FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas prasību dalībvalstīm no 2030. gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu, Saeimā iesniegts likumprojekts “Ceļu nodevu likums”. Pieņemot jaunu likumu, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Autoceļu lietošanas nodevas likumu, plānots būtiski mainīt līdzšinējo nodevu sistēmu, piemēram, atcelt autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) un ieviest principu – maksā “piesārņotājs” un “lietotājs”.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvu (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (Direktīva 2022/362), izstrādāts Ceļu nodevu likums (likumprojekts).
Likumprojekta mērķi, kā skaidrots tā anotācijā, ir:
Lai panāktu noteiktos mērķus, likumprojekts paredz ieviest ar ceļu lietošanu saistītas valsts nodevas:
Latvijā šobrīd ir spēkā Autoceļu lietošanas nodevas likums, kas nosaka autoceļu lietošanas nodevas par laiku (vinjetes) piemērošanu (neatkarīgi no nobrauktā attāluma) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilnā masa ir lielāka par 3 tonnām, un kravas transportlīdzekļu sastāviem, kuru pilnā masa ir lielāka par 3,5 tonnām.
Savukārt Direktīva 2022/362 paredz, ka no 2030. gada 25. marta Eiropas transporta pamattīklā autoceļu lietošanas nodeva par laiku (vinjeti) kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, netiks piemērota. Tāpēc arī Latvijā plānots no 2030. gada 1. janvāra ieviest ceļu infrastruktūras nodevu, kas aizstās līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku (vinjeti) un attieksies uz kravas auto virs 3 tonnām.
Likumprojektā skaidrots (skat. 12.–14. pantu), ka ceļu infrastruktūras nodeva ir valsts nodeva, kas jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu ar transportlīdzekli atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis, un no transportlīdzekļa veida.
Ceļu infrastruktūras nodevu maksā par mehāniska transportlīdzekļa ar četriem vai vairāk riteņiem vai transportlīdzekļu sastāva, kas paredzēti vai tiek izmantoti pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa ceļiem, nobraukto attālumu pa valsts galveno vai reģionālo autoceļu, ietverot:
Nodeva tiks aprēķināta Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ņemot vērā ieguldījuma izmaksu atgūšanas principu, kas balstās uz ceļu infrastruktūras gaidāmo tehniskās kalpošanas laiku vai uz kādu citu amortizācijas laikposmu (ne mazāku par 20 gadiem), kā arī izvērtējot galalietotāju maksājumu apmēru.
Vienlaikus paredzēts noteikt nodevas maksas samazinājumus vai atvieglojumus, piemēram, transportlīdzekļiem, kurus izmanto personas ar invaliditāti, vai bezemisiju transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 4,25 tonnām.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, ieviešot ceļu infrastruktūras nodevu, iekasētie finanšu līdzekļi tiks novirzīti tikai ceļu infrastruktūras būvniecībai, uzturēšanai un attīstībai, līdz ar to kopumā ceļu stāvoklim Latvijā vajadzētu uzlaboties.
Atbilstoši likumprojektam (skat. 4.–11. pantu) autoceļu lietošanas nodeva ir valsts nodeva, kas dod tiesības ar transportlīdzekli konkrētu laikposmu izmantot valsts galvenos vai reģionālos autoceļus, kas minēti likumprojekta 1. pielikumā.
Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pienākums likumprojektā noteikts par:
Autoceļu lietošanas nodevu maksa noteikta atkarībā no transportlīdzekļa motora emisiju līmeņa un no transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva asu skaita par laiku (24 stundām, nedēļu, mēnesi, deviņiem mēnešiem vai gadu), kurā paredzēts lietot autoceļus (skat. likumprojekta 2. pielikumā noteiktās likmes).
Patlaban likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās.
Likumprojektā paredzētā ielu nodeva (skat. likumprojekta 17.–19. pantu) ir pašvaldības nodeva, kas jāmaksā par ielu lietošanu (izņemot tranzīta ielas2) ar M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem un traktortehniku.
Plānots, ka pašvaldības domei būs tiesības pašvaldības administratīvajā teritorijā uzlikt ielu nodevu šādos gadījumos:
Ielu nodevas apmēru pašvaldības dome noteiks saistošajos noteikumos, ņemot vērā transportlīdzekļa emisiju līmeni.
Vienlaikus pašvaldības domei, nosakot nodevas lielumu, paredzētas tiesības par papildu kritēriju noteikt transportlīdzekļa pilno masu, kā arī paredzēt atšķirīgu likmi atsevišķās diennakts stundās, piemēram, sastrēgumu laikā.
Plānots, ka pašvaldībai ar saistošajiem noteikumiem būtu tiesības noteikt papildu atvieglojumus un atbrīvojumus no ielu nodevas samaksas:
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ielu nodevas noteikšanas tiesības pašvaldībām jānosaka savos saistošajos noteikumos, jo jāņem vērā faktori, kas dažādās vietās var atšķirties:
Attiecīgajai pašvaldībai ir paredzēts pienākums ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ielu nodevas ieviešanas par to informēt iedzīvotājus.
Likumprojekts paredz autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas kontroli uzticēt Valsts policijai un Valsts robežsardzei, savukārt ielu nodevas samaksas kontroli – pašvaldības policijai.
Ceļu nodevu maksāšanas pārkāpumu varēs fiksēt ar policijas, ceļu pārvaldītāja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka arvien vairāk pārkāpumu tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Piemēram, 2022. gadā fiksēti 476 autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumi, bet 2023. gadā – 8254.
Vienlaikus pastāv problēma, ka transportlīdzekļa īpašnieks var tikt sodīts par autoceļu lietošanas nodevas nesamaksāšanu pat vairākas reizes dienā. Ņemot vērā pieaugošo tehnisko līdzekļu skaitu uz autoceļiem, ar kuriem iespējams noteikt autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumu, neapturot transportlīdzekli, likumprojektā ir divkārt samazināts sods par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem.
Likumprojektā pirms tā izskatīšanas pirmajā lasījumā Saeimā paredzēti šādi soda mēri:
Vienlaikus likumprojekts paredz, ka, maksājot sodu, maksājama arī ceļu nodeva (ja tā nav samaksāta pirms soda piemērošanas), par ko persona tiks informēta, saņemot paziņojumu par sodu. Tāpat papildus paziņojumā tiks iekļauta informācija par nepieciešamību samaksāt izdevumus par paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu.
Personai, kura izvairās no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī no naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu un ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, liegts izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes. Šādi ierobežojumi pastāv jau šobrīd personām, kas izvairās naudas soda izpildes par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 14.2 pantu.
Tā kā autoceļu lietošanas nodevu līdz 2030. gadam aizstās ceļu infrastruktūras nodeva un Administratīvās atbildības likuma 25. pants paredz, ka administratīvā soda piemērošana neatbrīvo sodīto personu no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots administratīvais sods, attiecīgi ierobežojumi attiecināmi arī uz izvairīšanos no autoceļu lietošanas nodevas un ceļu infrastruktūras nodevas samaksas, kas konstatēta pārkāpuma gadījumā, kā arī no naudas soda izpildes par ceļu infrastruktūras nodevas maksāšanas noteikumu neievērošanu. Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka šāds regulējums ir visefektīvākais līdzeklis – persona, kura vēlēsies piedalīties ceļu satiksmē, samaksās sodu un nesamaksāto nodevu.
Plānots, ka ceļu nodevas piedziņa tiek uzsākta, ja nodeva nav samaksāta gada laikā no pārkāpuma fiksēšanas brīža (likumprojekta 20., 21. pants).
Sabiedrības līdzdalības ietvaros par likumprojektu saņemti iebildumi no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” – par to, ka likumprojektā nav paredzēts ne ceļa infrastruktūras nodevas apmērs, ne veids, kā tiks aprēķināta maksa par nobraukumu pa valsts autoceļiem. Satiksmes ministrija kā likumprojekta izstrādātāja ir skaidrojusi, ka tās rīcībā šobrīd nav pētījumu, kas ļautu aprēķināt ceļu infrastruktūras nodevas ieviešanas izmaksas un to likmes no 2030. gada. Likumprojekts tiek virzīts šobrīd (vairākus gadus pirms infrastruktūras nodevas ieviešanas), lai likumā tiktu pārņemtas Direktīvas 2022/362 normas, tādēļ pie aprēķinu metodikas un nodevu apmēra vēl tikšot strādāts.
Likumprojekts šī gada 6. martā tika iesniegts izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Satiksmes ministrijas informācija >>
1 Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kas tā parakstītājiem uzliek juridiskas saistības rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Vairāk skatīt šeit: https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/paris-agreement-climate/.
2 Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 2. panta sesto daļu tranzīta iela ir pašvaldības īpašumā esoša pilsētas iela, kura ir valsts autoceļa sākums vai turpinājums un pa kuru notiek tranzīta satiksme.
