VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. septembrī, 2019
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Finanses
10
10

Finanšu sektora sakārtošana ir un būs valdības prioritāte

LV portālam: Finanšu ministrs JĀNIS REIRS

FOTO: Ieva Makare, LETA

Pirmais progresa ziņojums “Moneyval” komitejai pierāda, ka finanšu sektora sakārtošanā ir izdarīts ļoti daudz. Latvijas finanšu sektora uzraudzība un atbildīgo iestāžu sadarbība risku novēršanā ir kļuvusi daudz efektīvāka, intervijā LV portālam atzīst finanšu ministrs JĀNIS REIRS.

īsumā
  • “Moneyval” komitejai iesniegtajā ziņojumā tiek dots vērtējums par Latvijas normatīvajiem aktiem un to piemērošanas prakses atbilstību Finanšu darījumu darba grupas 40 rekomendācijām.
  • Lai turpinātu Latvijas attīstību, ir nepieciešams efektīvi pārvaldīt visus riskus, kas saistīti ar finanšu nozari.
  • Dažādu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar “pelēkajā” sarakstā iekļautās valsts bankām un uzņēmumiem.
  • Kopumā saistībā ar noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu redzam pozitīvu tendenci arestētās noziedzīgi iegūtās mantas statistikā.

Līdz 31. augustam Latvijai bija jāsagatavo pirmais progresa ziņojums Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejai “Moneyval” par ieteikumu ieviešanu. Kas šajā ziņojumā ir pateikts?

30. augustā Latvija iesniedza ziņojumu par “Moneyval” tehnisko rekomendāciju ieviešanu, kas detalizēti atspoguļo visu iesaistīto institūciju veikumu gada garumā. Turpmāko divu mēnešu laikā tiks iesniegta nākamā ziņojuma sadaļa, kas ietvers sasniegtos efektivitātes rādītājus visās pērn saņemto rekomendāciju jomās. Šajā ziņojumā tiek sniegts vērtējums par Latvijas normatīvajiem aktiem un to piemērošanas prakses atbilstību Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām. Tehniskās atbilstības vērtējums ir cieši saistīts ar efektivitātes vērtējumu 11 prioritāro pasākumu jomās.

Turpmāki progresa ziņojumi būs nepieciešami ik gadu, līdz nākamajam “Moneyval” klātienes novērtējumam, kas šobrīd tiek plānots 2022. gadā. Latvija var pieprasīt pāreju no pastiprinātā pēcpārbaudes procesa uz regulāro pēcpārbaudes procesu brīdī, kad “Moneyval” komitejai varēs pierādīt pietiekamu progresu.

Kāds ir mūsu progress “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā?

Ar dažādiem pasākumiem ieviešot “Moneyval” rekomendācijas, dodam skaidru vēstījumu, ka finanšu sektora sakārtošana ir bijusi un arī turpmāk būs Latvijas valdības prioritāte. Mēs nepieļausim iecietību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar Latvijas finanšu sistēmas starpniecību. Ziņojums par tehnisko rekomendāciju izpildi pierāda, ka ir izdarīts ļoti daudz. Latvijas finanšu sektora uzraudzība un atbildīgo iestāžu sadarbība risku novēršanā ir kļuvusi daudz efektīvāka. Tomēr neplānojam apstāties, jo saprotam, ka ir jāturpina būt modriem un jāseko līdzi visa veida risku attīstībai starptautiskajā finanšu sistēmā.

Ja rekomendācijas netiks izpildītas, Latvijai draud iekļūšana tā saucamajā “pelēkajā” sarakstā. Kas ir “pelēkais” saraksts, un kādas valstis patlaban tajā atrodas?

Būtiskākais uzdevums Latvijas valdībai un visam sektoram kopumā ir uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti. Lai turpinātu Latvijas attīstību, ir nepieciešams efektīvi pārvaldīt visus riskus, kas saistīti ar finanšu nozari.

Līdz šim brīdim no “Moneyval” dalībvalstīm 5. kārtas (standarti atšķiras no iepriekšējām kārtām) novērtēšanas ziņojumi ir sagatavoti par Andoru, Armēniju, Ungāriju, Menas salu, Serbiju, Slovēniju un Ukrainu. No minētajām valstīm pastiprinātā uzraudzība nav piemērota tikai Armēnijai.

Pēc valsts iekļaušanas “pelēkajā” sarakstā dažādu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar šīs valsts bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz šo valsti vai tiek saņemts no šīs valsts, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Šāda brīdinājuma dēļ var rasties situācija, kad starptautiski uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar “pelēkajā” sarakstā iekļautās valsts uzņēmumiem.

“Moneyval” komiteja savā ziņojumā Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās: patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Kā veicas ar progresu tieši šajās divās jomās?

Lai ieviestu “Moneyval” prasības, Saeima pieņēma nepieciešamos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un Ministru kabinets izdeva divus jaunus noteikumus. Viens no būtiskākajiem grozījumiem ir ANO Drošības padomes noteikto sankciju tieša un tūlītēja piemērošana, negaidot to pārņemšanu Eiropas Savienības (ES) tiesību sistēmā.

Izpildot FATF rekomendācijas prasības, būtiski uzlaboti uzraudzības mehānismi attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuru darbība rada aizdomas par iespējamu valsts un sabiedrības apdraudējumu, arī iespējamu terorisma finansēšanu. Pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirtas tiesības noteikt papildu pienākumus NVO, ja ir pamatotas aizdomas, ka biedrības vai nodibinājuma finanšu darījumi varētu būt vērsti uz likumā noteikto aizliegumu pārkāpumu. Tiesu pilnvaras paplašinātas ar iespēju nekavējoties aizliegt NVO darbību, ja kavēšanās pieņemt lēmumu par NVO darbības aizliegumu varētu radīt valsts vai sabiedriskās drošības apdraudējumu.

Liela uzmanība “Moneyval” sakarā ir pievērsta banku sistēmai: tā kardināli mainās, daudz mazāk apkalpojot nerezidentu naudu. Vai var teikt, ka finanšu sistēmas uzraudzībā ir darīts viss – veikts tā saucamais “kapitālais remonts” –, lai izskaustu netīrās naudas atmazgāšanu?

Finanšu sektora “kapitālā remonta” laikā ieviestie likuma grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā, un tie pierāda, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un atklātu finanšu sektoru, kas būs pamats ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Rekomendāciju ieviešanas gaitā ir veikti būtiski uzlabojumi Latvijas NILLTPFN likumdošanā, pielāgojot tos FATF starptautiskajiem standartiem, arī būtiski grozot NILLTPFN likumu un aizliedzot finanšu institūcijām darījumus ar čaulas veidojumiem.

Ārvalstu (ārpus ES) klientu noguldījumu īpatsvars samazinājies līdz zemajam 8% līmenim, ievērojami samazinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.

Būtiski pilnveidotas un stiprinātas banku iekšējās kontroles sistēmas, nodrošināti pasākumi riska līmeņa mazināšanai un stiprināta banku uzraudzība.

Pateicoties šiem pasākumiem, finanšu tirgus dalībnieku sektorā ievērojami krities paaugstināta riska klientu kredīta apgrozījums, būtiski samazinājies tādu klientu skaits, kas pakļauti padziļinātai izpētei, kā arī sarucis čaulas kompāniju skaits.

Iepriekš intervijā LV portālam Finanšu izlūkošanas pārvaldes vadītāja Ilze Znotiņa teica, ka sāpīgākā vieta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas jomā ir uzraudzības funkcija. Vai tā ir stiprināta?

Latvijas paveikto “Moneyval” ekspertu grupas izvērtētajās jomās pierāda likumdošanas izmaiņas un to ieviešanas rezultāti, jo īpaši attiecībā uz risku apzināšanu un novērtēšanu, uzraugošo un tiesībsargājošo institūciju sadarbību šajā jomā. Būtiska nozīme bijusi sektoru risku vērtējumu izstrādei un apstiprināšanai, kā arī nacionālo un starptautisko sankciju piemērošanas mehānismu uzlabošanai.

Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” nosaka: no 1. jūlija skaidras naudas plūsmas tiek kontrolētas ne tikai uz Latvijas ārējās robežas kā līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Kopš normatīvu ieviešanas ir pagājuši vairāki mēneši. Kādi ir VID darbības rezultāti, cik daudz cilvēku pāri iekšējām robežām skaidrā naudā pārvadā vairāk nekā 10 000 eiro?

Lai nodrošinātu samērīgus un atturošus sodus par skaidras naudas nepatiesu deklarēšanu vai nedeklarēšanu, tika būtiski paaugstināti administratīvie sodi (no 5% uz 20% no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas), kā arī noteikta kriminālatbildība, ja minētais nodarījums izdarīts lielā apmērā (virs 21 500 eiro). Ar jaunajiem grozījumiem tiek stiprinātas valsts iestāžu pilnvaras veikt skaidras naudas plūsmas kontroli arī uz valsts iekšējām robežām.

Veicot pārbaudes, lai ierobežotu nelegālas skaidras naudas apriti, no šī gada 1. aprīļa uz Latvijas ārējām robežām kopumā reģistrēta 381 skaidras naudas deklarācija. No tiem 349 gadījumos deklarētā naudas summa bijusi 10 000 eiro vai vairāk. Tāpat veikti 182 kontroles pasākumi saistībā ar skaidras naudas deklarēšanu, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz Latvijas robežām – no tiem 73 veikti uz valsts iekšējās robežas.

Uzsākti 32 kriminālprocesi saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu. Aizdomās turētās personas ir no Krievijas, Ukrainas, Izraēlas, Baltkrievijas, Lietuvas, Uzbekistānas, Armēnijas un Latvijas. Šogad, pārbaudot robežu šķērsotājus, VID aizturējis naudas līdzekļus 4 330 579 eiro apmērā, tai skaitā 2 296 314 eiro ir arestētie naudas līdzekļi.

Šīgada 3. jūlijā stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem noteikti stingrāki sodi par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu un citiem finanšu noziegumiem. Cik daudz krimināllietu šogad ierosināts saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Kopumā saistībā ar noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu redzam pozitīvu tendenci arestētās noziedzīgi iegūtās mantas statistikā. Šogad līdz 31. maijam ir uzlikts arests mantai 89,7 miljonu eiro apmērā, bet 13,5 miljoni eiro atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēti Kriminālprocesa 59. nodaļas kārtībā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo “Moneyval” vērtēšanas periodu, kad vērtētāji konstatēja tikai vienu lietu par autonomiem (stand-alone) naudas legalizēšanas gadījumiem un vienu par trešo personu (third-party) veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (NILL), šogad pirmajos četros mēnešos 22 no 47 personām izvirzītas apsūdzības tieši par stand-alone un third-party NILL gadījumiem.

Ģenerālprokuratūras pasākumi NILL lietu prioritizēšanā, kā arī specializētie mācību pasākumi un aktīvā iesaiste vadlīniju izstrādē būtiski uzlabojusi un vienādojusi izmeklētāju un prokuroru izpratni par NILL un netiešo pierādījumu izmantošanu pierādīšanā, tostarp jaunākā tiesiskā regulējuma piemērošanā.

Laikā no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 1. maijam no kopumā 72 iztiesātajiem krimināllietām 18 lietās prokurors iesniedzis protestu daļā par soda mīkstumu, tādējādi mainot gan prokuroru izpratni, gan arī tiesas attieksmi par atbilstoša soda veida un mēra noteikšanu finanšu un ekonomisko noziegumu lietās.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pauda bažas par Latvijas paveikto finanšu noziegumu apkarošanas jomā, aicinot valsti aktīvāk ieviest “Moneyval” rekomendācijas. Jaunākajā novērtējumā SVF norāda uz Latvijas kavēšanos finanšu noziegumu apkarošanās jomā, kas var novest pie tā, ka Latvija tiek ierindota valstu “pelēkajā” sarakstā, pamatīgi iedragājot uzticību Latvijas finanšu sistēmai.

Kompetento iestāžu paveiktais saskan ar SVF 7. augustā publicēto ziņojumu, kurā SVF uzsver nepieciešamību aktīvi turpināt darbu pie “Moneyval” rekomendāciju ieviešanas. Latvijas valdība un finanšu sektoru uzraugošās institūcijas augstu novērtē SVF rekomendācijas un pilnībā atbalsta tajā pausto pārliecību, ka NILLTPFN sistēmas efektivitātes stiprināšana un iepriekš nerezidentus apkalpojušo banku darbības virziena maiņa jau šobrīd ir radījusi iespējas uzlabot Latvijas finanšu sistēmu.

SVF ziņojums ir balstīts uz rezultātiem, kas bija sasniegti līdz 2019. gada pirmajam ceturksnim, pēc kura intensīvais visu institūciju darbs ir turpinājies, dodot arvien labākus rezultātus. Kā zināms, tā sauktā finanšu sektora “kapitālā remonta” paredzētās likumdošanas izmaiņas tika ieviestas tieši 2019. gada vasaras sākumā.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU