Lejupslīde maksājumu iestāžu nozarē ir apstājusies

Lūdzu, iepazīstiniet ar Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociāciju, kura ir dibināta salīdzinoši nesen – 2016. gadā!

Tā bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un tirgus dalībnieku kopīga iniciatīva. Regulators lūdza izveidot institūciju, lai būtu iespējams kopumā komunicēt ar nozari. Atsaucāmies uz aicinājumu un izveidojām asociāciju. Vairāku gadu laikā strādājām pie dialoga, saskaņojām noteikumus, izteicām viedokli par finanšu sektora attīstības plānu.

2018. gadā sākās tirgus pārkārtošana, vairāki biedri pārcēla licences un biznesus uz citām valstīm, biedru aktivitāte palikusi maza – asociācijā aktīvi ir tikai četri biedri. Pašreiz ir restartēšanas posms, kad ir signāli gan no valdības, gan no Regulatora par to, ka ir laiks atsākt FinTech (FinTech – tehnoloģijās balstītas finanšu inovācijas, kas dod iespēju radīt jaunu biznesa modeli vai tā piemērošanas veidu, jaunu procesu vai pakalpojumu, kas maina līdzšinējo pieeju nozares attīstībai. Šeit un turpmāk – red. piez.) nozares attīstību. Gaidām jaunus tirgus dalībniekus.

Vai maksājumu iestāžu (MI) un elektronisko naudas iestāžu (ENI) optimizācija notika pēc 2018. gada grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kuros tika paredzēta reģistrācijas un licencēšanas režīma maiņa?

Jā, tas bija viens no iemesliem. Otrs iemesls bija tas, ka kopējā Regulatora nostāja bija ļoti stingra. Tas bija laiks, kad Latvijā bija banku sektora reputācijas krīze, bija jāstrādā, lai valsti neiekļautu pelēkajā sarakstā. Biznesā tika meklēti vieglākie, ērtākie ceļi, kur attīstīties. Tie aizveda uz Lielbritāniju, Lietuvu, arī Igauniju un citām valstīm.

Šajā laikā strauji samazinājās tirgus dalībnieku skaits. Pašreiz atkārtoti ir radusies interese par licences iegūšanu. Regulators ir sācis strādāt pie nozares attīstības plāna, veidojas vīzija, kādus dalībniekus grib redzēt tirgū. Rezultātu redzēsim nākotnē, ceru, ka tas būs veiksmīgs. Tomēr iepriekš Regulatora pieeja MI/ENI dalībniekiem nebija pilnībā nobriedusi un bija tāds kā izmēģinājuma periods (pamēģināsim izsniegt licences, un tad redzēs, kas no tā sanāks, kāds būs rezultāts). Tad secināja, ka nozarei tomēr ir jāpiemēro stingrāka uzraudzība.

Iepriekš FinTech uzņēmumiem nebija lielas iespējas attīstīties. FKTK iepriekšējā vadītāja laikā neatbalstīja FinTech attīstību, nebija iespēju produktus testēt regulatīvajā smilškastē. Par to gan cīnījās Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, bet neko nepanāca.

Nedomāju, ka regulatīvās smilškastes neesamība spēcīgi ietekmēja lēmumus pamest Latvijas tirgu. Uzņēmumos pēc savstarpējām konsultācijām tika nolemts, ka jaunos produktus ir vieglāk attīstīt citās valstīs.

Iepriekšējā FKTK vadība ieņēma neitrālu pozīciju par MI un ENI nozares attīstību. Pašreizējā vadība tirgum sūta signālus, ka vēlas attīstīt nozari un ir atvērti dialogam. Ja uzņēmējs ir spējīgs pamatot biznesa modeli un riska vadības sistēmu, dialogs ar Regulatoru ir pietiekami konstruktīvs. Labi, ka Regulators padziļināti iesaistās FinTech procesos, lai labāk izprastu biznesa modeļus un piemērotu atbilstošu uzraudzību.

Ir skaidrs, ka Regulators nav gatavs akceptēt augsta riska biznesa modeļus, kuros notiek nekontrolējama naudas plūsma bez atbilstošas klientu izpētes un risku vadības. Praktiski tas prasa gan lielākas investīcijas iekšējās kontroles sistēmā, gan sarežģītu sadarbības uzsākšanas procesu ar klientiem.

Pēc FKTK datiem MI/ENI sektors pērn turpinājis dinamisku attīstību. MI un ENI veikto maksājumu kopējais apmērs 2020. gadā sasniedzis 295 miljonus eiro – par 60 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, kurās FinTech šajos gados ir attīstījies ļoti strauji, šie apjomi ir niecīgi. Lietuvā apmēram 200 miljoni eiro ir tikai ieņēmumu bāze no maksājuma pakalpojumiem. Lietuva piesaistīja vienu milzi – “Revolut Payments UAB” –, kas veido pusi no visa maksājumu apjoma.

Latvijā veikto maksājumu apmēru daļēji ir iespaidojusi valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” izsniegtā licence maksājumu iestādes darbībai.

Kopumā pēdējie gadi nozarē ir bijuši lejupslīdes gadi.

Ar ko nodarbojas MI/ENI? Vai konkurē ar bankām?

Mūsu reģionā MI/ENI vairāk koncentrējas uz nišas pakalpojumiem. Neredzu, ka būtu tieša konkurence ar bankas produktiem, jo bankas citādāk veido produktu klāstu, un ieņēmumu bāze lielākoties ir no kreditēšanas un lielo korporatīvo klientu apkalpošanas. Bankas piemēro universālo pieeju un koncentrējas uz iespēju piedāvāt klientiem pilno pakalpojumu klāstu. MI/ENI savukārt visus resursus virza, lai attīstītu vienu vai vairākus specifiskus pakalpojumus, detalizētāk adaptējot produktu klienta vajadzībām un ērtībām, veidojot jauna produkta piedāvājumu. Īstenībā FinTech pastāvēšana bez sadarbības ar bankām pašlaik ir grūti iedomājama, līdz ar to ir svarīgi veidot sinerģiju sadarbībā.

MI/ENI nišas produkti bieži top, sadarbojoties ar citiem FinTech uzņēmumiem. Piemēram, karšu kopzīmola produkti, kur MI/ENI nodrošina visu tehnisko daļu, kas ir saistīta ar karšu izgatavošanu un atbalstu.  Lielākoties MI/ENI un FinTech pievienotā vērtība ir piedāvāt produktus, kuri būtu ērtāki un pieejamāki klientiem, piemēram, varētu būt speciālas maksājumu kartes ar īpašiem nosacījumiem, ar lojalitātes programmām, dāvanu kartes, ērti apmaksas risinājumi (stāvvietas, rēķinu apmaksas pakalpojumi, samaksa par biļetēm utt.), e-komercijas risinājumi online tirgotājiem, maksājumu pakalpojumu nodrošināšana crowdfunding platformām (angliski Crowd funding nozīmē pūļa finansēšana. Tā ir vairāku nelielu kapitālu apvienošana, ko kopfinansē pūlis jeb liela daļa cilvēku ar mērķi finansēt kādu biznesa projektu.). Nu jau visiem labi zināmi zīmoli sākotnēji arī specializējās uz noteiktas nišas pakalpojumu, piemēram, “Revolut” – ceļotāja karte ar izdevīgo valūtas konvertācijas kursu, “Paypal” – ātrie un vienkāršie norēķini ar tirgotajiem EBAY platformā, “Transferwise” – naudas pārvedumi ārzemes strādājošiem, “Stripe” – elektronisko maksājumu apstrādes risinājumi.

Lietuvā licencētā “Paysera LT UAB” un “Revolut Payments UAB” konkurē ar bankām, piedāvājot līdzīgus pakalpojumus. Šie uzņēmumi ir samērā lieli. Starp Latvijas uzņēmumiem tik lielu projektu nav daudz.

Kāpēc klientam būtu jāiet uz MI/ENI, nevis uz banku?

Pārsvarā produkts atšķiras no bankas piedāvājuma, līdz ar to izvēle ir konkrēts produkts, nevis iestāde. Bieži vien produktam var pieteikties tiešsaistē, kaut arī bankas tagad Latvijā aktīvi strādā, lai produktam varētu pieteikties online. Reģistrācija MI/ENI ir diezgan vienkārša, un interfeiss (lietotāja saskarne jeb interfeiss (interface) ir veids, kādā lietotājs var mijiedarboties ar datoru) ir ērtāks, mobilajā aplikācijā viss ir vienkārši, ātri un moderni. Tas ir viens no pamatnosacījumiem, kāpēc FinTech nozare ir kļuvusi populāra.

Ir arī globāli FinTech, kuriem ir svarīgi iegūt lielu klientu bāzi, un biznesa modelis ir balstīts straujā attīstībā, lai pēc tam piesaistītu investīcijas. Bieži vien tie aktīvi strādā pie tā, lai piesaistītu jauniešus ar inovatīvām tehnoloģiskajām prasmēm.

Regulējums nav mainījies, bet sakiet, kā notiek MI/ENI nozares restarts. Kas ir tā pamatā?

Tiek sperti tikai pirmie soļi, lai nozare atdzimtu. Pēc „kapitālā remonta” politiskā līmenī ir ļoti aktīvi diskutēts par finanšu tirgus attīstības iespējām. Visi kaut kādā mērā grib atjaunot tā darbību, jo Latvijā ir liels potenciāls, – attīstīta IT nozare, daudzās finanšu nozarēs veidojas jauni speciālisti, kuri veido uzņēmumus, attīsta biznesu (jāsaka, ne zem Latvijas karoga), un atsevišķos gadījumos tas izdodas pat ļoti veiksmīgi.

Arī kopējā Eiropas Savienības (ES) nostāja ir tāda, ka ir jāattīsta finanšu tehnoloģijas, FinTech nozare. Tas ietekmē politiķu un Regulatora iniciatīvu.

Kā nozari ietekmēs FKTK apvienošana ar Latvijas Banku?

Patlaban nav skaidrs, kā tiks sadalītas uzraudzības un pārraudzības funkcijas. Ja tās būs apvienotas vienā organizācijā, bet atbildīgi būs tie paši departamenti, tad ietekme būs mazāka. Potenciāli var gaidīt pozitīvu ietekmi, ja visu stratēģisko lēmumu pieņemšana un uzraudzība būs koncentrēta vienā organizācijā. Piemēram, varbūt izdosies atrast risinājumu, lai MI/ENI nodrošinātu pieeju Latvijas Bankas maksājumu infrastruktūrai bez komercbanku starpniecības, līdzīgi kā Lietuvā. Par šo jautājumu ilgu laiku notiek diskusijas. Tas nozīmē –, ja esi licencēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vari pieslēgties maksājumu infrastruktūrai bez komercbanku starpniecības un veidot jaunus maksājumu risinājumus uz SEPA (single euro payments area – vienotā eiro maksājumu telpa) bāzes. Šis solis dotu lielu priekšrocību Latvijā licencētiem MI/ENI.

Pašreiz vienīgā iespēja licencētam MI/ENI ir – ar komercbankas starpniecību veidot maksājumu pakalpojumus un pieslēgties Latvijas Bankas infrastruktūrai, kas nozīmē arī papildu komisijas bankām, kas savukārt sadārdzina pakalpojuma pašizmaksu.

Pašlaik Centrālā banka nevar pieņemt stratēģisko lēmumu par saistīto risku uzņemšanu un vadību, nodrošinot pieeju SEPA MI/ENI, jo tas prasītu papildu iekšējos resursus. Ja maksājumus veic ar komercbanku starpniecību, saistīto risku vadību ir jānodrošina bankai. Bet te rodas jauna problēma, jo regulatīvais slogs nosaka bankas konservatīvo pieeju sadarbībai ar MI /ENI.

Pēc uzraugošo iestāžu viedokļa klientu loks un sniegto pakalpojumu veids, uz ko fokusējas MI/ENI, ietekmē naudas atmazgāšanas risku, kam var pakļaut maksājuma iestādi. Nākotnē šie riski varētu palielināties.

Ir svarīgi pareizi vērtēt katras MI/ENI riska profilu, t. i., kādus klientu veidus apkalpo, kāda ir maksājumu ģeogrāfija, vai iekšējās kontroles sistēma ir atbilstoša riska profilam.

Ja MI/ENI ir spēcīga iekšējās kontroles sistēma un ir piemērota atbilstoša uzraudzība, tad ar darbībām saistītie riski būs pieņemamā līmenī.

MI/ENI, līdzīgi kā bankām, iekšējā kontroles sistēmā ir jāiekļauj visi riski, kas ir konstatēti gan Eiropas, gan vietējā līmenī.

Uzraugošo iestāžu bažas vairāk ir attiecināmas uz ārpus Latvijas robežām licencētām iestādēm, kurās dažviet uzraudzība ir liberālāka nekā Latvijā. Šajā gadījumā novērojam interesantu situāciju, kad, pastiprinot uzraudzības prasības, klienti migrēja uz citām valstīm, kļūstot grūtāk sasniedzami. Pieļauju, ka ar laiku šādām arbitrāžas iespējām ir jāsamazinās un prasības ES valstu starpā izlīdzināsies. ES līmenī jau strādā pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTFPN) prasību ievērošanas uzraudzības centralizācijas.

Turklāt Latvijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas Ekonomikas zonā, dažādus maksājumu pakalpojumus sniedz daudzi uzņēmumi, kas ir licencēti citās valstīs. Uzraugošās iestādes norāda, ka tieši ārvalstu MI/ENI, kas sniedz pakalpojumus, saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, varētu sektorā radīt lielus draudus, jo tās reģistrētas valstīs ar vājāku uzraudzības sistēmu.

Tas ir interesants jautājums. No vienas puses, jā – ārvalstu MI/ENI varētu radīt lielus riskus sektorā, bet, no otras puses, ir jāsaprot, ka nevajadzētu vainot visus uzņēmējus, kas grib strādāt šajā nozarē, tikai par to, ka viņi ir izvēlējušies optimālo ceļu, īstenojot savu attīstību. Ja uzraudzības slogs ir zemāks nekā Latvijā, tas automātiski nenozīmē, ka MI/ENI dara kaut ko nelikumīgu vai sliktu. Uzņēmumi ir izvēlējušies vietu, kur var vieglāk iegūt licenci un straujāk attīstīties.

Iespējams, runa ir par klientiem, ar kuriem Latvijas komercbankas pārtrauca sadarbību, un tie atvēra kontus ārvalstu MI/ENI. Tādā gadījumā nevajadzētu arī šos klientus apkalpot pastarpināti, caur ārvalstu MI/ENI.

Risks ir tajā, kādus maksājumus un klientus MI/ENI apkalpo. Ja ir zema apmēra maksājumi ar skaidri nodefinētu klientu grupu, risks nav tik liels. Ja apkalpo MI/ENI čaulas kompānijas, kas finanšu sektorā kopumā ir liela riska klienti, un darījumiem raksturīgas tranzīta plūsmas iezīmes, tad arī risks ir lielāks.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ieskatiem Latvijas rezidenti atver kontus ārvalstu maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs, tādējādi, padarot savus maksājumus nepārredzamus Latvijas uzraudzības un kontroles, un tiesībaizsardzības iestādēm. Vai tā ir?

Domāju, ka FID ir pamatojums šādam viedoklim. Galvenais ir apzināties, ka nevajadzētu visus uzņēmumus, kuri tiek apkalpoti ārpus Latvijas, uzskatīt par tādiem, kas grib izvairīties no uzraudzības. Lēmums atvērt uzņēmuma kontu ārpus Latvijas var būt arī ekonomiski pamatots, piemēram, ja apkalpošanas nosacījumi ir labāki vai vienkāršāki. Tas automātiski nepadara uzņēmumu par liela riska klientu. Latvijā šobrīd ir visstingrākā pieeja naudas atmazgāšanas un novēršanas jomu prasību ievērošanā, attiecīgi, pastiprināts administratīvais slogs gulstas arī uz klientiem.

Kādi vēl ir svarīgākie jautājumi un būtiskākās problēmas, ar kurām saskaraties un kuras pašreiz risināt?

Pašreiz piedalāmies FinTech finanšu stratēģijas plāna izveides darba grupā. Rudenī būs rezultāti par jauniem uzdevumiem, kā tiks veicināts tirgus. Ir svarīgi FinTech topošajā stratēģijā definēt, ka gribam redzēt jaunus tirgus dalībniekus no Latvijas.

Vajadzētu panākt, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu iespēja atvērt kontu komercbankās valstī, kurās MI/ENI ir licencēta. Rodas problēma – var saņemt licenci MI/ENI darbībai Latvijā, bet nav kontu, kuros glabāt klientu līdzekļus. Tās ir vienas no lielākajām problēmām Latvijā licencētām MI/ENI. Taču bez bankas konta, darbība nav iespējama. Šī problēma ir jāatrisina, vairāk ir jāiesaistās Regulatoram, ir jābūt skaidrojumam no FKTK par pieņemamiem riska līmeņiem. Lai nebūtu tā, ka komercbankām, kas vēlas apkalpot MI/ENI, ir liels administratīvās uzraudzības slogs, tam ir jābūt samērīgam.