Turpmākie finanšu sektora attīstības virzieni

“Pastāvot ļoti augstai nenoteiktībai par Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo laiku, gan pasaules, gan Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes ir tikušas visai strauji koriģētas, un ar to jārēķinās arī turpmāk. Ekonomikas atveseļošanās notiek nevienmērīgi gan valstu, gan nozaru griezumā, un tā lielā mērā būs atkarīga tieši no vīrusa turpmākās izplatības. Vīrusa ierobežošana un finansējuma pieejamība uzņēmējiem un iedzīvotājiem šodien un nākotnē ir svarīgākie faktori turpmākai ekonomikas attīstībai,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 17. punktā valdību veidojošās partijas ir vienojušās īstenot tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi, norādīts plāna kopsavilkumā.

Plāna projektā “Finanšu sektora attīstības plāns 2021.–2023. gadam” ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nosakot šādus prioritāros attīstības virzienus:

• Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas;
• Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība;
• Ilgtspējīgas finanses.

LV portāls jau rakstīja, ka jaunā finanšu sektora attīstības plāna lielākie izaicinājumi – ieilgušās vājās kreditēšanas aktivizēšana, banku sektora pārregulācija, kapitāla prasību mazināšana un kapitāla un vērtspapīru tirgus attīstība.

Līdzšinējā Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019. gadam mērķis bija nostiprināt Latvijas kā reģionāla finanšu pakalpojuma centra pozīciju, taču svītru tam pārvilka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (“Moneyval”) ziņojums.

Rasturojot esošo situāciju, plānā norādīts, ka 2019. gads Latvijas finanšu sektorā pagāja “Moneyval” un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendāciju ieviešanas zīmē. “Moneyval” un FATF novērtēšanas procesu ietvaros, kas tika noslēgts 2020. gada februārī, ir atzīts, ka Latvija ir pirmā “Moneyval” dalībvalsts un otrā valsts pasaulē, kas novērtēta kā vismaz “lielākoties atbilstoša” visām 40 FATF rekomendācijām.

Augstais novērtējums balstīts uz to, ka būtiski pilnveidots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas regulējums, augusi kompetento iestāžu kapacitāte un uzlabojušies to darbības rezultāti, mazinājusies risku tolerance. Vienlaikus nevienmērīgā jauno prasību izpratne, kā arī papildu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi Baltijas un Ziemeļvalstu finanšu sektorā ietekmē privātā sektora vēlmi izvairīties no riskiem, nevis vadīt tos, tādējādi apgrūtinot savstarpējo sadarbību starp finanšu sektoru un uzņēmumiem, un privātpersonām.

Līdz ar to ir būtiski šī plāna darbības periodā turpināt darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanas jomā, un atbilstoši politikas pasākumi ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā “Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas novēršanai laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam”.

LV portāls jautā: Vai iezīmētie trīs galvenie virzieni – finansējuma pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība un ilgtspējīgas finanses – veicinās veiksmīgu šī sektora attīstību?

DENISS FIĻIPOVS, Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs

Finanšu sektora attīstības plāns nākamajiem trīs gadiem ir nozīmīgs finanšu sektora politikas dokuments, ar ko tiek noteiktas galvenās sektora attīstības prioritātes. Vienlaikus šos prioritāros attīstības virzienus papildina konkrētu pasākumu plāns ar mērķiem, iesaistītajām iestādēm un izpildes termiņiem izvirzīto uzdevumu izpildei.

Viena no būtiskākajām šī plāna iezīmēm, salīdzinot ar iepriekšējo plāna versiju, kas bija 2017. – 2019. gadam, ir tāda, ka finanšu atbilstības, naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas aspekti ir nodalīti atsevišķā politikas dokumentā. Tādējādi nākamo trīs gadu plānā pamata fokuss ir uz attīstību, un tas ir daudz spēcīgāks, jo vairs netiek meklēts balanss starp atbilstības un attīstības jautājumiem, kā tas ir bijis iepriekš.

Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam veido trīs galvenie bloki, kas precīzi apkopo gan mūsu nacionālās finanšu sektora problēmas, gan globālās tendences finanšu jomā, un tie ir “Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas”, “Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība” un “Ilgtspējīgas finanses”.

Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija vēl vairāk pastiprināja globālās digitalizācijas un starpvalstu konkurences inovācijās tendences, vēlos atzīmēt tieši digitalizāciju un inovācijas kā svarīgākos virzienus, kuros Latvijas finanšu sektoram ir potenciāls, ņemot vērā gan tā augsto tehnoloģiskās attīstības līmeni, gan arī salīdzinoši nelielos izmērus, kas ļauj būt ātriem un elastīgiem eksperimentēšanā un inovāciju ieviešanā. Sagaidāms, ka viena no spēcīgākajām tendencēm pēcpandēmijas laikmetā būs tieši inovāciju, t.sk. finanšu inovāciju, intensificēšana. Mērķtiecīga un ambicioza stratēģija ļaus mums ieņemt pozīcijas attīstības avangardā un būt ieguvējiem, inovācijas īstenojot kā vieniem no pirmajiem.

Finanšu tehnoloģiju (FinTech) attīstība pēdējos gados ir kļuvusi par nozīmīgu globālu tendenci finanšu nozares attīstībā. Jāatzīst, ka pēdējos gados Latvijā esam vairāk koncentrējušies uz nozares sakārtošanas, attīrīšanas un atbilstības izaicinājumiem, tādēļ, iespējams, nebanku FinTech attīstībā neesam bijuši globālie līderi un neesam līderpozīcijās pat reģionā. Apsveicami, ka ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Finanšu ministriju tagad definēts ļoti ambiciozs pasākumu plāns, kura mērķis ir trīs gadu laikā, cieši sadarbojoties atbildīgajām institūcijām un finanšu sektoram, atgūt un iekarot globālās pozīcijas, pieteikt Latvijas inovāciju ekosistēmu kā vienu no progresīvākajām un efektīvākajām.

Būtiska loma finanšu inovāciju ekosistēmas izveidē ir infrastruktūrai – sliedēm, pa kurām kustas finanšu plūsmas. Šeit jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas Bankā esam izveidojuši un sadarbībā ar komercbankām ieviesuši inovatīvu maksājumu infrastruktūru – zibmaksājumus, kā arī zibsaites. Turklāt mūsu infrastruktūru izmanto ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Maksājumu inovāciju jomā esam eiro zonas līderi, taču nebūt nedomājam dusēt uz lauriem, un jau 2021. gadā zibmaksājumiem un zibsaitēm pievienosies zibprasījumi, vēl vairāk uzlabojot starpbanku maksājumu risinājumus un sniedzot jaunas iespējas finanšu pakalpojumiem un uzņēmumu darbībai.

Finanšu sektora attīstības plānā vēlamies nostiprināt mūsu sekmīgo sadarbību ar finanšu sektoru, t.sk. komercbankām, un iezīmēt ceļa karti nākamajiem trīs gadiem, veicinot iespējas izmantot zibmaksājumu norēķinos ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī nākotnes e-rēķinu un e-čeku infrastruktūras ciešu integrāciju ar digitāliem maksājumu rīkiem un risinājumiem, ko aizvien biežāk izmanto iedzīvotāji.

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji nespēj saprast un līdz ar to droši un pilnvērtīgi izmantot tehnoloģijas, ievērojams uzsvars tiek uz sabiedrības izglītošanu par finanšu tehnoloģiju iespējām un draudiem. Mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar ērtiem, drošiem un efektīviem finanšu pakalpojumiem, tomēr digitālajā vidē, kur ir sagaidāma vēl plašāka risinājumu izvēle un ne vienmēr to savstarpēja sadarbspēja, jāiemāca lietotājiem izvēlēties tiem atbilstošākus rīkus un rīkoties ar tiem droši.

JĀNIS BRAZOVSKIS, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis

Finanšu nozares asociācija atbalsta plānā minētos rīcības virzienus un gatavo savus priekšlikumus. Banku sektorā inovatīvu pakalpojumu un digitālās transformācijas pieprasījums izriet no biznesa vajadzībām ar mērķi sniegt labāku, lētāku, pieejamāku pakalpojumu, ieiet jaunos tirgos, spēju pārvaldīt riskus un procesus ar mazāku resursu patēriņu. Atšķirībā no virknes valstu Latvijā digitālā transformācija ir banku un citu finanšu iestāžu ikdiena. Piemēram, zibmaksājumi Latvijā ir pieejami jau ap 90% kontu, kamēr citviet Eiropā par to ieviešanu vēl tikai diskutē, vai arī tie ir nesamērīgi dārgi.

Atbilstoša finansējuma nodrošināšanai būtiski ir tādi sistēmiskie priekšnoteikumi kā kapitāla tirgus attīstība, ēnu ekonomikas konsekventa mazināšana un finanšu pratības uzlabošana. Latvijā uzņēmumu kapitalizācijas līmenis ir salīdzinoši zems, kas ietekmē spēju piesaistīt ne tikai banku aizdevumus, bet arī kapitāla tirgus vai izaugsmes kapitāla finansējumu. Tādēļ jo īpaši pozitīvi vērtējami “Altum” atbalsta instrumenti maziem un vidējiem uzņēmumiem garantiju veidā, kā arī Kapitāla fonda izveide lielo uzņēmumu atbalstam, piesaistot valsts fondēto pensiju līdzekļus. Apzinoties šī segmenta nozīmību, Finanšu nozares asociācija 2019. gadā izstrādāja Kapitāla tirgus pozīciju un, ievērojot “zaļā kursa” paredzamo ietekmi tautsaimniecības attīstības veicināšanā turpmākajās desmitgadēs, Ilgtspējīgas finansēšanas (Sustainable Finance) pozīciju.

Ilgtspējīgas finanses ir viena no Finanšu nozares asociācijas prioritātēm. Klimata pārmaiņu mazināšanas vajadzība un ar to saistītās pārvaldības un sociālās pārmaiņas sniedz jaunas iespējas ilgtspējīgu finanšu un pārvaldības risinājumu radīšanā. Finanšu nozares uzdevums ir kopīgiem spēkiem veicināt izpratni par šiem jautājumiem, lai palīdzētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt un sniegt atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem pārejai uz ilgtspējīgu produktu radīšanu un izmantošanu ikdienā.

JĀNIS ABĀŠINS, Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents

Foto: LETA

Kopumā Finanšu sektora attīstības plānā iezīmētie attīstības virzieni ir atbilstoši Eiropas Savienības finanšu nozares attīstības kursam, kā arī pamatoti, vērtējot Latvijas situāciju.

Situācijas analīzes sadaļā par apdrošināšanas nozari Latvijā varam pilnībā piekrist Finanšu ministrijas pozīcijai, ka Latvijas apdrošināšanas tirgus apjoms, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm, ir neliels, un tajā iespējama nopietna izaugsme. Īpaši dzīvības apdrošināšanas jomā, kas ir svarīga gan no privātpersonu uzkrājumu veidošanas viedokļa, gan no ekonomikas attīstības finansēšanas viedokļa, jo pasaules līmenī apdrošināšanas kompānijas ir nopietni institucionālie investori.

Plānā gan diemžēl pēc šī situācijas apraksta neseko nekādi priekšlikumi, kā Latvijā varētu veicināt apdrošināšanas jomas attīstību.

LAA kā iesaistāmā nozares organizācija plāna pasākumos ir minēta tikai sadaļā par ilgtspējīgu finanšu veicināšanu. Tas ir būtisks uzdevums, un LAA noteikti šajā darbā piedalīsies, taču noteikti ne vienīgais pasākums nozares attīstībai.

LAA uzskata, ka ir nepieciešami gan nozares, gan valsts institūciju pasākumi iedzīvotāju finanšu pratības palielināšanai arī apdrošināšanas jomā. Tāpat valstij jāizvērtē esošie finansiālie un nodokļu stimuli ilgtermiņa uzkrājumu veicināšanai, tai skaitā dzīvības apdrošināšanas atbalstam.

Sadaļā par finanšu pakalpojumu digitalizāciju diemžēl nav pievērsta nekāda uzmanība insurtech pakalpojumu attīstībai – tie būtu pelnījuši vismaz vietu blakus fintech pakalpojumiem, plānojot to attīstības stratēģijas izveidi.

Digitālās transformācijas kontekstā, iespējams, specifiski popularizējama un izmantojama būtu kiberrisku apdrošināšana, kas var attiekties tiklab uz personas datu aizsardzību, kā lieliem uzņēmumiem.

LAA noteikti atbalsta un iesniegs priekšlikumus papildinājumiem plāna sadaļā par datu atvērtību un apmaiņu – pašlaik Latvijā finanšu nozares uzņēmumu pieeja atbilstības prasību izpildei nepieciešamajiem datiem dažādos valsts reģistros un datu bāzēs ir apgrūtināta, un jaunais plāns būtu laba platforma, uz kuras veidot vienotu un atvērtu datu apmaiņas politiku.

GINTS ĀBOLTIŅŠ, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs

Foto: LETA

Plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nosakot trīs prioritāros attīstības virzienus – finansējuma pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība, kā arī ilgtspējīgas finanses.

Mērķi ir ļoti pareizi izvirzīti, tomēr svarīgākais, lai tie nepaliktu uz papīra, bet gan laikus un kvalitatīvi tiktu ieviesti. Ja paskatāmies uz iepriekšējo finanšu sektora attīstības plānu, tad arī tajā bija izstrādāti vairāki ļoti pārdomāti un labi attīstības virzieni, tomēr redzējām, kā “Moneyval” ziņojums finanšu nozares attīstību pagrieza citā gultnē. Naudas atmazgāšanas risku novēršana ir svarīga, un ir jāstrādā pie to novēršanas, tomēr vienlaikus ir jāspēj ierobežojumus sabalansēt ar attīstību. Pozitīvi vērtējams, ka plānā paredzēta inovācijas ekosistēmas izveidošana un inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība.

Ļoti gaidām nacionālo finanšu tehnoloģiju uzņēmumu stratēģijas izstrādi, kuru paredzēts noslēgt nākamā gada 30. septembrī. Ja salīdzinām ar situāciju Lietuvā un Igaunijā, šis ir viens no uzdevumiem, ko bija jāīsteno jau pirms pieciem gadiem.