ilgākā laika posmā. Kūlas dedzināšana var izraisīt arī meža ugunsgrēku. Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur šādu darbību rezultātā var iet bojās tās dabas vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir izveidota.

Sabiedrības zināšanu līmenis ir jāpaaugstina

Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste R.Jakovļeva uzskata, ka iedzīvotāji par kūlas nelikumīgas likvidēšanas bīstamajām sekām būtu jāinformē katru gadu pēc iespējas laicīgāk, jo dedzināšanas sezonai ar katru gadu ir tendence sākties arvien agrāk. R.Jakovļeva uzsver, ka pats būtiskākais tomēr ir iepriekšējā gadā nopļaut zāli laikus.

"Dedzinot kūlu, tiek nodarīts būtisks kaitējums zālājiem, kas Latvijā ir ierindojami starp apdraudētajām biotopu grupām."

VUGD Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijausks atzīst, ka Liepāja patiešām ir tā, kas parasti atklāj kūlas dedzināšanas sezonu Latvijā. R.Andrijausks stāsta, ka, iestājoties siltākam laikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Pašvaldības policija un Valsts policija sanāk kopā, lai analizētu pērnā gada kūlas ugunsgrēkus un izstrādātu plānu kūlas dedzināšanas novēršanai un apkarošanai. Tajā tiek iekļauts preventīvais darbs un bīstamāko vietu apsekošana. Parasti šos reidus veic policija.

R.Andrijausks atzīst, ka ir grūti izsvērt, vai tādēļ kūlas dedzināšanas gadījumi samazinās, tomēr viņš uzskata, ka preventīvais darbs jāveic obligāti. Kā svarīgāko VUGD komandieris atzīmē izglītošanu ar mediju starpniecību. Lielu ļaunumu nodara skolēnu un jauniešu pavasara eksperimenti ar uguni. Ja ne bērni, tad vismaz vecāki saņem informāciju no medijiem un sarunās ar savām atvasēm varētu vairāk stāstīt par ugunsdrošību.

Vai kūlas dedzināšanai ir alternatīva

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta augkopības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka uzsver, ka vispareizāk būtu sakopt savas teritorijas rudenī. Viņš norāda uz paradoksālu situāciju – pavasaros, aizbildinoties ar to, ka vēlas sakoptus, tīrus laukus, cilvēki dedzina kūlu, taču rudenī, kad patiešām vajadzētu teritoriju sakopt, šāda vēlme izpaliek.

G.Lanka stāsta, ka arī pļaušanai ir alternatīva – lai neveidotos kūla, laukus var noganīt, laižot lopus ganos, kad zālīte ir svaiga, nepāraugusi, un darīt to regulāri. Šādās pļavās kūla ir minimāla. Sākot ganīt, kad zāle jau ir pāraugusi, noganīšana būs maz efektīva.

Ja lauks bijis nopļauts un tomēr rudenī ir izveidojies atāls, kurš pēc tam nav izmantots, ZM speciālists iesaka platību ecēšanu. Tādā veidā tiek izplūkāta kūla, nolīdzināti kurmju rakumi, un pēc tam šīs platības ir vieglāk apkopt.

Vēl viena alternatīva, ko piedāvā G.Lanka, ir kooperēšanās ar kaimiņiem vai tuvējiem zemniekiem. Tādējādi labumu iegūst abas puses: zemnieki - lopbarību, bet zemes īpašnieks – sakoptu lauku.

Zemkopības ministrijas speciālists atzīst, ka kūlas problēma pastāv arī ceļu malās. Ceļu uzturētāji, cik atļauj tehnika, tās nopļauj, bet tālāk nereti paveras nepievilcīga aina. Kūlas dedzināšanas rezultātā bojātie krūmi un koki rada izpostītas vides iespaidu. G.Lanka uzskata, ka šeit iezīmējas arī cita problēma. Tā kā par dedzināšanu piemēro diezgan bargus naudas sodus, tad bieži vien dedzinātāji, pamanot, ka tiks pieķerti, aizmūk, un uguns turpina izplatīties pilnīgi nekontrolējami, nereti izraisot arī traģiskas sekas.

"G.Lanka iesaka platību sakopšanā kooperēties ar kaimiņiem un zemniekiem."

Zemkopības ministrijas speciālists uzskata, ka labākais risinājums, ja zemes īpašnieks pats nevar platības nokopt, tomēr ir vienoties ar kaimiņu vai zemnieku par zemes izmantošanu vai apkopšanu. G.Lanka norāda, ka arvien biežāk var lasīt sludinājumus, kuros uzņēmīgi cilvēki piedāvā arī pļaušanas pakalpojumus ar trimeriem. Tādā veidā var appļaut platības, kur to nav iespējams izdarīt ar citu tehniku. Protams, ir jārēķinās ar izdevumiem, taču arī par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu, bet, ja ugunsgrēkā iet bojā īpašums, zaudējumi var būt ievērojami lielāki.

Visiem, kuri jeb kad ir ķērušies pie sērkociņiem, lai dedzinātu pērno zāli, G.Lanka iesaka novirzīt savu enerģiju tam, lai atrastu vispiemērotāko variantu, kā apkopt laukus, nenodarot kaitējumu dabai un pašiem.

Pirms pāris gadiem medijos izskanēja priekšlikums, ka kūlas dedzināšanu varētu reglamentēt - atļaut dedzināt pērno zāli pirms Latvijā atgriežas gājputni, tūlīt pēc sniega nokušanas februāra beigās un marta sākumā. Šādas darbības būtu saskaņojamas ar pašvaldību, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī citiem atbildīgajiem dienestiem. Šis ierosinājums tomēr nav guvis atsaucību. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to piemēro naudas sodu.