Naudas atmazgāšanas shēmas un finanšu legalizācija (ll)

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļas priekšniece Inese Gise atklāj, ka netīrās naudas izkārtošanas stadijā nozieguma izdarītājs var rīkoties pats, iesaistot “naudas mūļus”, vai arī izmantot starpniekus un profesionālus naudas atmazgātājus. Šādi starpnieki – profesionāli naudas atmazgātāji – nereti strādā finanšu iestādē, kur sastāda fiktīvus darījuma līgumus u. c., bet pasūtītājs par to samaksā noteiktu komisijas maksu.

Izmeklētājs Voldemārs Mūrnieks profesionālu starpnieku pakalpojumus raksturo ar piemēru no kādas kredītiestādes, kuras darbinieks ilgstoši veica naudas atmazgāšanu un sniedza šādus pakalpojumus globālā līmenī. Cilvēks, kurš bija ieguvis noziedzīgu naudu, vērsās pie bankas darbinieka, lai šos finanšu līdzekļus padarītu legālus. Bankas darbinieka rīcībā bija kodu kalkulatori un vairāku uzņēmumu tīkls, starp kuriem tika veikti pārskaitījumi. Līdz ar to nauda nonāca pasūtītāja kontā it kā legāla darījuma izskatā. To, kā tieši bankas darbinieks veica naudas izkārtošanu, pasūtītājs nezināja.

Cik liela ir komisijas maksa par šādu pakalpojumu? Atkarībā no dažādiem apstākļiem komisija var svārstīties no 1% līdz 7–8% no darījuma summas, atbild V. Mūrnieks.

“Vai nu tā ir liela summa, vai arī tā ir sistēma,” piebilst izmeklētāja Laila Packēviča.

Kas ir starpnieki

Patlaban policijas uzdevums no Latvijas riska profila viedokļa ir apkarot kredītiestāžu darbiniekus kā naudas atmazgāšanas starpniekus, akcentē I. Gise. Tajā pašā laikā šādus pakalpojumus sniedz daudzas dažāda līmeņa privātpersonas. Tie bieži ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti. “Tie var būt arī cilvēki ar augstāko izglītību, kas nav saistīti ar banku, nodokļu sistēmu,” tā izmeklētāja Diāna Vicupa. “Pietiek, ja viņiem ir labi kontakti atsevišķās iestādēs, viņi ir zinoši, spēj sarunāt, ka klients saņems tādu pakalpojumu, kādu vēlas,” piebilst izmeklētāja L. Packēviča.

D. Vicupa min piemēru, kā darbojas profesionāls naudas atmazgātājs: “Personai pēc naudas izkārtošanas vairākos kontos bija nelegāli iegūta nauda. Ar starpnieka palīdzību tika sastādīti trīs fiktīvi līgumi, un no kompānijām tika izsniegti fiktīvi aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei. Dzīvoklis it kā bija sliktā stāvoklī, to it kā izremontēja un pārdeva. Pēc tam persona skaidroja, ka daļa naudas tika izmantota, lai dzēstu aizdevumu ar procentiem, bet pārējā nauda palika pāri. Faktiski tādā veidā tika legalizēta nauda.”

Kad rodas aizdomas

Kurā brīdī, analizējot dažādus darījumus, rodas aizdomas, ka tiek veikta naudas atmazgāšana? D. Vicupa: “Nekustamā īpašuma darījuma gadījumā kontā tika veikti tranzīta darījumi – nauda ienāk un tūlīt aiziet. Visu laiku iet pa apli, bet kontā nekad neuzturas.”

Tā ir tipiska anomālija, kad atlikums kontā ir nulle: visu laiku nauda tikai ienāk un tūlīt aiziet. Ja uzņēmums veic saimniecisko darbību, tam ir vajadzīgi aktīvi, kuriem ir jābūt kontā, saka D. Vicupa.

“Pēc pasaulē atzītās naudas atmazgāšanas tipoloģijas, pirmais aizdomīgais signāls ir tas, ka nauda ienāk kontā ik pa brīdim un rezultātā veidojas miljons. Tas ir neraksturīgi: ja man ir normāls, likumīgs miljons, tad kāpēc ik pa sekundei jāsūta desmit eiro?” pamato I. Gise.

“Veicot auditu, var tikt konstatētas anomālijas, netipiska, neraksturīga, ekonomiski nepamatota un neloģiska rīcība, kurai speciālisti pievērš uzmanību,” skaidro izmeklētāja Jūlija Liodorova. “Piemēram, grāmatvedis analizē dokumentus un vērtē, kādēļ juridiskais birojs lielā apmērā iegādājas sadzīves tehniku.”

Holdingu izveide

Pie sarežģītākām nelegālās naudas izkārtošanas shēmām pieskaitāmi holdingi ar nesaprotamu darbības virzienu. Shēmās figurē neīsti patiesie labuma guvēji, notiek aizdomīgi darījumi civiltiesisku darījumu aizsegā. Piemēram, tiek slēgti darījuma līgumi vai aizdevuma līgumi. Naudas izkārtošanā notiek tā saucamā “galvas jaukšana” – nelegālās naudas padarīšana par legālo, skaidro L. Packēviča.

Izmeklētāja Olga Kļimova šādu darbošanos raksturo ar piemēru: “Ir izveidots holdings ar padsmit uzņēmumiem ofšoros, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm. Tiklīdz viens uzņēmums nonāk redzeslokā, piemēram, muitā nesamaksātu nodokļu dēļ, īpašnieki pārvirza naudas līdzekļus uz nākamo kompāniju. Naudas atmazgāšanā tipisks gadījums ir holdings ar vienu patiesā labuma guvēju, kura darbībai nav ekonomiska pamata.”

Pie netīrās naudas izkārtošanas stadijas ir pieskaitāma arī jurisdikciju maiņa – ofšoruzņēmumi.

“Izplatītas ir riņķveida shēmas,” stāsta L. Packēviča. “Piemēram, viena persona ir patiesais labuma guvējs vienlaikus 30 uzņēmumos. Tā ir viena tipoloģija, riska moments, kas norāda, ka diezin vai cilvēks varēs izskaidrot tiesisku un ekonomisku pamatu 30 ārvalstu uzņēmumiem, kuros darbības notiek vienlaikus, darījumi un naudas plūsma ir savstarpēji saistīti.”

Kāpēc nevar operēt ar skaidru naudu

Kāpēc noziedznieki nevar operēt pārsvarā ar skaidru naudu? I. Gise skaidro, ka personai ir jāveic noteikti regulāri maksājumi, var būt kredīts. “Ja visu laiku maksājat ar skaidru naudu, Valsts ieņēmumu dienests veic kontroli un kādā brīdī uzdos jautājumu: no kurienes nauda? Vai persona to varēs izskaidrot? Tāpēc noziedzniekam ir vajadzīgs legāls naudas līdzekļu izcelsmes izskaidrojums.”

I. Gise norāda, ka, protams, viens variants ir “aiziet uz kredītiestādi pa sētas durvīm ar pilnu koferi skaidras naudas un nosaukt kontu citā valstī, kurā pēc kāda laika tiks ieskaitīta nauda, piemēram, par konsultācijām”.

Pierādījumi

Kā pierādīt naudas atmazgāšanu? Izmeklētāji pierādījumus dala trijos blokos:

• standarta (Kriminālprocesa likuma izpratnē);
• fiskālie (grāmatvedības dati, auditi utt.);
• finanšu izlūkdati (shēmas par naudas plūsmām, kas iziet ārpus Latvijas).

2019. gada 24. decembrī stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā par fakta legālu prezumpciju, kas lika izmeklētājam pierādīt, ka manta, visticamāk, ir noziedzīgi iegūta. “Visticamāk ir ļoti svarīgs vārds. Ja 100% nevaram pateikt, ka nauda ir noziedzīgi iegūta, jo nav zināms noziegums, tad personai pašai ir jāskaidro, kāda ir naudas izcelsme. Persona skaidro, bet policija pārbauda,” saka I.Gise.

Ja 100% nevaram pateikt, ka nauda ir noziedzīgi iegūta, jo nav zināms noziegums, tad personai pašai ir jāskaidro, kāda ir naudas izcelsme. Persona skaidro, bet policija pārbauda.

Grozījumi Kriminālprocesa likuma 125. pantā nosaka: ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme.

Izmeklētāji stāsta, ka starptautiskajās naudas atmazgāšanas shēmās bieži ir iesaistītas trešās valstis, līdz ar to palīdzības lūgumi tiek sūtīti pa visu pasauli. “Paiet vairāki gadi, kamēr saņemam atpakaļ kādu informāciju. Turklāt nav zināma šīs informācijas kvalitāte, tāpēc šādus noziegumus nevar izmeklēt ātri. Gads vai divi gadi – tas ir normāli,” akcentē I. Gise.

“Parasti informācijas apjoms ir milzīgs. Izmeklētājam jāspēj saskatīt cēloņsakarības un likumsakarības saistībā ar visiem faktiem,” tā L. Packēviča. “Tādas lietas, kurās ir saskatāmi tieši pierādījumi, ir ļoti liels retums. Pārsvarā lietās figurē neskaidri naudas līdzekļi un ir riska pazīmes, ka tie varētu būt saistīti ar prettiesiskām darbībām.”

Trešā stadija – legāla biznesa izmantošana

Trešā naudas atmazgāšanas stadija ir integrācija, kad līdzekļi tiek izvietoti ekonomikā tā, lai izskatītos, ka to izcelsme ir likumīga.

D. Vicupa to raksturo ar šādu piemēru: Latvijā darbojas SIA, kurai ir legāls bizness – pārdod noteiktu preci. Tā kā uzņēmums darbiniekiem maksā “aplokšņu” algas, ir nepieciešama skaidra nauda. Uzņēmumam ir legālā un nelegālā darbības puse. Lai nelegālā puse kaut kur rastos, vai nu kases aparātā netiek izsisti visi čeki, vai arī, kā šajā variantā, cilvēks, kas gribēja atmazgāt naudu, apmaksāja SIA preci. Piemēram, viņš par 100 000 eiro nopirka galdus. Atveda uz SIA, neviens nepārbaudīja, kurā kontā par šo preci tika samaksāts. SIA šo preci varēja tirgot tikai nelegāli, jo tā nekur nebija reģistrēta. Prece it kā atrodas noliktavā, bet tā nekur netiek fiksēta. Kases aparāta čekos galdi neparādās, darījumi netiek aplikti ar nodokļiem. Daļu naudas SIA īpašnieks atdeva personai, kas pirka galdus, bet pārējais palika viņam pašam “aplokšņu” algu izmaksai. Tādā veidā SIA legalizēja nekur neuzskaitītu preci. Tā kā uzņēmums oficiāli nodarbojās ar galdu tirdzniecību, konkrēto noziegumu atklāt bija īpaši problemātiski.

D. Vicupa norāda, ka VP cenšas trešo stadiju proaktīvi no naudas atmazgāšanas shēmas izslēgt, naudu konfiscējot pēc otrās stadijas, taču nereti noziegumu izdodas atklāt tikai trešajā naudas atmazgāšanas stadijā.