SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. septembrī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
1
6
1
6

Invazīvie augi un to bīstamība

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Bez latvāņa īpaša uzmanība jāpievērš vēl citām invazīvām augu sugām. Vismaz 10-15 sugas būtu ierindojamas oficiālā invazīvo augu sugu sarakstā. Piemēram, Kanādas zeltgalvīte.

FOTO: Iluta Plotņikova

Ar apzīmējumu „invazīvs augs” nereti mēdz saprast tikai Sosnovska latvāni, tomēr tas nebūt nav vienīgais Latvijā sastopamais šāda veida augs. Lai arī citi, iespējams, nav tik ļoti pamanāmi un cilvēkiem bīstami, taču tie spēj radīt nopietnus draudus citām sugām, biotopiem un ekosistēmai kopumā, tāpēc jāpievērš uzmanība arī to eksistencei un straujajai izplatībai.
īsumā
  • Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvijā ir viena invazīvā augu suga – Sosnovska latvānis.
  • Speciālisti atzīst, ka reāli ir sastopamas vismaz 10-15 šādu augu sugas.
  • Par augsta riska teritorijām uzskatāmi upju krasti un jūras piekrastes kāpas, kurās  invazīvās sugas var negatīvi ietekmēt gan kāpas un palieņu zālājus, gan tiem raksturīgās sugas, it īpaši aizsargājamās.

Kādi augi uzskatāmi par invazīviem?

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta vecākā inspektore Astra Garkāje invazīvās augu sugas raksturo kā Latvijas dabai neraksturīgas sugas, kas apdraud vietējos augus un to dzīvotnes, radot kaitējumu videi, ekonomiskus zaudējumus, kā arī var radīt draudus cilvēka veselībai.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.467 "Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi" 7.punktu augu suga tiek atzīta par invazīvu Latvijā, ja tā samazina bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu cilvēka veselībai un pasliktina rekreācijas resursu kvalitāti.

NOBANIS (European Network on Invasive Alien Species) koordinatore Latvijā un botāniķe Agnese Priede skaidro, ka atbilstoši visā pasaulē pieņemtai definīcijai, invazīva suga ir citzemju izcelsmes suga, kam raksturīga agresīva izturēšanās vietējās ekosistēmās un kas spēj ātri savairoties un dominēt pār vietējām sugām. A.Priede gan atgādina, ka tikai nedaudzos gadījumos sugu agresivitāte un ietekme ir zināma un pierādīta.

A.Priede piebilst, ka ir svarīgi, lai termins "invazīva suga" netiktu pārprasts un attiecināts uz visām citzemju sugām, kā tas nereti mēdz gadīties. Latvijā ir aptuveni 633 savvaļā pārgājušas citzemju augu sugas, bet tikai ap 10-20 no tām būtu uzskatāmas par invazīvām. Botāniķe norāda, ka pārējās vairāk nekā 600 citzemju sugas sastopamas reti, savvaļā pāriet tikai stādījumu tuvumā un nespēj izplatīties klimata dēļ.

Tieši agresivitāte ir tā, kas raksturo invazīvās sugas, tāpēc izgāztuvēs nereti sastopamos dārza augus, piemēram, narcises vai kartupeļus, par invazīviem nevar nosaukt, jo tiem nav raksturīga tieksme izplatīties, iekarojot jaunas teritorijas.

Invazīvo augu sugu saraksts – nepilnīgs un papildināms

Ar MK noteikumiem Nr.468 "Invazīvo augu sugu saraksts" apstiprināts invazīvo augu sugu saraksts Latvijā, un šobrīd tajā ir iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis.

A.Priede gan uzsver, ka bez latvāņa īpaša uzmanība būtu pievēršama vēl vairākām citām invazīvām sugām un vismaz 10-15 sugas būtu ierindojamas oficiālā invazīvo augu sugu sarakstā. No lakstaugiem tās būtu puķu sprigane, Kanādas zeltgalvīte un milzu zeltgalvīte, Japānas dižsūrene un Sahalīnas dižsūrene, blīvā skābene. No kokaugiem - krokainā roze, vārpainā korinte, ošlapu kļava, pabērzu smiltsērkšņis, pīlādžlapu sērmūkšspireja. No sūnām - parastā līklape.

"Vismaz 10-15 invazīvas augu sugas būtu ierindojamas oficiālā invazīvo augu sugu sarakstā."

A.Priede atzīst, ka šāda paplašināta saraksta veidošanā būtu jāiesaista iespējami plašāks ekspertu loks. Ņemot vērā klimata izmaiņas un jaunu sugu ierašanos ar un bez cilvēka starpniecības, šāds saraksts ir reāla vajadzība. Piemēru saraksta veidošanā iespējams ņemt no vairākām Eiropas valstīm, tostarp Igaunijas, kur šādi "melnie" un "pelēkie" sugu saraksti jau pastāv.

Botāniķe norāda, ka "melnajā" sarakstā iekļaujamas invazīvas sugas ar pierādītu negatīvu ietekmi, bet "pelēkajā" – potenciāli invazīvas sugas, kas konkrētajā valstī vēl nekādu postu nav nodarījušas vai pat vēl nav konstatētas, bet negatīvas ietekmes zināmas citās, līdzīga klimata valstīs. Šādi saraksti, īpaši, ja tie tiek aktualizēti atbilstoši situācijai, ir labs palīgs prioritāšu plānošanai, piemēram, aktīvai kontrolei, kā arī aizliegumam šīs sugas tirgot, ievest vai izvest no valsts.

Latvija jau ir iesaistījusies starptautiskā sadarbības tīklā NOBANIS, kas pašlaik ir vienīgais regulāri uzturētais svešo sugu saraksts par Latviju. A.Priede gan skaidro, ka sarakstam ir tikai informatīvs raksturs, dalība pasākumā ir brīvprātīga un tai netiek piešķirts valsts finansējums. Taču arī to var izmantot kā palīgu situācijas izvērtēšanai un konkrētu pasākumu plānošanai.

Invazīvo augu sugu  bīstamības faktori

A.Priede skaidro, ka katra no iepriekš minētajām invazīvajām sugām vairāk vai mazāk izteikti aizņem savu "nišu". Piemēram, puķu sprigane jau tagad daudzviet veido vienlaidus audzes upju krastos. Speciāliste domā, ka ir svarīgi pievērst uzmanību tādām sugām, kas ir invazīvas mūsu dienvidu kaimiņvalstīs, jo, pasiltinoties klimatam, tās var ātri kļūt problemātiskas un agresīvas arī Latvijā.

Invazīvo sugu radītās ietekmes var būt tiešas, piemēram, nomācot kādu jutīgu retu sugu, un arī kompleksas. Piemēram, puķu sprigane vai dižsūrene upes palienē var izkonkurēt vietējās palieņu pļavu sugas, veidojot vienlaidus audzes, un to radītā noēnojuma dēļ šādās vietās vairs nespēj augt graudzāles, neveidosies velēna, palu laikā pastiprināti izskalosies augsne, un upju krastos palielināsies erozija. Erozijas dēļ ūdeņos ieskalosies palieņu augsnēs esošās barības vielas, kas savukārt radīs virszemes ūdeņu eitrofikāciju (ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte). Tātad - invazīvo augu ietekmes bīstamība ir samērā daudzveidīga.

A.Priede upju krastus un jūras piekrastes kāpas uzskata par augsta riska teritorijām, kurās  invazīvās sugas var negatīvi ietekmēt gan kāpas un palieņu zālājus, gan tiem raksturīgās sugas, it īpaši aizsargājamās. Upju krasti un jūras piekraste ir kā sugu dabiskais pārvietošanās koridors - ar straumēm var tikt pārnestas sēklas, sakņu fragmenti un citas augu daļas, kas ļauj invazīvajām sugām ieviesties arvien jaunās vietās. Taču invazīvās sugas izmanto arī ceļus, dzelzceļus, kanālus. Augu sēklas var ceļot, pielīpot pie automašīnām, vilcieniem, kurpju zolēm. Tā cilvēki neapzināti palīdz invazīvajām sugām to izplatībā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktores vietniece fitosanitārās robežkontroles jomā Kristīna Romanova skaidro, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.467 "Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumi" 15.pantu invazīvo sugu ievešanu no trešajām valstīm (valstis, kuras nav ES dalībvalstis) kontrolē PVD. Šādu sugu ievešana ir iespējama tikai zinātniskiem mērķiem ar speciālu VAAD izdotu atļauju.

"Invazīvo sugu radītās ietekmes var būt tiešas, nomācot kādu jutīgu retu sugu, un arī kompleksas."

PVD inspektors robežkontroles punktā pārbauda kravas vispārējo fitosanitāro stāvokli un, ja nepieciešams, prasa arī VAAD izsniegtu atļauju. PVD speciāliste atzīst, ka nav konstatēts gadījums, kad kāds mēģinātu ievest Sasnovska latvāni, kurš pagaidām oficiāli atzīts par vienīgo invazīvo augu sugu Latvijā. Līdz ar to var secināt, ka pašlaik citu invazīvo augu sugu kontrole netiek veikta, līdzīgi, kā īpaši nekontrolē tos augus, ko pārvadā Eiropas Savienības robežās.

Vēlreiz par latvāni

Cīņa ar Sosnovska latvāni Latvijā joprojām ir aktuāla. Svarīgi apzināties, ka šī auga apkarošana būs veiksmīga, ja tajā iesaistīsies gan valsts un pašvaldības, gan zemes īpašnieki.

A.Garkāje atgādina, ka VAAD no iedzīvotājiem gaida informāciju par jaunām invadētām teritorijām. Saņemto informāciju par plānoto ierobežošanas pasākumu veikšanu VAAD tiešsaistes sistēmā uzreiz sniedz pašvaldībām, lai tās veiksmīgi varētu plānot pasākumus attiecīgajā teritorijā.  Īpašniekam vai zemes valdītājam ir pienākums iznīcināt invazīvo latvāni, ja tas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Tātad - par savu zemi ir atbildīgs īpašnieks vai valdītājs. Savukārt pašvaldības ir kompetentākās institūcijas par situāciju attiecīgās administratīvās teritorijas pārvaldīšanā, un to rīcībā ir gan motivējoši, gan kontrolējoši līdzekļi un iespējas.

Ja vienai lielai latvāņu audzei ir vairāki valdītāji, lai apkarošanas pasākumus veiktu visā vienlaidus teritorijā, iesaistās pašvaldība. Tā drīkst veikt ierobežošanas pasākumus privātīpašumā, paziņojot par to LR oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv). Plāns par pasākumu veikšanu ir pieejams arī attiecīgajā pašvaldībā.

Plaša informācija par latvāņu izplatību un apkarošanu ir atrodama VAAD mājaslapā.

Sistēmas atbilstība un citas problēmas

A.Garkāje uzskata, ka šā brīža sistēma ir pietiekami piemērota tam, lai Latvijā veiksmīgi izskaustu vienīgo atzīto invazīvo augu sugu – Sosnovska latvāni, jo tiesību akti nosaka atbildīgos, uzraudzītājas institūcijas, ierobežošanas metodes, kā arī kārtību, kādā organizējami un koordinējami pasākumi, un sodus par apkarošanas pasākumu neveikšanu.

Tomēr speciālisti atzīst arī finansējuma trūkumu un citas problēmas. A.Priede uzskata, ka cīņa ar latvāņiem noritētu veiksmīgāk, ja valsts darbotos ar motivēšanas, nevis sodīšanas paņēmieniem. Tāpat nebūtu pareizi koncentrēties tikai uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kamēr invazīvie augi turpina aktīvu izplatību pa saviem "koridoriem" gar dzelzceļiem, lielceļiem un upēm, inficējot aizvien jaunas teritorijas, tajā skaitā – īpaši aizsargājamās. Apkarošanas pasākumiem jābūt ne tikai regulāriem, bet arī kompleksiem, un nedrīkst aizmirst citas invazīvās augu sugas un to nodarīto postu.

Latvija ir parakstījusi starptautiska līmeņa līgumus, piemēram, Starptautisko augu aizsardzības konvenciju, un līdz ar to uzņēmusies saistības un atbildību par noteiktām dabas vērtībām un to saglabāšanu. A.Priede uzsver, ka saglabāšana kļūst arvien grūtāk īstenojama.

Invazīvo sugu apkarošanas finansēšanu A.Priede salīdzina ar veselības sistēmu, kurai naudu piešķir tikai tad, kad kaut kas steidzami jādara, jo apkārt daudz saslimušo. Tāpat kā ārstus vajag visu laiku, arī invazīvās sugas nevar iznīdēt vienā reizē. Tas ir regulārs un nepārtraukts darbs, pretējā gadījumā - uz sekmēm nav pamata cerēt.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU