Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai novērstu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, Valsts ieņēmumu dienests pērn veicis vairāk nekā 1000 klātienes pārbaužu. Visbiežāk pārbaudīti ārpakalpojumu grāmatveži, kuri arī visvairāk sodīti. Tas gan nenozīmē, ka ārpakalpojumu grāmatveži būtu lielākie likuma pārkāpēji. Šai nozarei visbiežāk ir piemēroti sodi, jo tā skaitliski veido vislielāko VID uzraugāmo likuma subjektu daļu – gandrīz 60%.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde 2019. gadā būtiski palielinājusi klātienes pārbaužu skaitu. 2017. gadā tika veiktas tikai septiņas pārbaudes, savukārt pērn – jau 1060 pārbaužu.
No tām 730 gadījumos pārbaudīti ārpakalpojumu grāmatveži un 232 gadījumos pieņemts lēmums par sankciju piemērošanu, liecina VID apkopotie dati.
2019. gadā no kopējā pārbaužu skaita 27% gadījumos konstatēti dažādi pārkāpumi. Visbiežāk pārkāpumi saistīti ar to, ka ne komersantiem, ne to klientiem nebija izstrādāta risku novērtēšanas kārtība. Nepilnīgi izveidota iekšējās kontroles sistēma nenodrošina pietiekamu klienta izpēti, identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu.
Tāpat pārbaudēs bieži konstatēts, ka netiek veikta klienta darījumu uzraudzība un attiecīgi ziņots par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā VID vai par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam. Tādējādi subjekts tiek pakļauts riskam neapzinoties tikt iesaistītam naudas atmazgāšanas shēmās.
Pērn VID pieņēmis 33 lēmumus par komersantu darbības apturēšanu.
Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam 2020. gada 1. janvārī VID uzraudzībā bija 18 343 likuma subjekti.
No tiem visvairāk – 6991 – bija grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji, 2847 – juridisko pakalpojumu sniedzēji, bet 2363 – nodokļu konsultanti.
Jāatzīmē, ka vienam nodokļu maksātājam var būt vairāki darbības virzieni, līdz ar to reālais nodokļu maksātāju – likuma subjektu – skaits ir 11 704.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
