NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. augustā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
19
19

Naudas atmazgāšanas shēmas un “naudas mūļi” (I)

FOTO: Freepik

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumi ir saistīti ar gandrīz visiem ekonomiskajiem noziegumiem – krāpšanu, piesavināšanos, zādzību u. c. –, kuri vērsti uz mantiska labuma gūšanu. Kādas ir naudas atmazgāšanas shēmas, un kā tās tiek atklātas? Šajā, pirmajā, LV portāla skaidrojumā par to, cik daudz noziedzīgi iegūtu līdzekļu tiek iepludināti globālajā un Latvijas ekonomikā, kāpēc vispār notiek šāda veida noziegumi un kas ir “naudas mūļi”.

īsumā
  • Latvijā izdarīto noziegumu dēļ katru gadu apritē nonāk aptuveni 1,5 miljardi eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu.
  • Visvairāk noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas ir uzsāktas sakarā ar krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju, narkotisko vielu nelegālo apriti un cilvēktirdzniecību.
  • Ir trīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijas: ievietošana, izkārtošana un integrācija.
  • Noziedzīgi grupējumi naudu parasti pārskaita uz citu personu, tā saukto “naudas mūļu”, kontu.
  • “Naudas mūļiem” ir būtiski apzināties, ka iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir nelikumīga un par to paredzēta kriminālatbildība.

Papildinātajā Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) risku novērtēšanas ziņojumā teikts: “Ir grūti precīzi noteikt, cik daudz noziedzīgi iegūtu līdzekļu (NIL) tiek iepludināti globālajā ekonomikā. Vispiesardzīgākie eksperti lēš, ka īpatsvars ir 2%–5% no pasaules gada iekšzemes kopprodukta (IKP), lielāko daļu aktīvu legalizējot ar finanšu sektora starpniecību. Pētījumi liecina par augšupejošu tendenci noziedzīgas izcelsmes kapitāla iepludināšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu finanšu sistēmā, ar vidējo īpatsvaru 2% apmērā no IKP gadā, sasniedzot 3,5% līdz 4% atsevišķās valstīs. Ievērojot aplēsi, ka OECD valstu finanšu sistēmā ik gadu tiek iepludināti NIL 2–4% apmērā no IKP gadā un Latvijas IKP ir 25 miljardi eiro apmērā, var prezumēt, ka kopējais Latvijas ekonomikā iepludinātais NIL ir aptuveni 0,5–1 miljarda eiro apmērā.”

Papildus tam 2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) veica pētījumu “Latentās noziedzības apmēra izzināšana, kuras radīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir potenciāli bīstama starptautiskajai finanšu sistēmai un Eiropas Savienības kopējam tirgum”. Saskaņā ar šo pētījumu, kurā analizēti noziegumi valsts institūcijās (dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, kukuļošana u. c.), noziegumi pret īpašumu, noziegumi tautsaimniecībā, kā arī ar akcīzes preču apriti saistīti noziegumi un ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti saistītā noziedzības latentitāte, Latvijā izdarīto noziegumu dēļ katru gadu apritē nonāk aptuveni 1,5 miljardi eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu.

Vairāk par pētījumu var izlasīt FID gada pārskatā par 2019. gadu šeit.

Jāatgādina, ka naudas atmazgāšanas problēmu dēļ Latvija gandrīz nokļuva tā saucamajā pelēkajā sarakstā. LV portāls jau rakstīja, ka pēdējo gadu laikā bankās tika veikts “kapitālais remonts” un šogad februārī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) nolēma Latviju nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai, jo ir izveidota stipra un noturīga finanšu sistēma aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.

Kam ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem

21. gadsimtā noziegumi lielākoties tiek izdarīti nolūkā gūt naudu. “Ir tā saucamā Bekera (Gērijs Stenlijs Bekers – amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts, viens no viņa pētījumu virzieniem ir nozieguma un soda ekonomiskā motivācija) teorija. Bekers konstatēja, ka ikviens noziedznieks pirms nozieguma izdarīšanas aprēķina tā izdevīgumu salīdzinājumā ar iespējamo sodu,” saka Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļas izmeklētāja Jūlija Liodorova. “Ekonomiskais noziegums ir iespēja gūt mantisko labumu.”

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Šī likuma 3. pants nosaka subjektus, kuriem ir pienākums veikt klientu izpēti un ziņot par aizdomīgiem darījumiem FID un Valsts ieņēmumu dienestam (par nodokļu jautājumiem).

ENAP 1. nodaļas priekšniece Inese Gise skaidro, ka FID saņemtā informācija ir konfidenciāla. ENAP 1. nodaļa no FID saņem informāciju par faktu un uzsāk izmeklēšanu. Policija pati arī veic operatīvo darbu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršana ir VP prioritāte.

Visa veida mantiskie noziegumi

Kā ir norādījusi Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval”, ļoti liels procents no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem ir Latvijā uz vietas izdarītie predikatīvie noziegumi: visa veida mantiskie noziegumi – zādzības, krāpšanas, kukuļdošana.

“Mūsu uzdevums katrā no šiem gadījumiem ir spēt kvalificēt arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šķiet, visai sabiedrībai ir skaidrs: ja es kaut ko nozagu, tad, visticamāk, mēģināšu to kaut kādā veidā legalizēt. Ja es pati nozagu un lietoju, tad tas ir vienīgais izņēmums, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi netiks legalizēti. Ja trešā persona lieto mantu, kas ir noziedzīgi iegūta, tad saskaņā ar NILLTPFN likuma 5. pantu viņai tiks inkriminēta NILL. Piemēram, ja vīrs, kas nekur nestrādā, mājās atnes miljonu un sieva šo naudu izmanto, arī viņai tiks inkriminēta NILL,” skaidro I. Gise.

Ja vīrs, kas nekur nestrādā, mājās atnes miljonu un sieva šo naudu izmanto, arī viņai tiks inkriminēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Visvairāk NILL lietas ir uzsāktas sakarā ar krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju, narkotisko vielu nelegālo apriti un cilvēktirdzniecību.

Naudas legalizācijas stadijas

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā mājaslapā norāda, kādas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stadijas:

  • ievietošana (placement) – skaidra nauda vai tās ekvivalents tiek ievietots finanšu sistēmā;
  • izkārtošana (layering) – tiek veikti vairāki sarežģīti finanšu darījumi, lai maskētu naudas izcelsmi;
  • integrācija (integration) – līdzekļi tiek integrēti atpakaļ ekonomikā tā, lai izskatītos, ka to izcelsme ir likumīga.

Tiesa, šāda vienkāršota pieeja neaptver visus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas paņēmienus, jo atkarībā no apstākļiem kāda  stadija var arī tikt izlaista, norāda FKTK.

ENAP 1. nodaļas izmeklētāji iesaistās nozieguma atklāšanā visās stadijās. “Naudas ievietošana ir nosacīti pirmā darbība, un visas trīs darbības cita citu papildina – tas ir netīrās naudas legalizācijas kopums,” norāda izmeklētāja Laila Packēviča.

Naudas mūļi – pensionāri, studenti

“Ievietošana ir tas brīdis, kurā nauda nonāk kādā kontā Latvijas bankā. Mūsu gadījumā tas nebūs čemodāns ar banknotēm, kas tiek paslēpts zem gultas, – visvairāk strādājam ar pārskaitījumiem, kontiem un bankām,” skaidro I. Gise.

Noziedzīgi grupējumi naudu parasti pārskaita uz citu personu, tā saukto “naudas mūļu”, kontu. Tāpat šie grupējumi var izveidot čaulas kompānijas vai arī darboties legāla biznesa aizsegā, saka J. Liodorova.

Izmeklētāja Olga Kļimova atceras tikai vienu gadījumu, kad bija izveidota apjomīga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēma, kurā cilvēks strādāja atklāti, izmantojot savu bankas kontu. “Bet tie ir izņēmumi. Parasti viss tiek slēpts un maskēts,” saka I. Gise.

Pirms četriem, pieciem gadiem Latvijā īpaši aktuāls jautājums bija “naudas mūļi”, personas, ar kuru starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

FID norāda, ka par naudas mūļiem – noziedznieku upuriem – var kļūt fiziskas personas, kuras tiecas pēc labākas dzīves vai vēlas palīdzēt radiem, draugiem un paziņām vai kurām trūkst zināšanu par to, ka šāda veida darbības ir nelikumīgas. Finanšu noziegumos var iesaistīties ikviens – students, seniors, darba meklētājs, uzņēmējs vai jaunā māmiņa. Visbiežāk gan par šādu shēmu dalībniekiem kļūst personas, kas ir sociāli nenodrošinātas, bez pastāvīgas dzīvesvietas, arī bezdarbnieki vai studenti, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās.

“Naudas mūļi bieži vien ir ne tikai pensionāri, bet arī izglītoti cilvēki – skolotāji, tranzīta kompāniju darbinieki. Taču izglītotam cilvēkam ir jāsaprot, ka lūgums iedot savu karti, lai cita persona tajā ieskaitītu naudu, netiek izteikts vienkārši tāpat. Bez noteikta nolūka tā nedara,” saka izmeklētājs Voldemārs Mūrnieks.

Nopelna komisijas maksu

Noziedznieku savervētais “mūlis” palīdz legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, piemēram, pārskaitot to starp dažādiem maksājumu kontiem vai atverot kontu, vai pēc citas personas lūguma izveidojot uzņēmumu uz sava vārda un tā turpmāku pārvaldīšanu nododot trešajai personai. Tā viņš nopelna nelielu komisijas maksu.

“Naudas mūlis” var būt ne tikai persona, kas konkrēti naudu paņem un ievieto kontā. Lai veiktu NILL, Latvijā personai var būt arī tikai konts kredītiestādē, kur tiek ievietota atsūtītā nauda, bet visi darījumi var notikt citā valstī.

“Tajā brīdī, kad persona savā kontā saņem noziedzīgi iegūtus līdzekļus, sākas netīrās naudas legalizēšana,” uzsver I. Gise. “Cilvēkam ir jāapzinās, ka tāpat vien trešā persona neprasītu ne bankas konta numuru, ne maksāšanas karti. Tā notiek gadījumā, ja kādam ir jāslēpj noziedzīgi iegūti līdzekļi.”

Cilvēkam ir jāapzinās, ka tāpat vien trešā persona neprasītu ne konta numuru, ne maksāšanas karti. Tas notiek, ja kādam ir jāslēpj noziedzīgi iegūti līdzekļi.

“Sabiedrība ļoti toleranti izturas pret izvairīšanos no nodokļiem. Piemēram, ja darba devējs maksā algu skaidrā naudā. Persona lūdz paziņu, draugu vai radinieku, lai viņš šo naudu pārskaita viņam uz kontu. Bieži tā dara cilvēki, kas ir aizbraukši strādāt uz ārzemēm. Tur viņi strādā nelegāli, saņem algu skaidrā nauda, atbrauc uz Latviju un atrod paziņas, kas palīdz viņiem ievietot naudu savā kontā,” stāsta I. Gise.

Operē arī ar miljoniem

Ar kādām summām operē noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanas shēmās, kur iesaistīti “naudas mūļi”? “Tie nereti ir arī miljoni,” atbild I. Gise un atceras gadījumu, kad tikusies ar kādu “naudas mūli” no trešās valsts, kurš atstājis visnotaļ turīga un izglītota cilvēka iespaidu. Bet vienīgā viņa nodarbošanās bijusi iesaiste noziedzīgā shēmā: viņš visur pieteicās kā uzņēmumu patiesais labuma guvējs, pozicionējot sevi kā uzņēmumu īpašnieku.

Tiesa, procentuāli Latvijā “naudas mūļi” operē ar mazākām summām, ne ar miljoniem.

Iestājas kriminālatbildība

Valsts policija norāda: lai kādu apsvērumu dēļ personas ir iesaistījušās šādos darījumos, būtiski apzināties, ka tas ir nelikumīgi un par to paredzēta kriminālatbildība. Personu var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma 195. panta, t. i., par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts piespiedu darbs, naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, īslaicīga brīvības atņemšana vai brīvības atņemšana pat līdz divpadsmit gadiem.

Pēc VP veiktajām kampaņām naudas mūļu aktualitāte patlaban Latvijā ir mazinājusies, taču šis fenomens vēl joprojām ir izplatīts. “Naudas mūļi” tiek rekrutēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, norāda VP.

LV portāls jau rakstīja: kopš pagājušā gada rudens FID veic izglītošanas kampaņu, arī par “naudas mūļiem”. Ir izveidota mājaslapa, kurā digitālas spēles testa veidā ikvienam ir iespēja pārliecināties par to, vai viņš ir pietiekami izglītots un zina likumus, kā arī paplašināt zināšanas par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem un to raksturīgākajiem riska faktoriem.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU