Ar izmaiņām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada noteikts pienākums veikt ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā.
FOTO: Freepik.
Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada noteikts pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek sadalīta dividendēs. Likumā ir izmaiņas arī nodokļa piemērošanā lietotu reprezentatīvo automobiļu ekspluatācijas izdevumiem.
To paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā materiālā akcentētas būtiskākās izmaiņas.
Likumā ir noteikts pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek sadalīta dividendēs.
Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Savukārt taksācijas gadā samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas summu neierobežotā laika periodā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par peļņas sadali dividendēs, t. i., samazināt par dividendēm aprēķināto nodokli.
Kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji nodokļa piemaksas aprēķinu iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam četru mēnešu laikā pēc pirmstaksācijas gada uzņēmuma gada pārskata iesniegšanas termiņa, turpretī nodokļa piemaksu iemaksās vienotajā nodokļu kontā līdz tā mēneša 23. datumam, kas seko mēnesim, kurā iesniegts taksācijas gada nodokļa piemaksas aprēķins.
Nodokļu maksātāji būs tiesīgi nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokli ekspluatācijas (t. sk. degvielas) izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvo automobili vairāk nekā 60 mēnešus. Tātad pēc 60 mēnešiem (jeb pieciem gadiem) reprezentatīvā automobiļa īpašnieks (vai turētājs) šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus varēs uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem, kurus neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Minētā kārtība attieksies arī uz tiem reprezentatīvajiem automobiļiem, kas iegādāti līdz 2023. gada 31. decembrim.
Grozījumi neattiecas uz reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību vai nomas maksu, respektīvi, nodokļa maksātājam jāmaksā nodoklis tajā periodā, kurā automobilis ir iegādāts vai kurā tiek veikti nomas vai nomaksas pirkuma maksājumi.
Finanšu ministrija (FM) informācijā par izmaiņām likumā norāda, ka no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai izīrēšanu, vai iznomāšanu neieturēs uzņēmumu ienākuma nodokli, ja to gūst ārvalstu privātais pensiju fonds, kas reģistrēts un tiek uzraudzīts saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvajiem aktiem.
Norma likuma grozījumos tika iekļauta otrajam lasījumam pēc finanšu ministra priekšlikuma.
FM pamatojums: “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteic, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītajām darbībām un uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts, tostarp no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu, izīrēšanu vai iznomāšanu. Tomēr uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāietur no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu, izīrēšanu vai iznomāšanu, ja šo maksājumu veic ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds tā dalībniekam nerezidentam –privātajam pensiju fondam, ieguldījumu fondam vai alternatīvajam ieguldījumu fondam. Tādējādi gadījumos, kad privātais pensiju fonds – nerezidents – saņem atlīdzību no personas, kura nav ieguldījumu fonds vai alternatīvo ieguldījumu fonds, no šāda maksājuma ir jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā reģistrētie un uzraudzītie pensiju fondi saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un par šāda veida saņemtu atlīdzību pensiju fondu līmenī uzņēmumu ienākuma nodoklis netiek uzlikts.
Ņemot vērā komunikāciju ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kuri secinājumos par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta normu piemērošanu nerezidentu pensiju fondiem norādīja uz iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi, kas rada pamatu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju par tiesiskā regulējuma nesaderību ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. pantā noteikto, kā arī salīdzināmā situācijā pieņemto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā Nr. C-537/20 (62020CJ0537 (europa.eu)), tika atkārtoti izvērtēts pensiju fondu, kas reģistrēti un tiek uzraudzīti saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvajiem aktiem, tiesiskais regulējums, un izstrādāti likuma grozījumi, lai novērstu pārkāpuma procedūras uzsākšanu pret Latviju.
Tāpat jāakcentē, ka ietekme uz valsts budžetu tiek aplēsta kā neitrāla vai nebūtiska, ņemot vērā nelielo nerezidentu pensiju fondiem piederošo nekustamo īpašumu apjomu Latvijā. Savukārt, ja pret Latviju tiktu uzsākta pārkāpuma procedūra, jo netiktu nodrošināti savlaicīgi risinājumi, tas varētu radīt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.”
