FOTO: Michael Bihlmayer, IMAGO/ScanPix.
Iedzīvotāju nodarbināšanai pārrobežu situācijās Eiropas Savienībā ir spēkā direktīva par darbinieku nosūtīšanu. Pārņemot tās prasības Latvijas tiesību aktos, izmaiņas tika pieteiktas kā reforma, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu un sociālās garantijas darbiniekiem, kā arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Turpinot publikāciju par darba braucieniem uz ārzemēm un atšķirībām starp komandējumu un darbinieka nosūtīšanu, šajā reizē plašāk skaidrosim papildu regulējumu, kas ir ieviests autotransporta pārvadājumiem, ņemot vērā nozarei raksturīgo mobilitāti.
Augstākā tiesa ir atzinusi: Darba likuma 14. pantā reglamentētā darbinieka nosūtīšana pēc savas būtības atbilst komandējumam, kas ietver starptautisko elementu – pakalpojumi tiek sniegti citā valstī, kurā tie parasti netiek sniegti, un darbs tiek veikts personas labā, ar kuru darba devējs ir noslēdzis līgumu par konkrēta darba veikšanu. Citiem vārdiem, darbinieka nosūtīšana ir komandējuma paveids: tas pilnībā atbilst komandējuma jēdzienam, vienīgi ir šaurāks, jo attiecas tikai uz darba veikšanu ārvalstīs. Tas nozīmē, ka uz darbinieka nosūtīšanu ir attiecināms Darba likuma 76. panta pirmās daļas 1. punkts, kas ietver darba devēja pienākumu atlīdzināt darbiniekam saistībā ar komandējumu radušos izdevumus, kopsakarā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” (30.09.2014. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-2425/2014).
Tā kā robežšķirtne ir noteikta vairākos tiesību aktos, LV portāls lūdza Valsts darba inspekcijai (VDI) noteikt divu it kā līdzīgu situāciju piekritību pārrobežu darba regulējumā paredzētajam.
Abos gadījumos jāvērtē, vai un kāds līgums tiek noslēgts starp Latvijas un citas Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts uzņēmēju. Katrā konkrētajā situācijā ir jāizvērtē viss apstākļu kopums, lai varētu secināt, vai situācija atbilst nosūtīšanai, komandējumam vai darba braucienam, un piemērot atbilstošu regulējumu, skaidro VDI Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa.
Saskaņā ar vispārīgo darbinieka nosūtīšanas regulējumu Darba likumā (14. pants) darbinieka nosūtīšana ir tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu:
1. darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti;
2. darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu;
3. darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī.
Turklāt nosūtītais darbinieks Darba likuma izpratnē ir darbinieks, kas noteiktu laiku veic darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
Tādējādi darbinieka nosūtīšana pēc savas būtības ir tāda pakalpojuma sniegšana, kas ietver pārrobežu elementu, tas ir, pakalpojumi tiek sniegti citā valstī, nevis valstī, kurā tie parasti tiek sniegti, un darbs tiek veikts tās personas labā, ar kuru darba devējs ir noslēdzis līgumu par konkrētā darba veikšanu.
Darbinieka nosūtīšana ir uzskatāma par specifisku komandējuma veidu – darbības, ko veic darba devējs, nosūtot darbinieku darbam citā valstī, lielā mērā ir līdzīgas tām, kas tiek veiktas, nosūtot darbinieku komandējumā.
Komandējuma gadījumā tiešu labumu no darbinieka darba gūst Latvijas darba devējs. Bet labumu no nosūtītā darbinieka darba gūst pakalpojuma saņēmējs – citas ES vai EEZ valsts darba devējs –, savukārt Latvijas darba devējs saņem atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu.
L. Akmentiņa uzsver, ka darbinieka nosūtīšanai autotransporta jomā būtiski ņemt vērā ne tikai vispārīgos Darba likuma noteikumus, bet arī specifisko regulējumu nozarei, kas ir noteikts, ņemot vērā tās darbaspēkam raksturīgo augsto mobilitāti.
Proti, transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanai, veicot starptautiskos autopārvadājumus, piemēro Darba likuma normas, ciktāl tās neierobežo Autopārvadājumu likuma normas. Līdz ar to tas, vai konkrētā gadījumā darbinieks, kas ir transportlīdzekļa vadītājs, uzskatāms par nosūtītu darbinieku, vērtējams kopsakarā ar Autopārvadājumu likumā noteikto.
ES un EEZ valstu normatīvajos aktos ir noteikts speciāls regulējums transportlīdzekļa vadītāju nosūtīšanai, kas izriet no attiecīgajā situācijā veiktā autopārvadājumu veida atbilstoši 2020. gada 15. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2020/1057 prasībām.
Latvija šīs direktīvas prasības ir ietvērusi Autopārvadājumu likuma V1 nodaļā “Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana, veicot starptautiskos autopārvadājumus”, skaidro Autotransporta direkcija.
Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 52.1 panta pirmo daļu transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšana ir situācija, kad Latvijā reģistrēts pārvadātājs, kurš sniedz starptautisko autopārvadājuma pakalpojumu, nosūta savu darbinieku – transportlīdzekļa vadītāju – uz citu ES dalībvalsti vadīt pārvadātāja rīcībā esošu transportlīdzekli un veikt pārvadātāja vārdā citas ar attiecīgo autopārvadājuma pakalpojumu saistītās darbības.
Minētā panta otrā daļa noteic, ka uz transportlīdzekļa vadītāju, kas veic kabotāžas pārvadājumu, kā definēts 2009. gada 21. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum, attiecināmas transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas prasības.
Tādējādi transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par nosūtītu gadījumos, ja:
No 2022. gada 2. februāra pārvadātājam, kurš veic starptautisku pārvadājumu un uz kura darbinieku ir attiecināma nosūtīšanas situācija, ir nepieciešams sagatavot un iesniegt transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas deklarāciju, izmantojot transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu, un ir jāievēro uzņēmējas dalībvalsts nodarbinātības un atalgojuma nosacījumi.
Minimālās algas likmes jēdzienu definē valsts tiesību aktos un/vai tās dalībvalsts praksē, kurā darba ņēmējs ir norīkots darbā.
Eiropas Komisija (EK) ir apkopojusi dalībvalstu sniegto informāciju par nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, kura ietver arī atalgojuma pamatelementus un dalībvalstu kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Šis materiāls ir publicēts EK mājaslapā Your Europe, kur uzsvērts, ka darba devējam ir jāpārliecinās par to, ka nosūtītā transportlīdzekļa vadītāja atalgojums atbilst valsts noteikumiem, kas attiecas uz transportlīdzekļa vadītājiem Eiropas Savienības dalībvalstī, uz kuru tas ir nosūtīts.
Eiropas Komisija savā tīmekļvietnē ir apkopojusi jautājumus un atbildes par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu.
Iekšzemes pārvadājumi citā ES dalībvalstī, kurus veic Latvijā reģistrēts pārvadātājs, ir definējami kā kabotāžas pārvadājumi. Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 1. panta 14. punktu kabotāžas pārvadājumi ir īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību.
Savukārt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1072/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum 8. pantu, tiklīdz ir piegādāta krava, kura tika ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu, Latvijas pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti.
Pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā. Šī termiņa laikā pārvadātāji var veikt dažus vai visus minētajā daļā atļautos kabotāžas pārvadājumus jebkurā dalībvalstī ar noteikumu, ka veic ne vairāk kā vienu pārvadājumu katrā dalībvalstī trīs dienu laikā pēc ierašanās bez kravas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.
Kravas pārvadātājiem nav atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus tajā pašā dalībvalstī četru dienu laikā pēc pēdējā kabotāžas pārvadājuma beigām minētajā dalībvalstī.
Kabotāžas pārvadājums ir nosūtīšanas situācija.
Pārvadājumu uzņēmumam nosūtīšanas deklarācija ir jāiesniedz atsevišķi par katru transportlīdzekļa vadītāju un atsevišķi uz katru valsti, kurā šim transportlīdzekļa vadītājam būs nosūtīšanas situācija attiecīgajā periodā.
Piemēram, ja Latvijas pārvadātājs veic pārvadājumu no Igaunijas uz Zviedriju, tad, izmantojot transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas portālu, jābūt iesniegtām divām atsevišķām deklarācijām uz Igauniju un Zviedriju.
Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) statistikas dati liecina, ka 2024. gada aprīļa sākumā Latvijas pārvadātāju iesniegto un spēkā esošo nosūtīšanas deklarācijas kopskaits bija 188 800.
Visvairāk Latvijas pārvadātāju transportlīdzekļu vadītāju tiek nosūtīti uz Poliju (45,05%) un Lietuvu (35,08%).
Saistībā ar transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu Latvijā dokumentu pārbaudi uz ceļa veic Valsts policija, savukārt VDI veic pārbaudi uzņēmuma telpās, kā arī pieprasa dokumentus un informāciju pēc pārvadājumu pabeigšanas. Transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas nosacījumu izpildes nolūkā visu ES dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, izmantojot IMI sistēmu, uzsver Autotransporta direkcija.
Uz transportlīdzekļa vadītāju nosūtīšanas gadījumiem ir attiecināms speciālais regulējums, kas ietverts Autopārvadājumu likuma V1 nodaļā, bet šī likuma tvērumā neietilpst transportlīdzekļa vadītāji:
Šajos gadījumos uz transportlīdzekļa vadītājiem attiecināmas Darba likuma prasības par darbinieka nosūtīšanu.
Darba ņēmēji parasti tiek aicināti konsultēties Valsts darba inspekcijā, ja viņiem ir aizdomas par to, ka darba devējs pārkāpj darba tiesības.
VDI Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa informēja, ka 2022. gadā par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem (H49.41), kopā izskatīts 121 iesniegums, no tiem par iespējamiem Darba likuma 14. panta un 14.2 panta pārkāpumiem, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu, netika saņemts neviens iesniegums.
Par MK noteikumu Nr. 969 42. punktu (darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kuri darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā komandējuma dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas) nav saņemts neviens iesniegums. Savukārt par 8.1. punktu (dienas naudu, lai kompensētu papildu izdevumus, kas rodas komandējuma laikā (piemēram, par ēdināšanu, dažādiem pakalpojumiem)) saņemti divi iesniegumi.
2023. gadā par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa autoceļiem (H49.41), kopā izskatīti 159 iesniegumi, no tiem par Darba likuma 14.1 pantu izskatīts viens iesniegums un 14.2 pantu – viens iesniegums; par MK noteikumiem Nr. 969 netika saņemts neviens iesniegums.
Vēl jāpiebilst, ka 24. aprīlī stājas spēkā Autopārvadājumu likuma grozījumi, likums ir papildināts ar 58.1 pantu (“Transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanas noteikumu pārkāpšana”), nosakot naudas sodu atbilstoši pārkāpumu smagumam. Kā norādīts grozījumu anotācijā: “Uzreiz ievērojot transportlīdzekļu vadītāju nosūtīšanas darbā nosacījumus var tikt savlaicīgi novērsti transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu un sociālo garantiju pārkāpumi, konkurences kropļojumi, kā arī kopējās ceļu satiksmes drošības pārkāpumi, kā arī tiktu veicināts līdzsvars starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.”
1 “Uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumiem, bet kas nav tā dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs veic uzņēmējdarbību.
