VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Dace Akule
speciāli LV portālam
09. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Finanses
7
7

Ārzemju medijos maz par Latvijas darīto cīņā ar naudas atmazgāšanu

FOTO: LV portāls

Ārvalstu un starptautiskie mediji vairāk pievērsuši uzmanību naudas atmazgāšanas problemātikai Latvijas banku sektorā, bet mazāk atspoguļojuši to, kas darīts, lai ieviestu kārtību. Tas secināms, meklējot publikācijas un reportāžas par šiem tematiem kopš 2018. gada, kad starptautiskajā vidē skaļi izskanēja kritika par Latvijas darbiem šajā jomā.

īsumā
  • Pārmetumi par naudas atmazgāšanu ir jaunākā ēna, kas krīt uz Latvijas banku sistēmu, kurā liela klientu bāze nāk no Krievijas, komentējis laikraksts “Financial Times”.
  • Cik mazas un starptautiski nenozīmīgas ir šīs divu miljonu iedzīvotāju valsts institūcijas, tik pievilcīga ir šī “Baltijas Šveice” bagātiem krieviem, vēstījis laikraksts “Die Presse”.
  • Pat Zviedrijas laikrakstos nevar atrast plašākus materiālus par to, ko Latvija ir darījusi, lai sakārtotu sistēmu.
  • “Financial Times” ir vienīgais šim rakstam veiktajā meklēšanā iekļautais laikraksts, kurš par šo tēmu Latvijai veltījis pāris plašāku publikāciju, kas mūs parāda pozitīvākā gaismā.

Tā 2018. gada sākumā laikraksts “Financial Times” rakstīja par toreizējā premjerministra Māra Kučinska solījumiem mazināt ārvalstu depozītu apjomu Latvijas bankās, jo aizdomas par naudas atmazgāšanu un korupciju ir “iedragājušas Latvijas starptautisko reputāciju”.

Izdevums uzsvēra ASV Finanšu ministrijas atzinumu par “institucionalizētu naudas atmazgāšanu” ABLV bankā, kā arī kukuļņemšanas apsūdzības, kas celtas pret toreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēvicu. 

“Pārmetumi par naudas atmazgāšanu ir jaunākā ēna, kas krīt uz Latvijas banku sistēmu, kurā liela klientu bāze nāk no Krievijas un citām bijušajām padomju valstīm,” komentēja “Financial Times”.

2018. gada pavasarī “Financial Times” ziņoja arī par toreizējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas solījumu pusgada laikā samazināt nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijas bankās no 34% uz 5%. Laikraksts gan citēja toreizējo FKTK vadītāju, gan pieminēja ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka terorisma finansēšanas jautājumos Maršala Bilingslija viesošanos Latvijā.

“Latvijas banku sistēma lielā mērā ir sašķelta divās daļās – lielajās zviedru bankās, piemēram, “SEB bankā” un “Swedbank”, kas apkalpo vietējos iedzīvotājus, kamēr mazāk zināmi aizdevēji piedāvā pakalpojumus tiem, kas atrodas ārpus valsts,” skaidroja izdevums, norādot uz izmaiņām nerezidentu noguldījumu apjomā kopš 2015. gada, kad tie pārsniedza 50% bankas līdzekļu.

Baltijas Šveice

Tikmēr Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ) 2019. gada februārī detalizēti sekoja līdzi Latvijas Bankas bijušā prezidenta lietas virzībai, kā arī rakstīja par Latvijas banku sektoru un naudas atmazgāšanu. “Pēcpadomju perioda Rīga izveidojās par finanšu centru. Latvijas galvaspilsēta vēlējās kļūt par “Baltijas valstu Šveici”. Tomēr Latvija, tāpat kā Igaunija, kļuva pazīstama ar to, ka klienti no Krievijas un citām Austrumeiropas valstīm, tostarp apšaubāmi oligarhi, tur novietoja un atmazgāja daudz naudas. Rīgas finanšu centrs kļuva par melnās naudas un mafijas miljardu centru,” rakstīja FAZ.

Laikraksts ziņoja, ka Latvija cīnās, lai netiktu iekļauta pelēkajā sarakstā, kā arī atsaucās uz premjera solījumiem šo jomu sakārtot.

Arī Austrijas laikraksts “Die Presse” Latvijai neveltīja glaimojošus vārdus. “Cik mazas un starptautiski nenozīmīgas ir šīs divu miljonu iedzīvotāju valsts institūcijas, tik pievilcīga ir šī “Baltijas Šveice” bagātiem krieviem un bijušo padomju zemju iedzīvotājiem, kuri vēlas savu naudu nogādāt ārpus savas valsts Eiropā,” vēstīja laikraksts 2018. gada februārī. “Die Presse” gan sekoja līdzi skandālam ap Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, gan rakstīja par Latvijas banku iesaisti Sergeja Magņicka izmeklētajā naudas atmazgāšanas lietā. Tāpat laikrakstā tika pieminēts, ka Latvijas banku iesaiste naudas atmazgāšanā pat rosinājusi Franciju mudināt atlikt Latvijas pievienošanos eirozonai.

Pozitīvākā gaismā

Zviedrijas biznesa laikraksts “Dagens industri” atspoguļoja Krišjāņa Kariņa viesošanos Stokholmā 2019. gada jūnijā, citējot premjera solījumu, ka divu gadu laikā Latvija kļūs par valsti, uz kurieni citas valstis brauks mācīties, kā atbrīvoties no netīrās naudas. Laikraksts secināja – “ambīcijas ir kļūt par labāko [skolēnu] klasē, kad runa ir par cīņu ar naudas atmazgāšanu”. Tomēr pat Zviedrijas laikrakstos nevar atrast plašākus materiālus par to, ko Latvija ir darījusi, lai šo mērķi sasniegtu.

Sekošanu līdzi Latvijas veiktajam bankas sektora uzraudzībā nevar manīt arī tādos medijos kā BBC, CNN vai “New York Times”. Pēdējais gan 2019. gada vasarā Latvijai veltījis ļoti plašu publikāciju, kurā rakstīja par dažu Latvijas banku “specializāciju, lai palīdzētu noziedzniekiem notīrīt pirkstu nospiedumus no netīrās naudas, pirms tā tiek pārvietota uz ārzonas oāzēm”. Laikraksts Latviju sauc par “vienu no pasaules izcilākajiem naudas atmazgāšanas centriem, īpaši naudai, kas plūst no Krievijas”, bet arī ziņo par premjera viesošanos Vašingtonā un citē finanšu ministra teikto par šīs jomas sakārtošanu kā valdības pirmo prioritāti.

“Ārvalstu novērotāji nešaubās par Reira kunga patiesumu, bet viņi ir skeptiski noskaņoti par to, ka tāda neliela, visai nabadzīga valsts kā Latvija var uzvarēt kaujā, kas būtībā tiek vērsta pret Krievijas oligarhiem un organizētās noziedzības pārstāvjiem, kuri, kā zināms, darbojas vietējā politikā,” rakstīja “New York Times”, piebilstot, ka Latvijā daži ir kļuvuši turīgi, tieši pateicoties tam, ka nodrošina Krievijas naudas atmazgāšanu. Medijs arī piebilst, ka valdība ir “nestabila piecu partiju alianse”, tādējādi šķietami apšaubot koalīcijas rīcībspēju šajā jomā. Tomēr “New York Times” arī raksta, ka valdība plāno ātrā tempā ieviest likumdošanas izmaiņas, lai netiktu iekļauta naudas atmazgāšanas valstu sarakstā.

Tikmēr “Financial Times” ir vienīgais šim rakstam veiktajā meklēšanā iekļautais laikraksts, kurš Latvijai šajā tēmā veltījis pāris plašāku publikāciju, kas mūs parāda pozitīvākā gaismā. 2019. gada februārī laikraksts ziņoja par premjerministra Krišjāņa Kariņa ierosinājumu papildināt Eiropas Centrālās bankas pilnvaras, lai cīnītos ar naudas atmazgāšanu Eiropā. Šādu soli pamatojot “šīs Baltijas zemes nesen sastaptās grūtības” cīņā ar naudas atmazgāšanu. “Financial Times” arī citē premjera teikto par plāniem “pilnībā pārveidotu sistēmu” ieviest jau līdz 2019. gada vasarai. Bet 2019. gada jūnijā laikraksts arī pārbauda progresu, ziņojot par plānotajām likumdošanas izmaiņām FKTK vadības izvēles procedūrā, kā arī gaidāmo toreizējā vadītāja maiņu. Tāpat tiek citēts premjerministrs, kurš runā par ambiciozām reformām, politisko gribu un mērķi Latvijai kļūt par caurskatāmības un labas pārvaldības līderi Eiropas Savienībā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU