2020. gada 11. martā “Swedbank” ziņoja, ka pēc bankas iniciatīvas veiktajā iekšējā izmeklēšanā starptautiskais juridiskais birojs “Clifford Chance” ir konstatējis apjomīgus pārskaitījumus, ar kuriem, iespējams, pārkāptas ASV noteiktās sankcijas. Lai gan detalizētāk par izmeklēšanas rezultātiem “Swedbank” valde tiks informēta 23. martā, kad tā arī sasaukusi preses konferenci, jau šonedēļ banka atklājusi, ka runa varētu būt par aptuveni 4,8 miljoniem ASV dolāru (4,2 miljoniem eiro), kas pārskaitīti no “Swedbank” filiālēm Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Vairākums šo transakciju veiktas 2015.–2016. gadā, ziņo banka. Pildot savu pienākumu informēt par iespējamiem ASV sankciju pārkāpumiem akciju turētājus un ASV institūcijas, “Swedbank” ar šo informāciju jau tagad iepazīstinājusi Stokholmas biržu, kā arī ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles biroju.
Žurnālistu izpētītais
Šīs nedēļas paziņojums ir saistīts ar padziļināto uzmanību, ko Zviedrijas lielākajai bankai – “Swedbank” – 2019. gada novembrī veltīja Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT 1 pētnieciskās žurnālistikas raidījums “Uppdrag Granskning”, kas sekoja līdzi bankas iespējamajai iesaistei darījumos, kuros pārkāptas ASV sankcijas pret Krieviju pēc tās militārās agresijas Ukrainā.
Darījumi, ko raidījums sauca par lielāko naudas atmazgāšanas skandālu pasaulē, ir saistīti ar ieroču ražotāju ASV, kas ražo Krievijas leģendāro ķalašņikovu. Daniels Frīds (Daniel Fried), ASV augstākais diplomāts, kurš bija atbildīgs par ASV sankcijām 2013.–2017. gadā, SVT 1 žurnālistiem teica: “Krievi tikko iebruka savā kaimiņvalstī. Tāpēc ir pamats domāt, ka mēs “iesim pakaļ” [ieviesīsim sankcijas] Krievijas aizsardzības nozarei, ko mēs arī izdarījām, un kalašņikovs ir šīs aizsardzības industrijas zīmols.”
Kalašņikova ražotāji ASV apgalvoja, ka ar Krievijas uzņēmumu viņiem nav nekādu finansiālu vai īpašumtiesību saistību, viņi esot tikai nopirkuši ieroču patentu un tos ASV ražo patstāvīgi, bez Krievijas uzņēmuma iesaistes. Bet SVT 1 izmeklēšana liecina – kalašņikova kompānija Krievijā ar “Swedbank” un ārzonu uzņēmumu kontu starpniecību pārskaitījusi kalašņikova ražotājiem ASV līdzekļus viena miljarda eiro apmērā, norādot to kā aizdevumu. Pārskaitījums tika veikts, kad tā sauktais Krievijas oligarhs Iskanders Mahmudovs kļuva par vienu no kalašņikova uzņēmuma īpašniekiem Krievijā.
Konfidenciālie “Swedbank” ziņojumi, kas bija pieejami Zviedrijas sabiedriskās televīzijas žurnālistiem, ietver arī saziņu starp bankas darbiniekiem par “ne tiem baltākajiem darījumiem” un “pasaku tipa” darījumiem, kas notiek bankā. SVT 1 ziņoja par vairākiem augsta riska indivīdiem no Krievijas, kuriem ir konti “Swedbank”, arī par bijušo atklātās pārvaldības ministru Krievijā, tā saukto oligarhu Mihailu Abizovu, kurš tagad Krievijā tiek apsūdzēts korupcijā. Saskaņā ar iekšējiem “Swedbank” ziņojumiem laika posmā no 2008. gada līdz 2018. gadam ar “Swedbank” starpniecību Igaunijā šādiem “aizdomīgiem indivīdiem” pārskaitīti aptuveni 140 miljardi eiro.
2019. gada februārī šis pats Zviedrijas televīzijas raidījums arī atklāja, ka, iespējams, no “Swedbank” un “Danske Bank” filiālēm Baltijas valstīs gandrīz desmit gadu garumā – laikā no 2007. gada līdz 2015. gadam – pārskaitīti aptuveni 5,8 miljardi ASV dolāru. Daļa līdzekļu esot saistīti ar Magņitska lietu – nodokļu izkrāpšanas shēmu Krievijā, ko atklāja nodokļu konsultants Sergejs Magņitskis, kurš tika apcietināts un mira ieslodzījuma vietā. SVT 1 žurnālistu komanda izpētījusi, ka šajā laika posmā no aptuveni 50 banku kontiem pārskaitīti 26 miljoni ASV dolāru, kas, iespējams, saistīti ar S. Magņitska atklāto Krievijas nodokļu izkrāpšanas shēmu.
Sekas
Bankas var tikt bargi sodītas par naudas atmazgāšanu. Piemēram, 2019. gada decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja sodu aptuveni 1,8 miljonu eiro apmērā “SEB bankai” par pārkāpumiem saistībā ar naudas atmazgāšanu un sankciju ignorēšanu. Bet 2014. gadā ASV piesprieda Francijas bankai “BNP Paribas Bank” sodu gandrīz 9 miljardu ASV dolāru apmērā par sankciju pārkāpšanu.
Par naudas atmazgāšanu sods ir salīdzinoši maigs, savukārt ASV sankciju pārkāpšana tiek uzskatīta par vēl smagāku noziegumu, uzskata eksperti. SVT 1 citē Birgitu Fošbergu (Birgitta Forsberg), finanšu žurnālisti vienā no lielākajiem Zviedrijas laikrakstiem “Svenska Dagbladet”, – viņa teica, ka striktāka attieksme šajos gadījumos ir saistīta ar ASV drošības politiku. “Tā ir ASV drošības politika, un tā ASV ir ļoti jutīga tēma. Tas viss var kļūt par lielo politiku, ja kāds pārkāpj šādas sankcijas. Tas ir kaut kas daudz lielāks par naudas atmazgāšanu, kas varbūt bija vairāk “ikdienišķs”, tā teikt, noziedzīgs nodarījums... [Pārkāpt ASV sankcijas] Tas ir tāpat kā iedurt dunci ASV mugurā.”
Cieš no labā tēla
Viens no iemesliem, kāpēc šādām aktivitātēm pakļautas arī Skandināvijas bankas, ir šo valstu tēls un starptautiskie pētījumi, kas Skandināvijas valstis ierindo labāk pārvaldīto, atklātāko un mazāk korumpēto valstu vidū. Piemēram, 2019. gada Korupcijas uztveres indeksā Zviedrija ieņēma ceturto vietu 180 valstu konkurencē (Latvija – 44. vietu, Igaunija – 18. vietu, Lietuva – 35. vietu).
Marks Galeoti (Mark Galeotti), Krievijas drošības politikas un organizētās noziedzības eksperts, SVT 1 apstiprināja, ka naudas atmazgātāji izmanto Zviedriju un citas Skandināvijas valstis šāda veida darbībām, jo šīm valstīm ir izcila reputācija. “Vēl joprojām ir sajūta, ka Zviedrija un citas Skandināvijas valstis patiesībā ir daudz godīgākas un taisnīgākas nekā lielākā daļa valstu. Es atceros, ka runāju ar kādu krievu, kurš nekad neatzītu, ka ir naudas atmazgātājs, bet viņam bija “draugi”. Un viņš teica, ka tieši tā ir vieta, kur viņi gribētu atmazgāt savu naudu, jo būtībā cilvēki par to nedomās... Patiesībā tas nozīmē, ka tagad Zviedrijai, galvenokārt bankai, ir jāatgūst sava reputācija.”
Izmeklēšana turpinās
Izmantojot Zviedrijas televīzijas iegūtos materiālus, arī pati banka kopš 2019. gada februāra veic iekšējo izmeklēšanu, un šīs nedēļas paziņojums par aizdomīgām transakcijām 4,8 miljonu ASV dolāru apjomā ir pirmais vēstījums par šīs izmeklēšanas rezultātiem. Papildus detalizētākai informācijai par iekšējo izmeklēšanu, kas gaidāma 23. martā, šomēnes (19. martā) gaidāms arī Zviedrijas Finanšu inspekcijas lēmums izmeklēšanā par iespējamajiem pārkāpumiem naudas atmazgāšanas jomā, kuri notikuši “Swedbank”.
Komentējot jaunāko pavērsienu, Zviedrijas televīzijas SVT ekonomikas jautājumu eksperte Johanna Cervenka 2020. gada 11. martā rakstīja, ka “Swedbank” paziņojums ir tikai “pirmais gabaliņš puzlē”, jo šis ziņojums sedz nelielu daļu aizdomīgo finanšu, kas mērāmi vairākos miljardos. “Cerams, ka “Swedbank” ziņojums ieviesīs skaidrību par atbildību šajos iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumos un to, vai bankai vajadzētu pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem no savas bijušās izpilddirektores,” raksta J. Cervenka.
2019. gadā, reaģējot uz atklātajiem skandāliem, kratīšanām un uzsāktajām izmeklēšanām ASV, Baltijas valstīs un Zviedrijā, notikušas arī izmaiņas “Swedbank” vadībā. Darbu zaudēja bankas izpilddirektore Birgita Bonesena (Birgitte Bonnesen), kas sākumā noliedza jebkādus iespējamus pārkāpumus. Viņai sekoja bankas valdes priekšsēdētājs Larss Idemarks (Lars Idemark). Jūnijā par valdes priekšsēdētāju tika apstiprināts bijušais Zviedrijas premjerministrs Jorans Pēršons (Goran Persson), kura galvenais uzdevums ir atgūt uzticību bankai.
Uzņemoties jauno amatu, J. Pēršons Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT 2 kanāla analītiskajā ziņu programmā “Aktuellt” 2019. gada 19. jūnijā sacīja: “Krīze ir nopietna tādā nozīmē, ka banku darbība ir uzticības bizness un mūsu uzticamība ir sabojāta. Tajā pašā laikā mums jāatceras, ka bankas finansiālais stāvoklis nav cietis – šajā ziņā tā ir spēcīga banka.” Tāpat J. Pēršons sacīja, ka bankas “tīrīšana” varētu ietvert arī dažu darbinieku atlaišanu un visu bankas darbību pārskatīšanu, lai redzētu, kā noteiktus procesus varētu uzlabot. Vienlaikus banka ar nepacietību gaida izmeklēšanu rezultātus. “Es nebūtu pārsteigts, ja šajā procesā parādītos vairāk [informācijas], jo attieksme pret šīm problēmām ir bijusi vieglprātīga. (..) Bet mums arī jāatceras, ka te ir iesaistīti ļoti spēcīgi spēlētāji [naudas atmazgātāji] un ļoti lielas summas,” teica J. Pēršons.
Komentējot Zviedrijas televīzijas SVT 1 žurnālistu veikto izmeklēšanu par iespējamajiem bankas ASV sankciju pārkāpumiem, “Swedbank” jaunais izpilddirektors Jenss Henriksons (Jens Henriksson) 2019. gada novembrī teica: “Šis, iespējams, ir sliktākais “Swedbank” darījums. Jūs [SVT 1 žurnālisti] stāvat šeit, zīmols ir sabojāts... Tikai šogad vien tas mums izmaksā vienu miljardu zviedru kronu [aptuveni 95 miljoni EUR]... Tāpēc es jūtos apbēdināts un apmulsis, un... tas, jā, ir sliktākais darījums, ko “Swedbank” ir veikusi.”
Jaunākie aprēķini liecina, ka naudas atmazgāšanas jautājumu risināšana “Swedbank” 2019.–2020. gadā izmaksās aptuveni divus miljardus Zviedrijas kronu jeb aptuveni 190 miljonus eiro. “Taču ir grūti noteikt cenu zīmola vērtības kritumam biržā un klientu aizplūšanai,” raksta SVT žurnāliste J. Cervenka.
