VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
22. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Nodokļi
1
8
1
8

Robežlīnija, kuru nodokļu konsultants negribētu pārkāpt

LV portālam: DAIGA ZĒNA-ZĒMANE, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja

FOTO: Dārta Ance Jaunzeme, LV portāls

Risks, ka nodokļu konsultācijas var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un tas var notikt pat neapzināti, ir augsts, intervijā atzīst Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja DAIGA ZĒNA-ZĒMANE. Cilvēki vienmēr un visur grib maksāt mazāk nodokļu, vēlas optimizēt, tāpēc svarīga ir visas sabiedrības attieksme.

īsumā
  • Asociācijas mērķis – apvienot nodokļu konsultantus, kas būtu gatavi strādāt sabiedrības labā, kļūt par vidutājiem starp nodokļu maksātājiem un administrētājiem.
  • Lai gan asociācijā ir 171 biedrs, kopumā nodokļu konsultācijas jau sniedz apmēram 2500 personu.
  • Ja nodokļu konsultanti vēlas sniegt savus pakalpojumus, viņiem ir jāspēj izpildīt NILLTPFN likuma prasības gudrāk, diskrētāk, lai klienti justos labi.
  • Tas, ka paredzēta vienota sistēma, lai informāciju varētu iegūt caur vienu kanālu, padarīs darbu vienkāršāku.
  • Asociācijas ieskatā, prasības būtu katrā konkrētā gadījumā jāsamēro ar likuma subjektu un to, ko viņš konsultē.
  • No 2012. gada cīnāmies ar ēnu ekonomiku. Šī gada kārtējā konferencē sapratu, ka desmit gadus esam veltījuši laiku, resursus, bet pilnīgi nekur neesam tikuši.
  • Nodokļu maksātāji grib redzēt, kā viņu nomaksātie nodokļi “strādā” un kalpo sabiedrībai.

Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas mājaslapā rakstīts, ka biedrība ir dibināta 2001. gadā ar mērķi īstenot nodokļu konsultantu profesionālo pašpārvaldi un sekmēt nodokļus un nodevas reglamentējošo normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu. Cik lielu un kādu profesionāļu pulku apvienojat?

2000. gadu sākumā dibinātās asociācijas mērķis bija apvienot nodokļu konsultantus, kas būtu gatavi strādāt sabiedrības labā, kļūt par vidutājiem starp nodokļu maksātājiem un administrētājiem. Tolaik nereti bija problēmas, ka likumdevēja pieņemtās izmaiņas tika piemērotas ne gluži tā, kā tās paredzētas.

Tagad kopā esam 171 biedrs. No tiem 153 ir sertificēti, bet deviņi ir apturējuši savus sertifikātus, jo patlaban nesniedz nodokļu konsultācijas.

Asociācijas biedru vidū ir nodokļu konsultanti, juristi, zvērināti advokāti, zvērināti revidenti, grāmatveži u. c.

Kas var kļūt par asociācijas biedru?

Lai gan šī nav licencējama profesija, jābūt profesionālim nodokļu konsultāciju jomā – vai nu jābūt darba attiecībās, vai jāstrādā kā pašnodarbinātam. Kā asociācijas biedri var būt arī augstskolu pasniedzēji. Darba pieredzei jābūt vismaz trīs gadu garumā, kā arī nepieciešama augstākā izglītība ekonomikā vai jurisprudencē.

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedz licences ārpakalpojumu grāmatvežiem. Jūsu vadītā asociācija veic arī nodokļu konsultantu sertificēšanu. Vai šāds pienākums ir noteikts ar likumu, vai nodokļu konsultantam līdzīgi kā grāmatvedim ir jābūt licencētam?

Daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, ir nodokļu konsultantu likums, un šī profesija ir licencēta. Protams, arī asociācija jau dibināšanas sākumā uzrakstīja savu likuma projektu, un tā ceļošana pa institūcijām bija kā nebeidzams stāsts. Tā arī ar savu likumprojektu nekur neesam tikuši, kaut gan esam to daudz lobējuši šī vārda vislabākajā nozīmē. Tagad esam tam atmetuši ar roku – ja būs diskusijas par nodokļu konsultantu licencēšanu vai sertificēšanu valstiskā līmenī, piedalīsimies, bet paši vairs nekādu iniciatīvu neizrādīsim.

Lai sertificētu nodokļu konsultantus, asociācijā darbojas eksaminācijas komisija, kuras sastāvā ir arī Finanšu ministrijas pārstāvis. Darbojamies bez likuma, bet pēc [pašu noteiktiem] vislabākajiem kritērijiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. pantā noteiktajam nodokļu konsultanti ir šī likuma subjekti – viņiem ir jāveic klientu darījumu analīze un jāziņo, ja pastāv aizdomas par noziedzīgiem finanšu darījumiem. Kādi ir nodokļu konsultantu galvenie pienākumi, lai novērstu naudas atmazgāšanas gadījumus?

Precīzus nodokļa konsultanta pienākumus jau nosaka šis likums. Ja kāds kolēģis man gribētu oponēt, tad aicinātu izlasīt likuma mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tas nozīmē, ka ir jāspēj identificēt un novērtēt savus klientus, vai viņš tiešām ir tas, par ko uzdodas. Ja viņš atnāk ar vēlmi rosināt, kādi nodokļi pie noteikta darījuma varētu būt un kā tos samazināt, tad tas ir loģiski. Bet, ja nevar īsti saprast, no kā tiks finansēts šis darījums, kāda ir naudas izcelsme, nedrīkst šādu klientu konsultēt.

Ja nodokļu konsultanti vēlas sniegt savus pakalpojumus, viņiem ir jāspēj izpildīt NILLTPFN likuma prasības gudrāk, diskrētāk, lai klienti justos labi un uzticētos un atklātu, ko viņi grib darīt, kādi ir nākotnes plāni.

Piekritīsiet, ka nodokļi ir ļoti personīgs jautājums. Arī nodokļu konsultants var spēt darboties, tikai savstarpēji uzticoties. Ja klients izprot, ka kopējā mērķa vārdā viņam ir jāpasaka, kas viņš ir, un jāveic pārbaudes, tad sadarbība būs auglība. Ja ne, tad ir jāšķiras.

Atbilstoši likumā noteiktajam 2020. gada sākumā VID uzraudzībā bija 18 343 likuma subjekti. No tiem visvairāk – 6991 – bija grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, 2847 – juridisko pakalpojumu sniedzēji, bet 2363 – nodokļu konsultanti. Kādi ir noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) riski, kas saistīti ar profesionālo pakalpojumu sniegšanu? Vai nodokļu konsultanti ir pakļauti lielam riskam tikt iesaistītiem netīrās naudas darījumos?

Sākotnēji, 2018. gadā, kad nodokļu konsultantus VID pārbaudīja kā NILLTPFN likuma subjektus, ieguvām ne to labāko novērtējumu. Lai gan asociācijā ir 171 biedrs, kopumā nodokļu konsultācijas sniedz apmēram 2500 personu.

Nodokļu konsultantam ir padziļinātas zināšanas likumos, viņš saprot ekonomiku. Līdz ar to risks, ka konsultācijas var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, ir ļoti augsts, tajā skaitā pat neapzināti.

Piemēram, ja nodokļu konsultants sākotnēji neveic klienta identificēšanas procedūras, klients var izmanto viņa zināšanas, un atsevišķās reizēs nodokļu konsultants pat nevar iedomāties, ka sniegtā konsultācija var tikt izmantota noziedzīgi. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi iepriekš noskaidrot, kas ir klients. Bet nevar aiziet arī līdz absurdam. Piemēram, ja atnāk kaimiņiene, kas nemāk apieties ar datoru, un lūdz VID elektroniskās deklarācijas sistēmā ievadīt zobārstniecības čeku.

Kāda ir informācijas ieguves iespēja, lai veiktu klientu izpēti? Kā to varētu uzlabot NILLTPFN likuma grozījumi, kas stājās spēkā 12. jūlijā?

Situācija ar informācijas iegūšanu ir nesalīdzināma tagad un pirms diviem gadiem. Šobrīd ļoti labi informāciju var iegūt, izmantojot daudzus reģistrus. Individuāli praktizējošam konsultantam tas maksā vairāk, nekā tas varētu būt lielā [nodokļu konsultantu] birojā. Tas, ka paredzēta vienota sistēma, ka informāciju varēs iegūt caur vienu kanālu, padarīs darbu vienkāršāku.

Pēc VID datiem, nodokļu konsultanti ir vieni no visbiežāk sodītiem par dažādiem pārkāpumiem – nav izstrādāta risku novērtēšanas kārtība, nepilnīgi izstrādāta iekšējās kontroles sistēma, nav veikta klientu izpēte utt. Kādi ir galvenie pārkāpumi, asociācijas ieskatā, šobrīd?

Nedomāju, ka šobrīd nodokļu konsultantiem nav izstrādāta risku novērtēšanas kārtība vai iekšējā kontroles sistēma. Iespējams, var būt gadījumi, kad nav atjaunota iekšējā kontroles sistēma. Klienta identifikācija notiek vienmēr.

Kā risks nodokļu konsultantiem tiek minēta darījumu uzraudzība. Ir jāsaprot, ka klients pie nodokļu konsultanta var atnākt tikai vienu reizi. Un tad faktiski darījuma uzraudzība izpaliek, jo konsultants jau nezina, vai klients darījumu vispār realizē.

Nevaram pār vienu kārti mest grāmatvežus un nodokļu konsultantus, jo pirmajiem nav vienreizēju klientu, bet nodokļu konsultantiem tādu tomēr ir vairāk. Klientu ar garajiem līgumiem vairāk ir nodokļu konsultantiem, kuri, iespējams, strādā lielajos [nodokļu konsultantu] birojos. Mazajiem dzīve ir pietiekami sarežģīta.

Mana ieskatā – ja esi mazais konsultants un strādā viens, vienmēr būsi neizdevīgā situācijā. Jo pilnīgi visas šī brīža prasības ir jāizpilda tieši tāpat kā lielajam birojam.

Asociācijas ieskatā, prasības būtu katrā konkrētā gadījumā jāsamēro ar likuma subjektu un to, ko viņš konsultē. AML direktīva, uz kura pamata rakstīts NILLTPFN likums, noteic, ka pasākumiem, kas ir jāveic, ir jābūt samērīgiem ar atbildīgā subjekta būtību un lielumu.

Tas ir tas, uz ko uzraugiem un likumdevējiem būtu jāiet. Nevar vienādot starptautisku darījumu un palīdzības sniegšanu deklarācijas aizpildīšanā kaimiņienei.

Vai nav pārāk augsts nodokļu konsultantu atbildības apmērs, kas ir noteikts NILLTPFN likumā, pret pakalpojuma apmēru? Turklāt ja pārsvarā ir jāapkalpo vienreizēji klienti?

Patlaban pienākuma apmērs ir tieši tāds pats, ja konsultē ārkārtīgi lielu darījumu vai mazu. Protams, nevajag aizmirst kopējo atbildību un likuma mērķi, tomēr atšķirībai būtu jābūt. Piekrītu tam, ka vajadzētu mazliet segmentēt darījumus, pie atšķirīgiem darījumiem būtu jāveic citādas procedūras. Pašreiz procedūras ir vienādas.

Ir jāsaprot, ka Latvijas mērogam nodokļu konsultantu ir mazliet par daudz. Labo, balto klientu, kas strādā un maksā nodokļus un ir gatavi vienmēr sadarboties ar VID un nodokļu konsultantiem, nav tik daudz.

2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājusies līdz 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lielākā problēma ir saistīta ar aplokšņu algām – tādā veidā cilvēki saņem algās vienu ceturtdaļu ienākumu. Vai arī nodokļu konsultanti redz, ka ir klientu vēlme izvairīties no nodokļu nomaksas, strādāt ēnu ekonomikā?

Asociācija ir arī starptautiskas nodokļu konsultantu asociācijas biedrs, līdz ar to zinām, kādi aktuālie jautājumi ir Eiropā. Un tie ir ļoti līdzīgi – daudz klientu grib apiet vai izvairīties no nodokļu nomaksas. Bet kur ir robežlīnija, kuru nodokļu konsultants negribētu pārkāpt?

Cilvēki vienmēr grib maksāt mazāk nodokļus, grib optimizēt. Svarīgi, kāda ir sabiedrības attieksme. Kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm viens no mūsu tautiešiem gribēja reģistrēt uzņēmumu, un tās uzņēmumu reģistrā jautāja, kuru uzņēmējdarbības formu izvēlēties, kur būtu jāmaksā mazāki nodokļi. Kungs, kas viņu apkalpoja, atbildēja: “Ja esi nācis šajā valstī, tev ir jāmaksā pēc iespējas vairāk nodokļu, jo tā sabiedrībai būs labāk.”

Latvijā, ja kāds lielās, kā mazāk samaksājis nodokļos, citi viņu par to slavē. Šāda sabiedrības attieksme var ārkārtīgi ietekmēt paša nodokļu maksātāja uzvedību.

No 2012. gada cīnāmies ar ēnu ekonomiku. Šī gada kārtējā konferencē sapratu, ka desmit gadus esam veltījuši laiku, resursus, bet pilnīgi nekur neesam tikuši. Tātad attieksme un rīki, kurus izmantojam, nav pareizi.

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka jūnija vidū notiekošajā ēnu ekonomikas konferencē arī akcentēja, ka ticība nodokļu nomaksai radīsies tad, kad sistēma būs caurspīdīga un sabiedrība skaidri redzēs, kur aiziet nomaksātie nodokļi un ka tie kalpo kopējam sabiedrības labumam.

Jā, tas ir svarīgi. Nodokļu maksātāji grib redzēt, kā viņu nomaksātie nodokļi “strādā” un kalpo sabiedrībai. Tad ir jautājums – ko ievēlam [Saeimā] un kam uzticamies.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU