VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Aleksejs Loskutovs
Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs
24. februārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Finanses
11
11

Kāpēc jānovērš noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija

Publicitātes attēls

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, iespējams, radusies tad, kad tika izdarīts pirmais mantkārīgais noziegums, lai slēptu guvuma izcelsmi. Mūsdienu priekšstats par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir radies aptuveni pirms 100 gadiem, nostiprinoties pārliecībai, ka noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu pārveidošana par šķietami legāliem līdzekļiem, lai tos varētu izmantot apritē, nopietni apdraud arī valsts un sabiedrības intereses. Šobrīd gan katrā valstī atsevišķi, gan valstīm sadarbojoties, tiek veidoti tādi spēles noteikumi, kas būtiski apgrūtina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un liek naudai strādāt visas sabiedrības labā.

īsumā
  • Līdz galam neatbildēti ir sabiedrības jautājumi, kam tas viss ir vajadzīgs un kāpēc jāsamierinās ar atsevišķu institūciju, biežāk banku, uzdotajiem it kā tik ļoti personīgajiem jautājumiem.
  • Banka ir mūsu pirmā aizsardzības līnija, kas neļauj valstu finanšu sistēmā ieplūst noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
  • Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija Latvijā ir biežāk paveiktais noziegums pēc korupcijas, krāpšanas, noziegumiem nodokļu jomā un nelikumīgas akcīzes preču aprites, ieskaitot kontrabandu.

Vēl tikai pirms dažiem gadiem mūsu valstij ar šo uzdevumu un spēles noteikumu izstrādi tik raiti nevedās. Tāpēc pirms gada mums bija jāaizstāv Latvijas finanšu sistēmas gods pasaulē, lai mūs neierakstītu tā dēvētajā “pelēkajā” sarakstā. Tā gan nebūtu formalitāte, bet radītu kaitējumu valsts reputācijai, problēmas banku darbībā un sadarbībā ar kolēģiem citās valstīs, ietekmētu Latvijas kredītreitingu, kā arī mazinātu eksporta tirgus un valsts pievilcību investoriem. Aktīvi rīkojoties, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un ievērojami pastiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas sistēmu, esam nevilšus atstājuši līdz galam neatbildētus sabiedrības jautājumus un neizpratni par to, kam tas viss ir vajadzīgs un kāpēc jāsamierinās ar atsevišķu institūciju, biežāk banku, uzdotajiem it kā tik ļoti personīgajiem jautājumiem.

Kā jau minēju, valsts un visas sabiedrības interesēs ir izstrādāt tādus spēles noteikumus, kas noziedzniekiem neļauj vai krietni apgrūtina iespējas atmazgāt un tērēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, tādējādi ievērojami mazinot noziegumu pastrādāšanas pievilcību. Spēles noteikumu jeb normatīvā regulējuma izstrādē būtiski ir ievērot starptautiskos standartus. To mērķis ir nodrošināt valsts finanšu sistēmas stabilitāti un uzticamību. Valstis, kuras atbilstoši ieviesušas starptautiskos standartus, tiek uzskatītas par zema riska valstīm, kas iekļaujas globālajā finanšu sistēmā un nodrošina attīstības iespējas uzņēmējdarbībai starptautiskā mērogā.

Kāds teiks – skaļi vārdi, papīrs pacieš visu, bet kāpēc man tas ir nepieciešams, ja šo noteikumu dēļ bankas kļuvušas teju par izmeklēšanas iestādēm un tikai jautā, prasa un liek skaidrot? Atbilde ir vienkārša – banka ir mūsu pirmā aizsardzības līnija, kas neļauj valstu finanšu sistēmā ieplūst noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Godīga un apzinīga banka ir pirmais šķērslis, kas noziedzniekiem neļauj “netīru naudu” padarīt šķietami “tīru”. Bankas jautā, pārliecinās par to, vai līdzekļiem ir likumīga izcelsme, jo tās pilda savus pamatpienākumus, proti, nodrošinās pret iespēju tikt (arī neapzināti) iesaistītām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās. Banku darbība ir balstīta uz uzticību, tāpēc tām jo svarīgi ir sargāt savu reputāciju, lai sadarbības partneri bez aizdomām varētu izmantot to sniegtos pakalpojumus. Jā, vienlaikus šī rīcība un veiktie pasākumi palīdz sargāt arī valsts finanšu sistēmu no noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu ieplūšanas tajā. Jāievēro, ka bankām pašām ir noteikta atbildība par šādu prasību neievērošanu.

Šobrīd finanšu nozare ir mainījusies un tajā vairs nav pieļaujamas tādas metodes, kas bija pieņemamas pirms dažiem gadiem, proti, nekontrolējamā līdzekļu piesaiste. Viens no galvenajiem finanšu nozares principiem ir identificēt un apturēt aizdomīgu darījumu īstenošanu kredītiestādēs. Viens no veidiem, kā kredītiestāde var izvairīties no aizdomīgu darījumu īstenošanas, ir atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izstrāde, kas paredz arī klientu izpēti – gan vienkāršoti, gan atsevišķos gadījumos padziļināti. Neviena no šīm izpētēm nav līdzvērtīga izmeklēšanas iestāžu darbam, kurām jāspēj ne tikai saredzēt noziegumu, bet arī atrast tā autorus un starpniekus. Un sadarbība starp banku un tās klientiem, sabiedrības līdzdalība ir svarīgs priekšnoteikums tam, lai atbildīgās izmeklēšanas iestādes varētu efektīgi gan novērst, gan apkarot finanšu noziegumus.

Lielie finanšu noziegumi sākas ar mazākiem nodarījumiem. Piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā kā viens no lielākajiem izaicinājumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā izceļas tā saucamā profesionālā legalizācija. Un bieži vien tā nav iespējama bez to cilvēku iesaistes, kas par nelielu atlīdzību piekrīt, ka viņu bankas kontus izmanto trešās personas, vai palīdz pārvietot un ieskaitīt bankas kontos samērā pieticīgas skaidras naudas summas, kļūstot par tā saucamajiem “naudas mūļiem”. Profesionālo legalizāciju īsteno personas, kas labi zina gan savu arodu, gan finanšu sistēmu, ir augsti kvalificēti un labi izglītoti, attīstot prasmes veidot shēmas un meklēt līkumus, kā apiet valsts likumus.

“Naudas mūļi” savukārt bieži ir studenti vai cilvēki gados, kas nonākuši finanšu grūtībās, un vēlas tās atrisināt, iesaistoties šķietami nevainīgos pakalpojumos. Tomēr ir jārēķinās, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir krimināli sodāma rīcība ne tikai tās organizētājiem un profesionālajiem legalizētājiem, bet arī tiem, kas tajā iesaistās vieglas peļņas meklējumos. Svarīgi apzināties, ka bez kriminālsoda ir arī citas sekas, kas var īpaši ietekmēt jauno cilvēku dzīvi, liedzot vai būtiski apgrūtinot kredīta saņemšanu arī krietni vēlāk par nozieguma izdarīšanu.

Tiesību aizsardzības iestādēs izmeklē ne tikai profesionālu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet arī predikatīvos noziegumus jeb nodarījumus, ar kuriem tiek iegūti noziedzīgi līdzekļi. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija Latvijā vairāk tiek veikta pēc korupcijas, krāpšanas, noziegumiem nodokļu jomā, nelikumīgas akcīzes preču aprites, ieskaitot kontrabandu. Piemēram, pērn saistībā ar pamatotām aizdomām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas Finanšu izlūkošanas dienests izdevis līdzekļu iesaldēšanas rīkojumus par kopējo summu 1,89 miljoni eiro.

Savukārt, runājot par izmeklēšanas iestāžu darbībām finanšu noziegumu apkarošanā, būtiski atcerēties, ka attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju darbojas princips, ka cilvēkam pašam ir jāpamato savas labklājības avoti. Tas nenozīmē, ka izmeklēšanas iestādes obligāti lūgs skaidrot, par kādu naudu pirms pāris gadiem bija iegādāts televizors, taču cilvēkam jāspēj paskaidrot citu, ar viņa ienākumiem nesalīdzināmi lielāku vērtību izcelsmi. Šādi tiesībsargu jautājumi ir pamatoti, jo princips “seko naudai!”, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ļauj atšķetināt pat vissarežģītāk izveidotās shēmas un atklāt arī citus noziegumus.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir iespējama, ja valstī ir skaidri spēles noteikumi un labi attīstīta visu līmeņu sadarbība – sākot ar sabiedrības izpratni par finanšu noziegumu kaitīgumu sabiedrībai un gatavību pārtraukt to ķēdi un beidzot ar visu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanā iesaistīto iestāžu sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, ar kuras attīstību mums ir pamats lepoties.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU