Sabiedrības uzmanība saistībā ar centieniem ierobežot naudas atmazgāšanu Latvijas bankās pārsvarā bijusi veltīta vietējām institūcijām un bankām, taču, kā izklāstīts šīs publikācijas pirmajā daļā, daudz jautājumu likusi uzdot arī banku darbība Skandināvijā, kam padziļināti turpina sekot līdzi, piemēram, Zviedrijas sabiedriskie mediji.
Žurnālistu atklātais
Zviedrijas finanšu uzraugs “Finansinspektionen” sāka izmeklēšanu par “SEB bankas” rīcību pēc Zviedrijas sabiedriskās televīzijas “Sveriges Television” (SVT) atklātās informācijas. SVT pētnieciskie žurnālisti 2019. gada novembrī paziņoja – vismaz 130 “SEB bankas” klientu ir redzamas pazīmes par aizdomīgu darījumu veikšanu, un pārskaitījumu analīze “SEB banku” sasaista ar vienu no lielākajām naudas atmazgāšanas afērām, tā saukto Magņitska lietu.
Secinājumi nāca pēc vairāku mēnešu pētniecības par “SEB bankas” Baltijas valstu darījumiem 2005.–2017. gadā, ko SVT veica kopā ar ziņu aģentūru TT, Somijas raidorganizāciju “Yle” un OCCRP tīklu. Viena no pazīmēm bija šo bankas kontu īpašnieki – personas, kas slēpa patiesos labuma guvējus ārzonās. Divas šādas personas SVT žurnālistu komanda pat meklēja Rīgas centra adresēs, bet bez rezultātiem.
Greiems Berovs (Grehem Barrow), viens no pasaules ievērojamākajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ekspertiem, SVT sacīja, ka šie cilvēki ir atļāvuši izmantot savus vārdus kā piesegu īstajiem īpašniekiem un nereti viņi ir saistīti ar lielu skaitu uzņēmumu. “Mani pārsteidz tas, ka viņi [“SEB banka”] neredzēja būtisku pamatu bažām, vērtējot gan savu klientu bāzi, gan partnerus, kas bija iesaistīti “SEB bankas” klientu darījumos,” norādīja G. Berovs.
Zviedrijas Ekonomisko noziegumu pārvaldes galvenais prokurors Stefans Lundbergs, komentējot SVT žurnālistu analizētos datus, sacīja: “Šajā gadījumā, manuprāt, pārkāpumu skaits un raksturs rada ļoti spēcīgas aizdomas, ka tas ir noziedzīgs veidojums.” Viņš arī uzsvēra, ka “SEB bankas” aizdomīgo darījumu laikā likumi par naudas atmazgāšanu nebija tik atšķirīgi, lai banka varētu tos izmantot kā vainu mīkstinošu apstākli.
SVT pētniecība arī atklāja, ka vairāk nekā 90 kontu gadījumā vai nu paši “SEB bankas” klienti, vai to sadarbības partneri ir saistīti ar iepriekš zināmiem naudas atmazgāšanas skandāliem. Tas ietver slaveno Magņitska lietu, kas ir viena no pasaulē zināmākajām finanšu krāpšanām, kurā bija iesaistīta gan “Swedbank”, gan “Danske Bank”. SVT pētniecība liecināja, ka “SEB bankas” iesaiste vismaz trīs reizes pārsniedz maksājumu apjomu, ko Magņitska lietā iesaistītie uzņēmumi veikuši ar “Swedbank” starpniecību. Runa ir par aptuveni 272 miljoniem ASV dolāru.
Mēs neesam kā “Danske Bank”
2018. gada rudenī, komentējot atklājumus par Dānijas “Danske Bank” iesaisti naudas atmazgāšanā, “SEB bankas” vadība, tāpat kā “Swedbank” vadība, pārliecinoši medijos klāstīja, kā tā atšķiras no Dānijas bankas un ka viņu uzņēmumā nekas tāds neesot noticis.
SEB grupas vadītājs Johans Torgebijs (Johan Torgeby) medijiem teica: “Mēs strādājam tikai ar klientiem mūsu mājas tirgos. Mūsu korporatīvajiem klientiem ir jānāk no tām vietām, kur mēs paši darbojamies. Mēs arī redzam, ka mums bankā ir ļoti laba kultūra attiecībā uz risku apzināšanu.”
Kad Zviedrijas sabiedriskā televīzija 2019. gada novembrī vēlējās intervēt J. Torgebiju, lai saņemtu skaidrojumus par SVT pētījumā atklāto, “SEB bankas” vadītājs interviju atteica. Tā vietā ar SVT runāja Gents Jansons (Gent Jansson), SEB grupas atbilstības vadītājs. “Mēs esam teikuši, ka mūs sistemātiski neizmanto naudas atmazgāšanā. Kad mēs kaut ko redzam, mēs par to ziņojam varas iestādēm. Mēs ziņojam par lielu skaitu darījumu un klientu,” sacīja G. Jansons. Viņš atzina, ka agrāk banka neesot rīkojusies tik labi kā šobrīd, turklāt 95% Zviedrijas sabiedriskās televīzijas veiktā pētījuma sarakstā iekļauto klientu vairs neesot bankas klientu vidū.
Sekas
Lai gan pagājušā gada novembrī “SEB bankas” akciju vērtība kritās, kad vēl tika gaidīts solītais Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētnieciskās žurnālistikas raidījums, Johans Torgebijs joprojām ir SEB grupas vadītājs. Taču šī gada februārī banka ziņoja par jaunu vadītāju savai Baltijas divīzijai, skaidrojot, ka līdzšinējais vadītājs Riho Unts (Riho Unt), kas bija atbildīgs par Baltijas divīziju kopš 2015. gada, esot nolēmis turpināt profesionālo dzīvi ārpus bankas.
Jāatgādina, ka amatu ir zaudējuši augstākie vadītāji divām citām Skandināvijas bankām, kuru iesaiste naudas atmazgāšanā ar Baltijas valstu filiāļu starpniecību ir atklāta: “Danske Bank” un “Swedbank”. Šo banku rīcību turpina izmeklēt ASV iestādes.
Zviedru finanšu uzraugi bija plānojuši lēmumu “SEB bankas” gadījumā pieņemt aprīlī, taču martā viņi informēja, ka lēmuma pieņemšana atlikta uz jūniju. Aizkavēšanās esot bijusi saistīta ar Covid-19 krīzes diktētajām izmaiņām iestādes prioritātēs.
Neatkarīgi no iespējamo sodu apmēra ir skaidrs, ka trīs minētie gadījumi – “Danske Bank”, “Swedbank” un “SEB bankas” iesaiste naudas atmazgāšanā – ne tikai būs laba mācība klientu uzraudzības un krīžu komunikācijas jomā. G. Berovs uzskata, ka šie gadījumi “sapurinās” Skandināvijas sabiedrību. “Es domāju, ka savā ziņā jūs [Skandināvijas valstis] esat cietuši no saviem panākumiem, būdami [starptautiskā pretkorupcijas uztveres indeksa] “Transparency International” līderi. Jūs esat šī brīnišķīgā atvērtā un caurspīdīgā sabiedrība, un tas jūs ir iežūžinājis nepatiesā drošības sajūtā, ka godīgums un caurspīdīgums kaut kādā veidā izslēdz jūs no jebkādas noziedzības.”
AVOTI
SVT programma “Uppdrag Granksning” par SEB bankas lietu ar subtitriem angļu valodā
