Pastiprināta uzmanība apgrūtina nevalstisko organizāciju darbību

Kopš valstī tiek ieviesta virkne pasākumu, lai novērstu iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt terorismu, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu, arī bankas ir kļuvušas piesardzīgas un pieprasa saviem klientiem sniegt papildu informāciju par naudas plūsmu, sadarbības partneriem un patiesā labuma guvējiem. Informācijas pieprasījumi un to apstrāde ietekmējusi arī nevalstisko organizāciju darbību. Vairākos gadījumos par spīti sniegtajai informācijai pat ir sekojis bankas lēmums sadarbību pārtraukt. 

Tā kā iesaistītās organizācijas vēl cer atrast problēmu risinājumu, tās nevēlas tikt sauktas vārdos un citētas. Taču runa ir par gadījumiem, kad ilglaicīgi aktīvām, jau bankas klientu rindās esošām nevalstiskajām organizācijām tiek atteikta jauna konta atvēršana, un organizācija nesaprot, kas ir pamatā šādai attieksmes maiņai. Tie ir arī gadījumi, kad nevalstiskajām organizācijām konta atvēršanas pieteikumā sniegtā informācija tiek vētīta ilgāk, nekā norādīts bankas komunikācijā, un tā rezultātā mājas apsaimniekošanas biedrības netiek pie bankas konta, bez kā nevar noslēgt līgumus par apkures pieslēgšanu. Tie ir arī gadījumi, kad nevalstiskās organizācijas darbojas starptautiskos projektos, tostarp ieviešot Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstītus projektus tādās Latvijai prioritārajās attīstības sadarbības valstīs kā Moldova, un bankas pēc plašas informācijas saņemšanas no organizācijas tomēr paziņo par sadarbības pārtraukšanu. Jāuzsver, ka runa nav tikai par bankām, kuras ir bijušas iesaistītas skaļos naudas atmazgāšanas skandālos, kā Swedbanka un SEB banka.

Pārbaudes laiks vai atteikums sadarboties

To, ka problēma sadarbībā ar bankām kļūst arvien nopietnāka, atzīst Kristīne Zonberga, Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) direktore. LPA ir Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) jumta organizācija, kas pārstāv tās 129 biedru – NVO – intereses. Pēc LPA datiem, tās biedri pārstāv 70 000 privātpersonu jeb 70% no visām NVO iesaistītajām personām Latvijā un 27 500 privātpersonu ārvalstīs jeb aptuveni 11% no Latvijas diasporas.

“Pirmie signāli [par problēmām] bija pēc tam, kad [2017. gada beigās] ieviesa pienākumu norādīt patiesā labuma guvēju. Bankās bija neizpratne par to, ka organizācijām tādi var arī nebūt, jo patiesā labuma guvēji ir sabiedrība, un to nevar norādīt [kā konkrētu personu loku],” atminas K. Zonberga. Šī problēma tikusi novērsta, skaidrojot bankām biedrību un nodibinājumu – bezpeļņas organizāciju – darba specifiku un ieviešot vadlīnijas komercbanku sadarbībai ar NVO.

Taču tad nāca 2018. gada augusts un Eiropas Padomes ekspertu komitejas “Moneyval” kritiskais ziņojums par Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus caur Latvijas bankām. 2019. gada vasarā tam sekoja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID, agrāk saukts – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests) ziņojums, kurā kā īpaša juridisko personu riska grupa tika izceltas nevalstiskās organizācijas, ko varot izmantot kā starpniekus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas darījumos.

“Mēs šo ziņojumu kritizējām, jo tas vispārināja, pasakot, ka visas organizācijas ir augsta riska grupā, (..) un jau toreiz norādījām, ka šādai nepārdomātai komunikācijai (..) būs sekas. Sākumā tie bija atteikumi jaunām organizācijām atvērt kontus. Tad jau ilgstoši strādājošām organizācijām tika pateikts, ka mēs [bankas] esam mainījušas iekšējo politiku un pēc kāda perioda neturpināsim sadarbību,” stāsta K. Zonberga. Jaunākais gadījums, par ko ziņojis kāds no LPA biedriem – jau labu laiku darbojusies organizācija, vēloties atvērt jaunu kontu, apzvanījusi bankas un saņēmusi atbildi, ka būs jāiziet “pārbaudes periods” divu mēnešu garumā.

Riskantie “labo darbu darītāji”

FID ziņojumā teikts, ka NVO ir paaugstināta riska grupa, jo tās varot būt iesaistītas gan finansējuma vākšanas, gan legalizācijas un sadales darījumos. Īpaši riski esot saistīti ar skaidras naudas apgrozījumu. Runa ir par ziedojumiem, ko daudzas organizācijas saņem skaidrā naudā, piemēram, ziedojumu kastītēs lielveikalos vai baznīcās.

FID īpaši izceļ tā saukto “labo darbu” veicējus jeb organizācijas, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss. Tas ļauj NVO piesaistīt ziedojumus, dodot nodokļu atlaides ziedotājiem, bet arī prasa organizācijām ik gadu atskaitīties par ziedojumu izlietošanu. 2018. gada nogalē šis statuss bija 2785 organizācijām jeb aptuveni katrai desmitajai reģistrētajai nevalstiskajai organizācijai Latvijā.

Tas, ka sabiedriskā labuma organizācijas ir minētas šajā ziņojumā, bija ļoti nepatīkams pārsteigums daudziem. “Sabiedriskā labuma organizācijas ir izgājušas vairākus [vērtēšanas] sietus. Pie reģistrācijas tās ir izgājušas Uzņēmumu reģistra sietu, jo tomēr ir jāpārbauda, kādi cilvēki organizācijas dibina u. tml. Otrais siets ir, kad tiek saņemts sabiedriskā labuma statuss. Tad tiek padziļināti pētīts, ko organizācija darīs un kā. Pēc tam sabiedriskā labuma organizācijām ir jāiesniedz detalizēti gada pārskati. Līdz ar to tas varētu būt viens no rādītājiem, ka šīs organizācijas tiek uzraudzītas no citām iestādēm un viss ir kārtībā. Taču FID ziņojumā teikts, ka labo darbu darītāji ir augstajā riska grupā. Tur ir pretruna. Organizācijām bija aizvainojoši ko tādu lasīt,” saka K. Zonberga.

Augsta riska kopa, FID skatījumā, ir arī reliģiskās un labdarības organizācijas, kā arī organizācijas, kas nodrošina sociālo palīdzību, veselības aprūpi un strādā ar izglītības un pārstāvniecības jautājumiem.

Papildus riska grupa esot arī tās organizācijas, kuras nav norādījušas konkrētu darbošanās veidu, kas rada labvēlīgus apstākļus NVO iesaistei iespējamās nelegālās darbībās.

94% NVO 2018. gada nogalē nebija norādīts konkrēts nodarbošanās veids.

“FID ziņojumā arī teikts – ir jāpievērš uzmanība organizācijām, kam ir finanšu plūsma uz valstīm, kurās notiek karadarbība, vai to kaimiņvalstīm. Bet tad uz šo lietu tā arī varētu skatīties, un ne jau uzreiz automātiski atteikt sadarbību, bet paskatīties, ar ko organizācija nodarbojas. Attīstības sadarbības organizācijām, protams, šāda naudas plūsma no un uz šādām ārvalstīm būs, bet tas nenozīmē, ka šīs organizācijas dara ko sliktu,” saka Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja.

Tā kā Covid-19 ārkārtas situācijas dēļ arī nevalstiskajām organizācijām tika pagarināts termiņš iesniegt gada pārskatus, aktuālie dati par aktīvo NVO skaitu Latvijā nav pieejami. Taču LPA pētījums par 2019. gada statistiku liecina, ka Latvijā darbojās 17 944 NVO. Aptuveni 11 000 organizāciju bija finanšu plūsma, pārējās darbojās uz brīvprātības principiem.

Banku atbildība un tiesības

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) skaidro, ka bankām gan pirms sadarbības uzsākšanas, gan sadarbības laikā ir jāveic klientu izpēte. To prasa Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) likums.

Klientu izpēte ietver informācijas iegūšanu par klienta saimniecisko darbību, konta atvēršanas iemesliem, darījumu apjomiem u.c.

“Klienta izpētes ietvaros, izvērtējot visu informāciju kompleksi – noskaidrojot informāciju par saimniecisko darbību, plānotajiem darījumiem un to apjomiem, izvērtējot informāciju par galvenajiem sadarbības partneriem –, kredītiestāde nosaka katra klienta individuālo risku un lemj, vai tā uzsāks darījuma attiecības ar šo klientu vai ne,” skaidro Aija Brikše, FKTK komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste.

FKTK normatīvi (Nr. 135 “Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi”) nosaka, ka klientam, kas ir biedrība vai nodibinājums, pievēršama pastiprināta uzmanība, ja tas veic pārskaitījumu uz ārvalstīm vai izņem skaidru naudu un šāda darījuma summa pārsniedz 10 000 EUR. Kredītiestādēm ir jānodrošina darījuma uzraudzība un jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus. 

Komentējot NVO problēmas sadarbībā bankām, FKTK norāda uz banku tiesībām izvēlēties klientus. “Konta atvēršana un apkalpošana kredītiestādē vērtējama kā civiltiesiskas attiecības. Kredītiestādes, lemjot par darījuma attiecību uzsākšanu, ievēro normatīvo aktu prasības, tostarp NILLTPFN likumu, klientu izpētes noteikumus, kā arī papildus tās vadās no iekšējo politiku un procedūru prasībām, piemēram, klientu politikas, kurā tiek noteikts, kādus klientus kredītiestāde piesaista un apkalpo. Konta atteikšana kredītiestādē var būt pamatota ar klientu izpētes prasībām vai klientu politiku. FKTK ar likumu nav deleģētas tiesības iejaukties kredītiestādes un klienta savstarpējās attiecībās. Piemēram, FKTK nav tiesību uzlikt kredītiestādēm par pienākumu sākt sadarbību ar noteiktām personām,” skaidro A. Brikše.

FKTK norāda, ka tā ir atvērta diskusijām un jūlijā plāno izplatīt jaunus ieteikumus, kā bankām veikt klientu – arī NVO – izpēti, pamatojoties uz riska novērtējumu.

Banku politika

Tā kā vairāki problemātiskie gadījumi saistīti ar “Swedbank”, tās pārstāvim arī vaicājām komentēt situāciju. Juris Bogdanovs, “Swedbank” Risku vadības pārvaldes vadītājs, skaidro, ka banka īpaši neizdalot, vai analizējamais subjekts ir nevalstiska organizācija vai ne.

"Neatkarīgi no tā, kāds ir klienta juridiskais statuss, banka pievērš uzmanību tam, lai klients neizmantotu bankas infrastruktūru nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma finansēšanai vai arī sankciju pārkāpumiem. Protams, nevalstiskām organizācijām ir sava specifika, jo tās ir bezpeļņas organizācijas, kuras darbojas vai nu uz ziedojumu, vai projektu finansējuma bāzes. Taču tas nav iemesls, lai pārtrauktu sadarbību ar biedrībām vai nodibinājumiem. Ja bankai radīsies jautājumi, uz kuriem nebūs iespējams atrast atbildes no publiski pieejamās informācijas, banka palūgs organizāciju atbildīgās amatpersonas sniegt vairāk informācijas,” saka J. Bogdanovs. Viņš piebilst, ka šajā jomā atskaites punkts “Swedbank Latvija” darbā bijis 2016. gads, kad FKTK veikusi kontroles mehānismu pārbaudi, sniegusi bankai vairākus ieteikumus, un banka tos ieviesusi, papildus veicot arī plašāku kontroles sistēmu auditu.

“”Swedbank” ir definējusi sevi kā ļoti zemu risku banku, kas nozīmē, ka strādājam ar vietējiem klientiem un neapkalpojam darījumus, kas nav saistīti ar “Swedbank” mājas tirgiem (Baltijas valstis un Zviedrija) vai arī ar tādām valstīm, kas atrodas ārzonā, piemēram, Lielbritānija, Luksemburga, Lihtenšteina, Malta vai Kipra. Ja bankas darbinieki vai uzraudzības sistēmas pamana aizdomīgus darījumus, pēc padziļinātas analīzes vai papildu informācijas pieprasīšanas bankai ir tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, kurus banka uzskata par pārāk riskantiem sevis nodefinētajiem riska mērķiem.

Kritēriji sadarbības pārtraukšanai

Kritēriji ir dažādi, turklāt ne vienmēr tam jābūt tikai naudas atmazgāšanas riskam. Likums paredz kredītiestādēm palīdzēt arī novērst iespējamu terorisma finansēšanu. Atsevišķi kritēriji var būt saistīti ar neizskaidrojamu naudas plūsmu (uzņēmums nespēj pamatot ieņēmumus vai arī to pamatojums liek domāt par fiktīviem darījumiem). Tāpat nozīme ir uzņēmumu tiešajiem vai netiešajiem dalībniekiem, akcionāriem, kā arī patiesā labuma guvējiem. Ja tos neizdodas noskaidrot vai arī ja šīs personas atrodas sankciju sarakstos, tad sadarbība būs apgrūtināta.

Viens no kritērijiem ir arī klientu reputācija (piem., ja medijos parādās ziņas par klienta iespējamu saistību ar korupciju, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju u. tml.) Protams, visos uzskaitītajos gadījumos banka veic iekšējo pārbaudi un cenšas iegūt pēc iespējas vairāk publiski pieejamās informācijas, papildinot to arī ar skaidrojumu lūgumu no klientiem. Jaunā izpratne finanšu sektorā kopumā paredz, ka arī uzņēmumiem, kuri ir banku klienti, ir jāzina savu klientu klienti. Diemžēl cilvēki, kas cenšas legalizēt nelegāli iegūtus līdzekļus, bieži vien veikli tos maskē fiktīvos darījumos, dažkārt izmantojot uzņēmumus, kurus interesē tikai veikt darījumu, neaizdomājoties, ka, iespējams, šo uzņēmumu kāds izmanto arī savtīgiem mērķiem,” stāsta “Swedbank” pārstāvis.

Ir mainījusies izpratne par darījumu un klientu pārbaudēm. Tāpēc banka vienmēr aicina klientus būt atsaucīgiem un ar izpratni izturēties pret bankas pieprasītajiem jautājumiem.

J. Bogdanovs atzīst, ka ir gadījumi, kad sadarbība ar ilggadējiem klientiem tiek pārtraukta, piemēram, tāpēc, ka klienti nesadarbojas un nesniedz pieprasīto informāciju vai arī informācija ir sniegta, bet banka ir definējusi, ka risks sadarbībai ir pārāk augsts. “Jāņem vērā, ka banku sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, jo mainījusies ir izpratne par darījumu un klientu pārbaudēm. Tāpēc banka vienmēr aicina klientus būt atsaucīgiem un ar izpratni izturēties pret bankas pieprasītajiem jautājumiem. Bankām nav mērķis pārtraukt sadarbību ar klientiem, jo banku bizness ir strādāt ar pēc iespējas lielāku klientu skaitu, tomēr bankas pienākums likuma priekšā, riska līmeņa definējums un beigu beigās arī bankas reputācija ir izšķiroša ilgtspējīga biznesa veikšanai,” viņš saka.

"Katrai komerciestādei ir tiesības pašai noteikt, kādu risku tā ir gatava uzņemties, kādu risku tā vēlas vadīt un arī par kādu risku tā ir gatava uzņemties atbildību. Par laimi, tirgū ir pietiekami daudz dažāda riska līmeņa kredītiestāžu, kuru niša ir strādāt arī ar riskantākiem klientiem," J. Bogdanovs papildina.

Ko darīt NVO?

Aptuveni pirms gada Latvijas Pilsoniskā alianse tikusies ar Tieslietu ministrijas un FID pārstāvjiem, lai diskutētu par kritērijiem, kam NVO sadarbībā ar bankām būtu jāpievērš uzmanība. Taču sarunas ir beigušās bez rezultātiem.

Redzot situācijas saasināšanos, Latvijas Pilsoniskā alianse ir uzsākusi savu biedru aptaujāšanu, lai saprastu problēmas apjomu un iegūtu detalizētāku ieskatu grūtībās, ar ko NVO saskaras sadarbībā ar bankām. Pēc informācijas apkopošanas LPA turpinās darbu ar atbildīgajām institūcijām, tai skaitā FKTK, lai rastu problēmas risinājumu.

"Mēs arī saprotam, ka NVO sektorā ir organizācijas, kas neatbilst NVO būtībai, izmantojot šo juridisko formu ļaunprātīgi un krāpjas ar nodokļu nomaksu. To jau mēs esam runājuši gan ar Finanšu, gan Tieslietu ministriju – ir skaidrs, ka ir šādi liekie spēlētāji nevalstiskajā sektorā. Bet, ja Finanšu un Tieslietu ministrijas kā biedrību un nodibinājumu likuma turētāji nesakārto sektoru, bet tajā pašā laikā notiek paralēlās darbības ar ierobežojumiem, tad mēs nekādi nevarēsim no šī apļa iziet,” K.Zonberga secina.

Viņasprāt, ir laiks papildināt Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, kā arī Biedrību un nodibinājumu likumu, lai mazinātu iespēju izmantot NVO kā juridisko formu krāpnieciskām darbībām un “bankas var būt drošas, ka NVO sektors ir labs sadarbības partneris”. Labs pamats likumdošanas pilnveidošanai esot sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcija, ko pērnā gada novembrī izstrādāja Finanšu ministrijas paspārnē.

Likumdošanas pilnveidošanu, lai mazinātu riskus, uzlabotu NVO sektora uzraudzību un caurskatāmību, paredz arī Iekšlietu ministrijas izstrādātais plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2020.– 2022. gadā.

Avoti:

FID ziņojums “Juridisko personu un nevalstisko organizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski”

“Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”

LPA pētījums “Latvijas nevalstisko organizāciju sektora pārskats: skaits, aktivitāte, finanses 2019”

FM sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcija