Tā gan būtu tikai pusbēda, ka kāds īpašums kļūst par nezāļu audzētavu. Otra pusbēda ir tā, ka novārtā pamesto īpašumu pierobežnieki ir spiesti darīt daudzkārt lielāku darbu un ieguldīt vairāk naudas, lai savu platību sakoptu līdz tīkamam skatam. Pieneņu un ušņu pūkām neeksistē īpašumu robežas. Vaislīgie lidoņi pārvietojas un dīgšanas priekā sakņojas pilnīgi visur, kur vējš tos iepūš. Cik ilgi lai pierobežnieki pacieš kaimiņu nevīžību?
LV portāls jautā: Ko darīt zemes īpašniekam, ja kaimiņš to „apgādā” ar nezālēm no sava aizlaistā īpašuma?
Kristīne Pļaskota, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja:
„Neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi, saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta 1.1 daļu apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) 1,5% papildlikmi. Kopā nekustamā īpašuma nodokļa likme neapstrādātai zemei ir 3 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Kopš 2010. gada 1. septembra uzsākta neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) vizuālā apsekošana un platības noteikšana, ko veic Lauku atbalsta dienests (LAD). NĪN papildlikmes noteikšanai par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi vajadzētu rosināt zemes apsaimniekotājus sakārtot un izmantot zemi atbilstoši zemes lietošanas veidam.
Likuma izpratnē "neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme” ir visa lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība zemes vienībā, ja vairāk nekā 70% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības attiecīgajā zemes vienībā līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.
Par labā lauksaimniecības un vides stāvoklī uzturētu LIZ platību tiek uzskatīta platība, kas līdz kārtējā gada 1. septembrim vismaz vienu reizi ir nopļauta, zāle novākta vai sasmalcināta un izkliedēta.
Runājot par kopjamu meliorēto zemi, atbilstoši 03.08.2010. MK noteikumu Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi" 7. punktam zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jānodrošina meliorācijas sistēmas kopšana un saglabāšana tā, lai nepieļautu meliorētās zemes vai piegulošās teritorijas degradāciju un atbilstoši šo noteikumu 2. punktam nepasliktinātu citu zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju zemes ilgtspējīgas izmantošanas iespējas.”
Gunta Poplovska, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste:
„Rīgas domes 2008. gada 8. jūlija saistošo noteikumu Nr. 125 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi” II daļa „Īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar RD 2011. gada 29. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 117) noteic:
„4. Komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina:
4.1. nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, kā arī noslēdzot ar atkritumu apsaimniekotāju līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu;
4.2. īpašuma teritorijā esošo koku, krūmu un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kur tiek traucēta gājēju un transporta pārvietošanās) un to novākšanu;
4.3. piegulošās teritorijas kopšanu (zālienu nopļaušanu, ietves tīrīšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu).””
Gints Melkins, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītājs:
„Zemes īpašnieks ir atbildīgs par zemes izmantošanu. Personām, kuru īpašumā vai pastāvīgajā lietošanā ir zeme, ir pienākums nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes lietošanas veidam un zemes izmantošanas mērķim, kā arī nepieļaut augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.
Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) ļauj pašvaldībām par nesakoptajiem nekustamajiem īpašumiem piemērot naudas sodu.
APK 51. pants „Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana” nosaka:
par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos - uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem;
par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.”
Inese Margeviča, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktore:
„Runājot par nezāļu apkarošanu īpašumā, var iestāties administratīvā atbildība uz dažādiem pamatiem, jo viss ir atkarīgs no tā, kā konkrētajā situācijā izpaudies pārkāpums.
Pirmkārt. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. pantu novada dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus arī par nezāļu apkarošanu, ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu un glabāšanu un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu.
Latvijas APK paredz administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem. APK noteic:
„103. pants. Zemes īpašnieku (lietotāju) atbildība, ja viņi neveic nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumus.
Par nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas obligāto pasākumu savlaicīgu neveikšanu - uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz divdesmit pieciem latiem. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz piecdesmit latiem.”
Šos pārkāpumus saskaņā ar minēto normu izskata un kontrolē pašvaldību administratīvās komisijas (APK 210. pants), Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori (APK 211.1 pants).
Kā skaidrots tiesu praksē (Rīgas administratīvās rajona 2011. gada 8. aprīļa tiesas spriedums), APK 51. panta otrā daļa paredz atbildību par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos: „Zāles augšana ir dabisks process, kas tiešā veidā nerada acīmredzamu bīstamību. Lai noteiktu, kurā brīdī zāles nepļaušana kļūst administratīvi sodāma, ir svarīgi ņemt vērā tiesību normā iekļautās frāzes „lai novērstu kūlas veidošanos” jēgu un būtību. Proti, šī frāze ir svarīga, lai noteiktu, kurā brīdī ir iestājies administratīvā pārkāpuma sastāvs. [..]
Ir vispārzināms, ka kūlas ugunsgrēku dēļ iet bojā īpašumi, dzīvnieki un cilvēki. Tādējādi zāles nepļaušanas bīstamība izpaužas tajā, ka nenopļauta zāle nākamajā gadā (pēc veģetācijas aktīvā posma izkalstot zālājam) kļūst par sausu, ugunsbīstamu kūlu. Līdz ar to zāles nepļaušana nav prettiesiska pati par sevi, bet gan tāpēc, ka nepļaušanas dēļ rodas kūla.
Tādēļ brīdis, kad zāles nepļaušana kļūst administratīvi sodāma (iestājas administratīvā pārkāpuma sastāvs), ir saistāms ar kūlas izveidošanos, jo, kamēr zāle aug un zaļo, to ir iespējams nopļaut un novērst kūlas veidošanos, neradot apdraudējumu ar LAPK aizsargātajām interesēm.”
Otrkārt. Administratīvā atbildība ir paredzēta arī par invazīvo augu sugu ierobežošanas neveikšanu. Latvijā patlaban ir noteikta tikai viena invazīvā augu suga – Sosnovska latvānis, kura ierobežošanu reglamentē Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 559 „Invazīvo augu sugas - Sosnovska latvāņa - izplatības ierobežošanas noteikumi”. Ja netiek veikti šajos noteikumos minētie pasākumi, tad pie atbildības var saukt gan VAAD, gan arī pašvaldība.”
Lai pievērstu attiecīgu dienestu uzmanību nesaimnieciska kaimiņa aizaugušajām platībām, personai ir jāgriežas vietējās pašvaldības administrācijā, rakstot iesniegumu.
